Lūgts ko vairāk pastāstīt par rezidences “Kontakt/Ligzda” galveno viesi – robotu NaoMi, jauno mediju kultūras centra “RIXC” mākslinieciskais direktors Raitis Šmits Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" teic:
“Tas ir humanoīda tipa robots, taisīts līdzīgs cilvēkam – rokas, kājas, galva. Tas ticis izveidots jau 2000. gadu sākumā un tad lēnām attīstīts. Pamatā to izmanto universitātēs, dažādos izpētes projektos par to, kā varētu trenēt robotus, ko viņi varētu palīdzēt un darīt utt.”
Uz Rīgu NaoMi atvests no savas priekšpēdējās pilnveides pieturvietas – Bukarestes. Projekta izskaņa iecerēta rudenī, Vācijā, satiekoties visiem iesaistītajiem māksliniekiem un, protams, arī robotiem – NaoMi un pa Rietumeiropu izceļojušajam GAIA.
Latvijā robotu “skolo” mākslinieki Laima Graždanoviča un Jurģis Peters. Šmits piebilst, ka abi bijuši viņa studenti Latvijas Mākslas akadēmijā. Peters tostarp ir prasmīgs programmētājs, bet Graždanoviča patiesi interesantu ideju ģenerētāja. Uzdevums izdomāt, ko mācīt robotam NaoMi, jaunajiem māksliniekiem nāca salīdzinoši viegli. Turpina Graždanoviča: “Sapratām, ka tieši dzīvības līdzradītāja pozīcija mums liekas visinteresantākā un ka
vēlamies izspēlēt nākotnes scenāriju, kur roboti, šajā gadījumā NaoMi, rūpējas par planētu Zeme un potenciālo dzīvību, kas varētu būt arī pēc cilvēka vai arī cilvēks ir tālu projām.”
Rezidences laikā mākslinieki mēģinās lauzt idejas par to, kas ir dabiski, kas ir un kas varētu būt ģimene utt. Caur mazo robotiņu mākslinieki saredz iespēju plašāk runāt par ārkārtīgi svarīgām tēmām šobrīd un arī nākotnē. Tā māksliniekam esot brīnišķīga izdevība.
NaoMi līdzdarbosies vistu olu perēšanas procesā. Laima Graždanoviča precizē, ka robots šobrīd tiek apmācīts kontrolēt mitrumu, temperatūru un olu grozīšanas procesu. “Vēl arī robots ģenerēs tekstus par šo procesu. Principā tas reflektēs par savu pieredzi un varbūt arī par nedaudz filozofiskākiem jautājumiem,” atklāj māksliniece. Un pat tas nav viss – robots tostarp mācīsies ko stāstīt un taisīt ligzdu no dažādiem tehnoloģiju pārpalikumiem.
Šim projektam, kā norāda Raitis Šmits, ir divi mērķi:
“Viens ir šis apmācības mērķis un izpēte, ko robots var iemācīties, ja viņu palaiž pie māksliniekiem, nevis tikai izmanto universitātēs, kur ar to pārsvarā strādā programmētāji.
Mākslinieki var dot pavisam savādāku pienesumu. No otras puses, protams, nāk vēl viss lielais konteksts – mūsu tehnoloģiju attīstības turpinājums, mašīnmācīšanās algoritmi, robotizācija un jauna veida industrijas tapšana. Kaut kādā veidā šo industriju jāmēģina humanizēt.”
Šmits atzīmē, ka tā ir vispārēja tendence procesos, kuros iztrūkst humānais aspekts vai arī tas būtu jāpaplašina, iesaistīt māksliniekus. Kā ļoti uzskatāms piemēru viņš min ģentrifikācijas procesu – lielākoties tieši mākslinieki panīkušās pilsētas teritorijas pilnveido, līdz tās kļūst pat par ekskluzīvām. Viņš piebilst, ka procesam noslēdzoties, mākslinieki no šīm teritorijām gan tiek "izsviesti".
Prātojot par jauno projektu, “RIXC” mākslinieciskajam direktoram nepamanīta nav palikusi kāda pandēmijas ikdienas ironija, proti,
māksliniekiem ceļošana šajos laikos ir liegta, bet robots, kas savā ziņā iejuties mākslinieka lomā, bez problēmām var braukāt apkārt.
NaoMi ikdienas gaitām varēs sekot līdzi tiešsaistē. Iepriekš piesakoties, robotu varēs apmeklēt individuāli arī klātienē "RIXC" galerijā, Lenču ielā 2.
