Durbes pils atmosfērā senās muižas kungu mājas vēsturiskajā interjerā iekārtota Kuzņecova impērijas fabrikās Krievijā un Latvijā ražotā porcelāna un fajansa priekšmetu izstāde “Zudušo laiku meklējot. Kuzņecova porcelāns Zuzānu kolekcijā”, kas plašākai publikai izstādīta pirmoreiz.
“Tā lielākā vērtība ir tajā, ka šī kolekcija ir izstādīta un tieši Durbes pilī. Tā ir faktiski pirmā kolekcijas izstāde pilī,” skaidro Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola.
“No Tukuma muzeja viedokļa tas arī ir tas vērtīgākais, ka mēs savā krājumā esam atraduši brīnišķīgus priekšmetus, kas lieliski iederas šajā ļoti plašajā daudzveidīgo priekšmetu klāstā.”
Rīgas fabrika bija viens no deviņiem Kuzņecovu dinastijas uzņēmumiem Krievijas impērijā. Piecās pils telpās tematiski eksponētās porcelāna un fajansa servīzes, vāzes, krūzes, dekoratīvie šķīvji, sīkplastikas darbi aptver laika periodu no 19. gadsimta otrās puses līdz pat Otrajam pasaules karam.
Tukuma muzeja krājuma glabātāja Līva Lielmane stāsta, kā iekārtota izstāde: “Sākums, pirmā telpa ir 19. gadsimta Kuzņecova priekšmeti, tātad senākie. Pēc tam ir Latvijas laika klasiskās servīzes, pēc tam romantiskāk sieviešu stūrītis buduārs, šeit ir tautiskais – keramika un izteikti latvisks, un vēl ir vīriešu kungu telpa ar sīkplastiku.”
Viņa arī atklāj: “Visinteresantākais bija atrast krājumā Tukuma muzeja krājumā priekšmetus, kam mēs agrāk nebijām varējuši pievērst uzmanību, paskatīties ar svaigām acīm un atlasīt tos krājuma priekšmetus, ko restaurēt. Mēs vienmēr esam ļoti priecīgi, ka tukumnieki iesaistās, piemēram, šajā telpā varam redzēt šķīvīti no Dzidras Kelpšas privātkolekcijas. Tas arī bija atklājums, jo Kuzņecovs vienmēr saistās ar porcelānu vai fajansu, bet te varēs redzēt, cik daudz ir keramikas priekšmetu.”
Iespējams, Kuzņecovu biznesa veiksme slēpās tajā, ka produkcijas daudzveidība apmierināja teju visu sabiedrības slāņu vajadzības un gaumes.
Šodien Kuzņecova porcelāna popularitātes fenomens skaidrojams ar priekšmetu plašo izplatību. Ne velti, saukts par “porcelānu tautai”, tas lietots gandrīz katrā mājā.
“Tas mums ir ļāvis savā kolekcijā ieraudzīt īpašus priekšmetus, un vitrīnā redzama krūze, limonādes krūze ļoti vienkāršās formās ar zilu ornamentu, kura mums bija uzdāvināta, bet saplēsta, un nebija osas,” stāsta muzeja direktore Agrita Ozola.
“Mēs uzrunājām restauratori vecmeistari Janu Lībieti, mūsu krājuma glabātājai izdevās atrast aukciona Krievijas mājaslapā prototipu, un šobrīd tā izskatās teju kā jauna. Blakus ir pavisam vienkārša krūze ar laukumu ainaviņu, mums likās, ka tā ir visparastākā krūze, bet izrādās, tā ir vesela tēma Kuzņecova fabrikas darinājumu klāstā 30. gados.”
Par izstādes vizuālo tēlu izvēlēta spilgta fajansa krūka “Papagailis”.
Agrita Ozola norāda: “Mēs vienojāmies par labu papagailim, īpašai krūzei papagaiļa formā, kas arī kļuva par šo tēlu vairāk tāpēc, lai mazliet netradicionālāk palūkotos uz Kuzņecova fabrikas darinājumiem, jo parastam cilvēkam Kuzņecovs vairāk saistās ar šķīvīšiem, tasītēm, servīzēm. Un ne vienmēr ir tā izpratne, ka ļoti daudz dekoratīvo priekšmetu arī un dizaina priekšmetu ražojusi šī fabrika. Pavisam nejauši nonācām pie tā, ka Tukuma muzeja krājumā ir viens ļoti īpašs priekšmets, arī līdzīgā formā, tikai pelikāna formā. Šai krūzei ir īpašs stāsts, tā nāk no Mežaparka restorāna, tā ir lietota šajā restorānā, ražota Tveras rūpnīcā pirms Pirmā pasaules kara, bet īpašnieks, izbraucot no Latvijas 1939. gadā, šo krūzi uzdāvinājis vienai no restorāna darbiniecēm, kura dzīvo Tukuma apkārtnē.''
Izprast Kuzņecova porcelāna impērijas vēsturi, trauku formas un mākslas stilus Durbes pilī palīdzēs dažādas tematiskās nodarbības.
