Pirms 450 000 gadu ledus laikmetā, kūstot 1,5 km augstiem ziemeļu ledājiem starp Skandināviju un Lielbritāniju, izveidojās gigantisks ezers, kura tilpums nemitīgi palielinājās.
Abu mums šobrīd pazīstamo valstu teritorijas bija savienotas ar dabīgu krīta dambi, kurš izveidojās pirms 100 miljoniem gadu, kad šo teritoriju klāja tropiskā jūra. Ūdens bija pilns ar mikroskopiskām radībām, kuru skeleti, noklājot gultni kārtu pa kārtai, veidoja krīta slāni. Baltajā krīta masā okeāna ķīmiskā sastāva izmaiņu rezultātā retumis izveidojās daudzas tumšas krama līnijas visā dambja garumā. Šīs līnijas izveidoja unikālu zīmējumu, kuru var pielīdzināt svītru kodam.
“Šīs izstādes ideja nav mana, tā ir manai sievai Dzidrai, jo viņa pamanīja šo un teica: "Klau, Vitold, te Lamanša kods, varētu izstāde sanākt!". Ideja viņai, un padomāju, ka jāsāk strādāt," Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atklāj mākslinieks Vitolds Kucins. "Bija visādi skiču varianti, kamēr radās skaidrs koncepts."
Kad ledus ezera ūdens līmenis, sasniedzot dambja augšdaļu, atmiekšķēja krīta slāni, milzīgais ūdens daudzums - viens miljards litru sekundē jeb sešas Amazones upes kopā - gāzās pāri dambim, to izskalojot un tādējādi atdalot Lielbritāniju no Eiropas. Šī notikuma pierādījums ir identisks svītru zīmējums abās Lamanša šauruma pusēs - Lielbritānijā un Francijā. Izstāde ir konceptuāls šī notikuma atainojums.
“Kā tas process notika, mēs tikai varam iztēloties. Tas bija gan saulainā laikā, gan dienā, gan rāva vaļā naktī pret negaisu, saulrietā, saullēktā.
Tās košākās debesu attiecības, kad dabā skatās, ir tādi košumi, ka gandrīz vai, ja uzgleznotu, teiktu, ka tā nav, bet dabā pat pārsteidz,” par izvēlētajām krāsām darbiem stāsta Kucins.
“Līdz ar to, ka tās ir krīta klintis, kas ir diezgan neitrālas, man vajadzēja tos košumus, lai izceltos. Es ar to spēlējos.”
Mākslinieks skaidro, ka piecos lielajos darbos ir parādīts process, kādu viņš iztēlojies, kad sākuši gāzties Ziemeļledus ezera ūdeņi.
“Mazajos darbos ir process, tur es varēju atraisīties. Tajā procesā it kā man atvērās slūžas. Tie ir kā tuvplāni lielajai ainai. Tas ir tāds koncepts,” norāda Kucins.
“Darbojos kā senie ēģiptieši savos sienu gleznojumos. Viņi to, ko vēlējās, parādīja, kā labāk izskatās. Man klintis, abi krasti ir parādīti, kā koncepts pieprasa,” turpina mākslinieks.
Darbos redzamas arī paralēles ar sociālo un politisko sadalīšanos divās daļās.
“Es neminu to slikto vārdu, ko visi tagad min, bet pirmais tas notika, kad daba to radīja. Tāpēc angļi ir savādāki,” stāsta Kucins un kā piemēru min Lielbritānijā un Francijā ražotās krāsas, kuras izmanto. Lielbritānijā ražotām ir vajadzīgi palīglīdzekļi iepakojuma atvēršanai, Francijā tapušām – klikš, un ir vaļā.
Vitolds Kucins šobrīd strādā par skolotāju trijās mākslas skolās: Ādažos, Carnikavā un Krimuldā. Mākslinieka daiļradi raksturo eksperimentēšana ar dažādiem materiāliem un oriģinālām autortehnikām – zīda un koka apgleznošana, kā arī stikla gravējumiem. Mākslinieks ir beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļu un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu.
"Esmu mākslinieks, kurš nestrādā tieši no dabas, bet kaut kā pa savam pakļauj," vērtē Kucins.
Šī ir pirmā izstāde, kurā mākslinieks izmanto akrilu, tas ir kaut kas jauns, kas iepriecina pašu mākslinieku.
Ieskatīties mākslinieka Vitolda Kucina piedāvātajā "Lamanša kodā" Eiropas Savienības mājā būs iespējams līdz pat 30. septembrim.
