Dace Volfa: Jūs esat viena no mūziķu apvienībām, kas šovasar uzstāsies festivālā "Laba daba" no 12. līdz 14. jūlijam "Ratniekos". Vai šī būs jūsu pirmā uzstāšanās festivālā, vai esat tur jau spēlējuši?
Pēteris Draguns: Pirms šīs sarunas ar Oskaru spriedām par to, cik daudz un cik sen ir būts "Labā dabā", un izdomājām, ka tas bija vēl pirms kovida un visām pārējām lietām, kas ir aizslaucījušas atmiņas par "Labu dabu".
Tas kovida laiks daudziem diezgan mainīja uztveri par laika ritējumu, vismaz man.
Pēteris Draguns: Kaut kad iepriekšējās dzīvēs. Kaut kad sen.
Oskars Uldriķis: Mans minējums ir, ka tas varēja būt kāds 2016. gads.
Bet pašai grupai nu jau drīz būs desmit gadi?
Pēteris Draguns: Jā, jā, mēs esam jubilāri.
Vai būtu pareizi teikt, ka jūs esat dzejnieku grupa? Pēteri, tu esi dzejnieks, Marta Kreituse…
Pēteris Draguns: Un daudzi citi. Es droši vien neteiktu, ka esam dzejnieku grupa vai dzejnieku blice, bet attiecības ar tekstu latviešu valodā vienmēr ir aktuālas. Man ir milzīgs prieks arī par visiem pārējiem rakstītājiem un visādā citādā ziņā talantīgajiem grupas biedriem. Jā, Martai ir forši teksti, Sandrai ir labi teksti un Oskars raksta superīgu mūziku. Ko vēl var vēlēties.
Oskars Uldriķis: Paldies, Pēteri.
Teksti tomēr prasa klāt arī mūziku. Kurā brīdī jums radās tā sajūta?
Pēteris Draguns: Man šķiet, ka dzeja izriet no dziesmas, nevis otrādi. Tāpēc, ka dziesma ir arhaiskākais veids, kā komunicēt savā starpā un, kā saka, ar citas saules būtībām, un dzeja ir pakārtota. Drīzāk tā.
Interesanti, tas tāds negaidīts pavērsiens. Savukārt mūzikas stilu, ko jūs piekopjat, sauc…
Oskars Uldriķis: Sauc – kā?
Cilvēkiem vienmēr ir vēlēšanās nosaukt lietas konkrētākos vārdos, jūsu teksti un dzejas ir latviski, bet mūzikas novirzienu mēdz dēvēt svešādā vārdā par indīfolku. Jūs tam piekrītat?
Oskars Uldriķis: Mūs ir mēģinājuši ielikt dažādos rāmjos zem nosaukumiem, bet tā īsti būt piederīgiem kaut kam vienam nav iespējams. Mūsu grupā dalībnieki nāk ar dažādām muzikālām ietekmēm un katrs ar savu pienesumu iedod savu "vaibu", slengā izsakoties.
Un dalībnieku jums ir krietni daudz.
Pēteris Draguns: Septiņi.
Visi būs arī "Labā dabā"?
Pēteris Draguns: Protams. Mums nav tā, ka mēs rotējam vai maināmies. Mēs parasti turamies pie sastāva.
Oskars Uldriķis: Trakā ģimene kopā.
Jums arī instrumenti ir daudz un dažādi, kas padara skaņošanos un koncertēšanu diezgan aizraujošu gan pašiem, gan klausītājiem.
Oskars Uldriķis: Jā, skaņotājiem parasti esam izaicinājums, un skaņošanās notiek ilgāk nekā citām grupām, tā novērots.
Pēteris Draguns: Bet novērots arī, ja ir piešauta roka un laba auss, tad agrāk vai vēlāk tas skanējums ir super.
Kas bez tradicionālajiem roka vai popgrupas instrumentiem ģitāras, basģitāras, taustiņinstrumentiem, bungām vēl skan jūsu grupā? Tādi neparastāki?
Pēteris Draguns: Cik nu neparastāki. Čells un oboja ir no klasiskā orķestra instrumentiem. Protams, tas ievieš savu nokrāsu skanējumā un varbūt arī izjauc priekšstatu par kaut kādu stilu.
Vai pēdējā laikā jūs bieži koncertējat, vai ne tik bieži? Manuprāt, kādu laiku nav dzirdēts par "Zāles" koncertiem.
Pēteris Draguns: Mēs koncertējam sezonāli, un parasti tā sezona ir vasarā.
Kad ir zāle.
Pēteris Draguns: Kad ir zāle, pirmkārt, un kad ir "Laba daba". Tad mēs varam piedalīties.
Saviem sarunu biedriem mēdzu uzdot arī jautājumu, kāda mūzika varētu patikt meža un pļavas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kurus reizi gadā apciemo cilvēki ar savām skaņām – citi skaļākām, citi klusākām. Gan jau šie meža iemītnieki kaut ko domā par to, ko viņi dzird, taču to mēs uzzināt nevaram. Bet kā jums šķiet – kuriem no dabas pamatiedzīvotājiem grupas "Zāle" mūzika varētu vislabāk iet pie sirds?
Pēteris Draguns: Mana versija ir, ka tomēr augiem.
Oskars Uldriķis: Un odiem arī varētu tīri labi patikt.
Zāle un odi ir diezgan nesaraujami saistītas lietas. Un kādiem klausītājiem grupas "Zāle" mūzika ir domāta, kurus tā sasniedz? Gan jau pa šiem gandrīz desmit gadiem ir radušies kādi novērojumi? Kas ir jūsu klausītāji? Jūs viņus pazīstat sejā?
Pēteris Draguns: Daudzus jā. Daudzus nē. Man liekas, ka festivāla formāts nešķiro auditoriju, tas dod iespēju klausīties labu mūziku. Cik manīts, klausītāji var "pavilkties" uz ļoti, ļoti daudz ko, ja ir pareizais apgaismojums, pareizās temperatūras, mitrums un tā tālāk…
Bet tā jau nekad nav, ka viss sakrīt ideāli – mitrums, atmosfēras spiediens un pirmā laika prognoze.
Pēteris Draguns: Tās ir lietas, ko mēs nevaram ietekmēt, bet varam paļauties, ka viss būs labi.
Esat gatavi arī pielāgoties un sagaidīt pārsteigumus, ko brīvā dabā vienmēr var sagaidīt?
Pēteris Draguns: Ceram uz lieliem klimatiskiem notikumiem. Varbūt būs siltāks.
