Skaitliski modelētu formu dažādība ir teju bezgalīga. Atšķirībā no dabiskas vides, kur formu veidošanos nosaka nesaudzīga evolūcija (dzīvā daba) un fizikāli spēki, matemātisku abstrakciju virtualitātē var rasties arī fizikālajā pasaulē iepriekš nenovērotas formas.
“Haosa kinematēkā” fokusēts gaismas stars vizualizēs nelineāru dinamisku sistēmu nepārtrauktus aprēķinus. Modulācijas un transformācijas nodrošina sistēmas stāvokļa svārstības un objektu kustību telpā, atklājot atraktoru telpiskās īpašības un kustības trajektoriju.
“Haosa kinematēkas” formu veidošanas laboratorijā tiks aplūkota matemātisku parādību grupa, ko dēvē par savādajiem atraktoriem: tie ir nosacīti stabilitātes apgabali deterministiskas nelineāras sistēmas ietvaros. Haotisko jeb savādo atraktoru veido vērtību kopa, uz kuru sistēmai ir tendence attīstīties. Tendence attīstīties no plašas sākotnējo vērtību varietātes. Šādus atraktorus iespējams vizualizēt un padarīt redzamus: ja sistēma apraksta objektu trijās un vairāk dimensijās, tam piemīt telpiska forma un organizācija. To novēro, mainīgās vērtības vizualizējot, un skaitļošanas algoritma rezultātā tiek sintezēts sprieguma svārstību signāls. Tas vada gaismas stara kustību un apraksta nepārtrauktu zīmējuma līkni.
Kas kalpojis par impulsu tam, ka māksliniekam radusies vēlme šos savādos atraktorus darīt mums redzamus? "Visam pamatā ir mana daudzus gadus ilgstošā interese par dažāda veida nelineārajām parādībām, un tieši tāpēc, ka šīs nelineārās parādības novērojamas mums apkārt dabā - tās ir organiskas dabas formas, ko ir iespējams aprakstīt ar pavisam racionālām metodēm."
Izrādās, nelineāro sistēmu piemēru ir ļoti, ļoti daudz. "Kaut vai visa veida ekosistēmas, laikapstākļi, klimats, visu šo dažādo procesu mijiedarbe. Piemēru ir fantastiski daudz," uzskaita Johansons.
"Viena teorija ir tāda, ka visas šīs parādības ir absolūti determinētas, tur nav vietas nejaušībai, bet mēs vienkārši tās nespējam paredzēt, jo mēs nezinām visus sistēmas parametrus, un, pat ja zinātu, mēs tos nespētu precīzi nomērīt. Tas arī ir cēlonis neparedzamībai."
Vaicāts, vai priekšnesumā "Baltajā naktī" vairāk būs attēlu vai skaņu, mākslinieks atklāj: "Šāda veida sistēmiskajām parādībām esmu pievērsies daudzu gadu garumā, šķiet, jau kopš studiju laika, kad tuvāk iepazinos ar neordinārajām parādībām un dinamiskajām sistēmām - ar to esmu nodarbojies, un šī būs tikai viena un jaunākā izpausme, kas šajā gadījumā būs novērojama gan vizuāli, gan skaniski.
Mana interese šajā gadījumā - likt cilvēkam ieraudzīt, ka šādas lietas ir iespējams modelēt ar matemātiskām metodēm, un ne tikai modelēt, lai kaut ko atkārtotu, bet arī veidotu un izmantotu to radoši, mainot parametrus un skatpunktus. Izmantot šāda veida matemātiskus rīkus kā radošus instrumentus. (..) Esmu izveidojis sistēmu, kas pati veic šos eksportīvos pētījumus dažādos iespējamos virzienos."
Ko īsti sešu stundu laikā redzēs skatītājs? "Ļoti garu nepārtrauktu līniju, kas veido samezglojumus. Tas ir signāls, kas apraksta sistēmas vērtību konkrētajā brīdī, bet, tā kā aprēķins notiek ļoti ātrā tempā, cilvēks to redz kā absolūti nepārtrauktu zīmējumu jeb līniju, bet to patiesībā izzīmēs viens stars.
Nav gluži tā, ka sistēma strādās neatkarīgi no manis, jo tās gājienus un iespējamās brīvības pakāpes esmu definējis saskaņā ar savu ieceri."
