ĪSUMĀ:
- Rīkojot "Zandeli", "Zuzeum" izšķīries 26 000 vienību lielo kolekciju samazināt par 1000 darbiem.
- Traci izraisījis lēmums izsolē iekļaut mākslinieces Zentas Loginas darbus, kas Jānim Zuzānam tika nodoti izpētei.
- Zuzāns noraida pārmetumus par veidu, kā viņš izšķīries samazināt savu kolekciju.
- "Zandelei" pārmet dempinga cenas; izsoļu nams "Jēkabs" atzīst, ka cenas ir objektīvas.
- Jānis Zuzāns noliedz, ka "Zandele" saistīta ar naudas grūtībām.
- "Zandele" ļaušot atsperties "Zuzeum" pēc ilgstošās dīkstāves un īstenot tuvākos projektus.
"Zuzeum" samazina savu mākslas darbu kolekciju
Pērnā gada septembrī atklātais mākslas centrs "Zuzeum" veicis pamatīgu revīziju un no aptuveni 26 000 mākslas vienību Jāņa Zuzāna kolekcijā izraudzījies tūkstoš darbus, kurus piedāvāt citiem mākslas mīļotājiem. "Kolekcija ir mainīgs lielums," lēmumu skaidro Jānis Zuzāns. "Kaut kas kaut kādā laika posmā zaudē interesi, vairs neiekļaujas kolekcijas kopējā veidojumā, varbūt kāds mākslinieks ir pārtraucis savu aktīvo darbību. Kolekcija var iztikt bez šiem darbiem. Ja nepārdos, liks atpakaļ kolekcijā."
Zuzāns apgalvo, ka "Zandelē" nav viņa kolekcijas A klases darbi. Tomēr – starp pārdošanai nolemtajiem darbiem atrodami Jāņa Pauļuka, Džemmas Skulmes, Rituma Ivanova, Kaspara Zariņa darbi. Arī mākslinieces Annas Heinrihsones triptihs, kuru mākslas kolekcionārs 2012. gadā iegādājās pēc viņas personālizstādes galerijā "Māksla XO". Anna Heinrihsone cenšas norobežoties no emocijām, uzzinot, ka "Zuzeum" vairs nav vajadzīgs viņas darbs, bet neviltotu pārsteigumu sagādājis tas, ka "Zandelē" triptihu pārdod pa daļām, nevis kā vienotu mākslas darbu:
"Man šķiet dīvaini, ka viens darbs ir sadalīts gabalos, un arī tas eksponēšanas veids, kā tas viss notiek, tā ir tāda garāžas izpārdošana."
Zuzāns atzīst, ka katrai no Heinrihsones mākslas darba daļām norādītā cenu zīme – divarpus tūkstoši eiro – esot cilvēciska kļūme: "Tas pārdodas kā viens. Es atzīstu savas kļūdas, bet pie tik liela darbu skaita tas taču ir saprotams."
"Zandelē" izliktos Zentas Loginas darbus Zuzāns nav pircis par tirgus cenām
Nesaprašanos izraisījis Zuzāna lēmums "Zandelē" iekļaut Zentas Loginas darbus. Tas satriecis gleznotājas fondu, jo latviešu abstrakcionisma pionieres mūža darbs tika nodots Jānim Zuzānam izpētei.
Fonds "Zentas Loginas muzejs" vēstulē LTV raidījumam "Kultūršoks" raksta: "Zentas Loginas mūža darbs tika nodots Jānim Zuzānam, lai nodrošinātu gan kolekcijas aprūpi, gan visaptverošu, profesionālu izpēti. Pirms tās veikšanas, monogrāfijas izdošanas un retrospektīvas izstādes organizēšanas pārdot kolekcijai pietiekami nozīmīgus darbus mēs uzskatām par drīzāk pārsteidzīgu un līdz galam nepārdomātu rīcību."
Mākslas apskatnieks un kurators Tomass Pārups pārmet Zuzānam nekrietnumu:
"Šobrīd Zuzāna kungs "uzvārās" uz darbiem, kurus viņš ir dabūjis bezmaz vai par velti."
Pats kolekcionārs savā rīcībā neko nekrietnu nesaskata: "Iegādājoties kolekciju, mums bija vienošanās, ka mēs daļu darbu kaut kad arī atsavināsim tieši pētniecības finansēšanai." Tiesa, pēc Zentas Loginas fonda pārstāvju sarunām ar Jāni Zuzānu vairāki mākslinieces darbi no "Zandeles" ir izņemti.
"Zandelei" pārmet krāmu bodītes stilu
Vairāk par pārdošanai atlasītajiem darbiem mākslas pasauli satraucis veids, kā tas notiek.
Vizuālās mākslas kritiķis un kurators Vilnis Vējš izvēlas skarbus vārdus, "Zandeli" pieskaitot latviešu mākslas melnajām dienām: "Šis konkrētais gadījums ir darījis pilnīgi visu, lai parādītu, ka mākslas darbi nav nekas vairāk par krāmiem tirdziņā, sakrauti viens aiz otra ar tādu gandrīz nicinošu attieksmi, bez paskaidrojumiem. Vienkārši ir redzams, ka šī māksla tiek degradēta tādā veidā, un tur būs tikai cietēji."
Mākslas kurators Tomass Pārups atklāj, ka ir ļoti aizvainots un dusmīgs par to, ka mākslinieku darbi "izstādīti tik necienīgā veidā, nedomājot par kopējo telpas kompozīciju, darba eksponēšanas stratēģijām."
Māksliniecei Annai Heinrihsonei "Zandele" ir apliecinājums, ka dzīvojam "banānu republikā": "Tas man liek kārtējo reizi saprast, lai cik mēs būtu spoži ārzemēs ar saviem māksliniekiem un kā mēs lepojamies ar Latviju kā kultūras valsti, tad
kārtējo reizi te ir pierādījums, ka esam Eiropas province, kur vēl aizvien tiek uzskatīts, ka māksla ir starp tādu izklaidi un joku un ka drīkst arī tā pret šiem darbiem izturēties."
Jānis Zuzāns visus pārmetumus noraida: "Vai jums šeit izskatās pēc krāmu tirdziņa? Ieejiet jebkurā krāmu tirdziņā vai galerijā un jūs neredzēsiet tādu kārtību, kā šeit. Kāpēc "Jarmarka" savējo var taisīt un "Zuzeum" savējo nevar? Kāpēc vienā vietā tas viss ir saprotams un otrā kaut kas nosodāms? Ja daži cilvēki netiek ar savām emocijām galā, varbūt kovids uz viņiem ir atstājis iespaidu, viņi ir kļuvuši žultaini un šādā veidā žulti spļauj ārā. Par to es tikai pasmaidu."
LNNM direktore Māra Lāce uzskata, ka "Zandeles" problēma ir izvēlētais komunikācijas veids, pārvēršot to par vienkāršu tirdzniecības procesu:
""Andele-Mandele-Zandele", tas varbūt nebija tas labākais risinājums kolekcijas attīrīšanai vai kvalitātes uzlabošanai.
Mākslas darbu pārdošana no kolekcijām notiek visu laiku, tikai tas notiek nedaudz savādāk. Vai nu caur atsevišķām galerijām, caur izsolēm, kas ir ļoti laba forma, bet nevis izliekot kā nocenotu pirmās nepieciešamības preci."
Mākslas darbu cenas objektīvas
Mākslinieki sociālajos tīklos dusmojas arī par cenām. Arī mākslas kuratori uzskata, ka "Zandeles" tirdziņā māksla tiek pārdota par dempinga cenām. "Kaut kādos šausmīgos brīžos, protams, tādas lietas notiek. Pēc kariem, krīzēm, kad cilvēki pēdējo atdod, lai izdzīvotu – briljantus pa piecīti pārdod, bet es nedomāju, ka šobrīd ir tāda situācija," spriež Vilnis Vējš.
Pārdošanai atlasīto darbu cenas noteiktas, ņemot vērā darba iegādes vērtību, tā retuma pakāpi un citus faktorus. Tās svārstās no pāris eiro līdz vairākiem tūkstošiem. Galerijas un izsoļu nama "Jēkabs" vadītājs Jānis Piesis atzīst, ka, vērtējot mazaktīvo mākslas tirgu Latvijā, "Zandeles" cenas esot tuvu objektīvam mākslas darbu tirgum – ne izcili lētas, ne dārgas: "Par cenām – ir tāda īpatnība, ka dzīvojošo un strādājošo mākslinieku gleznas parasti otrreizējā tirgū ir lētākas nekā pie pašiem māksliniekiem. Pa lielākai daļai otrreizējā tirgū ir gandrīz puse no tām cenām, ko prasa mākslinieki par saviem darbiem.
Vēl vairāk, ka viņi to pasākumu organizē pirmo reizi, viņiem vajag piesaistīt uzmanību un publiku – tas ir tas pats kā "Lidl" banāni par dažiem centiem."
Vilnis Vējš ir pārliecināts, ka šobrīd lielākie cietēji būs mākslinieki, kuriem būs grūti pārdot savus šī brīža darbus.
Jānis Piesis uzsver, ka Zuzānam no juridiskā viedokļa neko nevar pārmest, tas ir viņa privātīpašums: "Viņš var pārdot, nepārdot, teorētiski iznīcināt, kas gan, es domāju, nav neviena interesēs. Autors darbu ir pabeidzis, pārdevis, saņēmis par to atlīdzību, un tas vairs nav viņa īpašums, tāpat kā auto ražotājs – "Ford" nepiestādīs prasību par jūsu "Ford" automašīnu, ka viņiem vēl aizvien ir tiesības uz to."
Zuzānam neesot finansiālu grūtību
"Zuzeum" rīkotā "Zandele" vedinājusi domāt, ka mākslas centra dibinātājam un azartspēļu biznesa īpašniekam Jānim Zuzānam pandēmijas un azartspēļu likumu ierobežojumu dēļ pienākuši grūti laiki.
Jau pērn pavasarī Zuzāns paziņoja, ka pārtrauc plānoto finansējumu mākslas un kultūras norisēm, protestējot pret valdības lēmumu pandēmijas laikā slēgt spēļu zāles. Septembrī raidījums "De facto" ziņoja, ka pret Zuzānu prāvu ierosinājis vēl viens miljonārs – Ainārs Gulbis. Strīda iemesls – mākslas darbu piederība.
Tomēr jaunākais Pietiek.com žurnālistu veidotais miljonāru saraksts Zuzānu atkal ierindojis Latvijas bagātāko cilvēku saraksta 6. vietā, apgalvojot, ka viņa bagātība ir tikai augusi. Arī pats Zuzāns noraida, ka "Zandele" saistīta ar naudas grūtībām. Iemesls esot Covid-19 pandēmija: "Baigais čakars, kuram tad nav? Man jau arī pamata biznesā ir čakars, tam jau vēl tagad neļauj strādāt. Es faktiski par saviem līdzekļiem finansēju to visu.
Un tie skaļie bļāvēji varbūt varētu nākt palīgā un kādu darbu nopirkt, nevis tikai dzert aliņus un spriest."
Zuzāns stāsta, ka pēc "Zuzeum" darba plāna šobrīd mākslas centra telpās bija jābūt Baltijas mākslinieku izstādei. Tās vietā izlemts par labu "Zandelei": "Ņemot vērā, ka mēs jau divas izstādes esam izčakarējuši kovida dēļ, mūsu aktīvās valdības dēļ, kura atver, tad atkal aizver centru, nolēmām, ka – ja uz mirkli ir atļauts strādāt, tad neieguldīsim milzu darbu, taisot izstādi, bet uztaisīsim tirdziņu, ko paši varam kontrolēt."
Ienākumus no "Zandeles" novirzīs "Zuzeum" attīstībai
Pandēmijas laikā 2020. gada rudenī atklātajam mākslas centram "Zuzeum" nav gājis tik spoži, kā sākotnēji plānots. Tāpat kā citās kultūrvietās arī te šogad durvis ir vairāk stāvējušas ciet nekā vaļā. Kā liecina publiski pieejamā informācija, SIA "Zuzeum" šovasar saņēma Covid-19 dīkstāves pabalstu – 5667,22 eiro apmērā. Ar "Zandeli" mākslas centrs prognozē nopelnīt vairākus tūkstošus eiro, kuri, pēc Zuzāna stāstītā, noderēs, lai paveiktu tuvākos plānotos darbus: "Mēs gribam attīstīt vēl nepabeigto āra zonu, ko mēs dēļ kovida un augstajām celtniecības cenām pērn nepabeidzām. Otrkārt, mēs strādājam pie izpētes, grāmatām, strādājam pie Zentas Loginas izpētes. Tur arī tā naudiņa tiks ieguldīta."
Kamēr centram "Zuzeum" "Zandele" ir ceļš uz priekšu, mākslas kritiķim Vilnim Vējam tā nešķiet:
"Es domāju, ka tas ir beigu sākums tai uzticībai, kas ir valdījusi 30 gadus, ka vizuālās mākslas jomā visu var mierīgi uzticēt privātajam sektoram un ka tur tirgus un mežonīgā kapitālisma procesi visu noregulēs.
Šis jau ir kurais gadījums, kad šī ticība nestrādā."
