Svalbārā ir vairāk polārlāču nekā cilvēku, te gandrīz nav ceļu un ārpus apmetnēm drošības labad jāpārvietojas, bruņotam ar šaujamieroci. Lielākā daļa iemītnieku ir polārpētnieki un arktiskie gidi. Šī ir tālākā apdzīvotā vieta Ziemeļu puslodē.
"Kādēļ lai šādā vietā nebūtu mākslas galerija?" ar pretjautājumu uz jautājumu, kādēļ tik izolētā vietā nepieciešama mākslas galerija, atbild Svalbāras mākslas galerijas vadītājs Jans Martins Bergs (Norvēģija).
Un tiesa, mākslinieki šo vietu ir iecienījuši. Vai tā ir bēgšana no ierastās ikdienas, apziņa par klimata izmaiņām vai vieta, kur apstāsties, dažādu motīvu dēļ tā vilina radošus prātus.
"Lielāko daļu mākslinieku vilina nezināmais. Tik izolēta teritorija, kurā tomēr mīt cilvēki. Dažiem, iespējams, ir romantiska apjausma par civilizācijas neskartu vietu. Daļēji te tā arī ir," saka Bergs, stāstot, ka arī klimata izmaiņu motīvs arvien biežāk parādās mākslinieku darbos.
Mākslas galerija Svalbārā dibināta 1995. gadā, lai būtu izstāžu vieta vēsturiskām kartēm no šī apgabala, naudas vienībām, ko savulaik te izmaksāja algās ogļračiem. Pastāvīgajā ekspozīcijā ir lakoniskās ziemeļu ainavas, ko radījis mākslinieks Kārs Tveters. Īpašā laikmetīgās mākslas galerijā norisinās vismaz astoņas izstādes gadā. 11 tūkstošos kvadrātmetru ēkā ietilpst arī mākslas kafejnīca, veikaliņš un mākslinieku rezidence.
"Tumšo sezonu mākslinieki nav iecienījuši. Taču februārī, martā, aprīlī - pārmaiņu mēnešos, kad no pilnīgas tumsas daba mostas un pārtop pilnīgā gaismā, mēs nemaz nespējam uzņemt visus interesentus," skaidro Bergs.
Pilsētā, kur dzīvo 2150 cilvēku, gandrīz visi iemītnieki iecienījuši mākslas galeriju un regulāri to apmeklē. Lielākoties darbos attēlota arktiskā ainava, sniega tuksneši, kalni, pusnakts saule vai polārlāči. Te izrāda un pārdod tieši tos darbus, kas apmeklētājiem var kalpot par piemiņu no tālākās ziemeļu apmetnes.
Jau 30 polārās naktis Svalbārā ir piedzīvojis mākslinieks Olavs Storo, kas iemīļojis skarbo klimatu, tādēļ nopircis te mazu mājiņu, kas vienlaicīgi ir arī viņa studija.
Dzīve Svalbārā māca mieru, pazemību un prieku par dabu.
"Tik aukstā vietā kā šī ir jāiemācās izdzīvot. Tā ir laba pieredze. Apzināties, ka tik ekstrēmos apstākļos es spēju tikt galā ar savu dzīvi," saka mākslinieks Olavs Storo (Norvēģija). "Vietējiem ļoti patīk un interesē māksla, iespējams, tādēļ te ir mākslas galerija."
Olavs ir viens no trim māksliniekiem, kas dzīvo Svalbārā. Polārā nakts te ilgst pāris mēnešu gadā. Tumsa ziemeļu māksliniekiem netraucējot, īstenībā pat palīdz!
"Piemēram, man ir kāda ideja, bet tā arvien ir miglā tīta. Tumsa man ļauj koncentrēties, atsvabināties no liekā. Tādējādi mana mākslinieciskā ideja izkristalizējas. 24 stundu nakts man palīdz," atzīst mākslinieks. "Viena no skaistākajām mākslinieka iedvesmām Arktikā ir došanās ārā naktī ar pieres lukturīti - skatīt polārblāzmu. Tad es apguļos sniegā, izslēdzu lukturīti un pēkšņi redzu, ka nakts patiesībā ir gaiša. Tad tiešām var just, ka bez manis dabā ir vēl kāds. Kāds, kurš vēlas man ko vēstīt."
