Daigas Grantiņas instalācija “Saules suns” atsedz ainavu ar vairākiem centriem, veidotu ap vairākām saulēm, vairākiem gaismas avotiem, kuru stari savā ceļā šķērso dažādus materiālus un formas. Ekspozīcijas formu daudzveidību pastiprina neskaitāmās perspektīvas un skatītāja iespējamie pārvietošanās ceļi instalācijā.
Savā darbā Daiga Grantiņa izmanto gan sintētiskus, gan organiskus ikdienā sastopamus materiālus, atklājot to fiziskās un nemateriālās īpašības un bieži vien apvēršot un pārvarot to tradicionālo lietojumu robežas. Māksliniece liec metālu spirālēs, ievieš gaismu ēnā un pārvērš kokvilnu fuksiju purpurkrāsas ziedos.
Izstādes kuratore ir Inga Lāce norāda: “Darbs nav par sintētiskiem materiāliem vai metāla spirālēm vai fuksiju krāsas kokvilnas puķēm, bet caur šiem elementiem kaut kas tiek teikts, kas nav tie paši elementi. Būtībā caur savu unikālu valodu māksliniece runā un kārto pasauli un piedāvā alternatīvas esošajai kārtībai; tas ir īpaši svarīgi šajā laikā, kad notiek viltus ziņu un populisma uzplaukums un mēs redzam kā verbālā valoda var pievilt. Tas savukārt atgādina vispār tādu fundamentālu īpašību, kas piemīt mākslai un tā ir alternatīvas valodas meklēšana aiz vārdiem, aiz stāstiem un tas būtu īpaši svarīgi šajā brīdī un protams, Venēcijas izstādes kontekstā.”
Izstādes kuratori atklāj, ka “šogad ir ļoti unikāla situācija, kad visi trīs Baltijas paviljoni ir izvēlējušies strādāt ar jaunākās paaudzes māksliniecēm sievietēm, kurām visām ir ļoti aktīva starptautiska darbība. Latvijas gadījumā šī ir pirmā reize, kad paviljonā tiek rīkota mākslinieces-sievietes personālizstāde, jo līdz šim paviljonā bijuši pāri vai vairāku mākslinieku izstādes, vai arī reprezentēti mākslinieki vīrieši. Mūsuprāt, tam ir īstais laiks un tas ir ļoti svarīgi, domājot par to, ka tā ir laba zīme Latvijas mākslas scēnas atvērtībai dažādībai un pārmaiņām ”
Kultūras ministre Dace Melbārde, vērtējot topošo ekspozīciju, min: “Apzināmies, ka šogad dodamies pretējā virzienā – mūsu paviljona satura veidotāja Venēcijas 58. starptautiskās mākslas biennālei vispirms ieguvusi starptautisku atpazīstamību un tikai pēc tam ienākusi Latvijas mākslas telpā, ātri ieņemot pārliecinošu un stabilu lomu. Ticam, ka māksliniece Daiga Grantiņa, jau aktīvi strādājot starptautiskajā mākslas vidē plecu pie pleca ar pazīstamiem mākslas profesionāļiem, Venēcijas biennālē nodrošinās Latvijai vēl lielāku uzmanību.”
Savukārt žūrijas komisijas pārstāvis Kaspars Vanags uzsver: "Daiga Grantiņa strādā ar izteiksmes līdzekļiem, kuros mēs nevaram sazīmēt tādus figurālus tēlojumus vai stāstījuma formas, vai tādas naratīvās struktūras, vairāk tas ir ļoti abstraktas formas darbi, un man liekas, ka tas ir tāds patīkams stimuls mazliet abstrahēties no tās ikdienas, piezemētības un palūkoties uz tādām citādākām, sarežģītākām valodas kaut kādām formām – ritmika, kustība, plūdums, līnija, un tamlīdzīgi."
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce norāda: "Mūs uzrunāja viņas ļoti tīrā mākslinieciskā forma, destrukcija, kas ir viņas darbos, tas, cik pārliecinoši viegli ar šo formu it kā spēlējas, bet tā spēle ir ar savu jēgu, sakarību un nozīmi."
"Likās, ka Latvija varētu piedalīties šajā Venēcijas biennālē piedalīties ar ne tik smagu tēmu, tādu, kas būtu vairāk jāizdzīvo un jāpārdzīvo, bet uzsvars uz formas dinamiku. Varam teikt, ka šī tīra mākslinieciskā forma, par ko runājam šīs autores darbā. Mani personīgi un, domāju, arī žūrijas komisiju interesē, kā viņa izies starptautiskajā arēnā, kā kuratori un institūcijas, kas ir iesaistītas šajā darbā, pozicionēs šo projektu, kā apmeklētāji uztvers, sapratīs un novērtēs," akcentē Lāce.
