Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Palotīniešu darbības pamatideja ir tāda, ka visiem kristiešiem ir jāatgriežas pie Kristus dibinātās baznīcas un jāsajūt sevi kā vienu no Viņa apustuļiem. Ordenim ir savas baznīcas, kur mākslas darbiem ierādīta pienācīga vieta.
Bet vai zinājāt, ka Šveicē, mazā pilsētiņā Moršahā, palotīniešu baznīcas Marijas kapelā, monumentālu kompozīciju “Marija, apustuļu ķēniņiene’’ uz apsīdas sienas ir gleznojusi latviešu māksliniece Anita Kreituse?
Gleznotāju uzrunāja palotīniešu priesteris Adrians Villi, kurš bija iepazinies ar Kreituses ilustrēto Bībeli bērniem, ko 2009. gadā laida klajā izdevniecība ‘’Kosel”. Savukārt gleznotāju fascinēja ne tikai katoļu priestera Villi personība, bet arī mazā, 1939. gadā būvētā kapela, kas atrodas skaistā, gleznainā – kalnu un mežu ieskautā – Šveices vietā. Skiču sagatavošanas un apsīdas apgleznošana process sākās jau 2013. gadā. Monumentālā sienas kompozīcija – kopā 49 figūras – tika gleznota akrila tehnikā, un tās kopējie izmēri ir 7,5 x 2,5 metri.
Māksliniecei tika dota absolūta radošā brīvība – vienīgais palotīniešu lūgums bija ievērot kanonisko Dievmātes atveidi sarkanā tērpā ar zilu apmetni. Kreituse, sacerot šo kompozīciju, ļāvās savai fantāzijai un visnotaļ laikmetīgam redzējumam par reliģisku tēmu.
49 tēlu vidū bija gan izdomāti, gan arī māksliniecei tuvi cilvēki: piemēram, Svētajam Pēterim viņa piešķīra sava dzīvesbiedra Aleksandra Ribovska, bet kādai no sievietes figūrām – savas mātes vaibstus. Reflektējot par laiku, 21. gadsimtā Kreitusei šķita likumsakarīgi uzgleznot personāžu, kuram ir nepārprotama līdzība ar amerikāņu zinātnieku un uzņēmēju Bilu Geitsu. Kreituse it kā uzdod sev un mums jautājumu – vai mūsdienu tehnoloģiju guru un viņa radītās vērtības var būt savienojamas ar kristīgajām? Lai kāda arī būtu atbilde, kompozīciju vieno tas, ka virs visu monumentālā gleznojuma personāžu galvām Kreituse ir attēlojusi starus kā Svētā Gara simbolu. Šeit visi ir vienlīdzīgi, vienoti un, jācer, ar kopīgām vērtībām.
Intervijās māksliniece atzīst, ka darbs pie šī gleznojuma bija fiziski ļoti nogurdinošs, jo skiču pārnešana uz sienas plaknes prasīja milzīgu piepūli, taču to atsvērusi cilvēku atzinība un mīlestība kapelas atklāšanas un iesvētīšanas svētkos 2014. gada martā. Brīžos, kad šķita, ka darbs neveicas, spēku viņai deva kāda mūķene, kas ik dienu klusām nāca uz kapelu lūgties – šīs lūgšanas devušas viņai spēku turpināt iesākto.
Tā Šveicē, mazajā pilsētiņā Moršahu, ir radies viens no 21. gadsimta monumentālās glezniecības darbiem, kura autore ir latviešu māksliniece Anita Kreituse. Mākslas darbs, kas ir piederīgs arī Latvijas kultūrai.
