Teiciens "Braucam uz Folku" Igaunijā saprotams nu jau 31 gadu. Arī festivāla laikā var dzirdēt novēlējumus "Lai labs Folks", "Izbaudi Folku". Runa nav tikai par folkmūziku, kas ir festivāla pamatā. Ar to domāta kopējā atmosfēra, notikums, kurā šogad četru dienu laikā pulcējās 27 000 mūzikas mīļotāju no dažādām valstīm.
Visvairāk, protams, no Igaunijas, otrajā vietā ierindojoties somiem. Ik pa laikam Vīlandē bija dzirdama arī latviešu valoda, kas ir visai pašsaprotami, ņemot vērā, ka 17 000 ļaužu apdzīvotā Igaunijas dienvidu pilsēta atrodas vien 60 kilometru attālumā no Latvijas robežas. Un dažādu stilistisko virzienu folkmūzika ir iecienīta arī pie mums.
Tiesa, Vīlandes festivāla nosaukums, pilnīgi iespējams, var arī atbaidīt daudzus potenciālos tā apmeklētājus, jo īsti nerada priekšstatu par absolūti mūsdienīgu un plašu muzikālo spektru piedāvājošu daudzdienu pasākumu, kurā ko darīt un dzirdēt ir ikvienam, lai kāds būtu konkrētā apmeklētāja vecums vai muzikālās un vispār kultūras intereses.
Festivāla pamatuzstādījums ir tautas un etno mūzikas popularitātes veicināšana mūsdienās, it īpaši ņemot vērā, ka tas ir gada centrālais notikums Vīlandē atrodamajam Tradicionālās mūzikas centram. Tā gada budžets ir divi miljoni eiro, festivālam tiek atvēlēta puse no šīs summas.
Un igauņi sevi pierāda kā progresīvi domājošu tautu arī tradicionālās mūzikas festivāla organizēšanā – neviens nerauc pieri par tās sajaukumu ar rokmūziku, elektronisko deju mūziku, džezu vai laikmetīgo mūziku.
Tā tiek uztverta kā veselīga tradīcijas turpināšana, kas spēj uzrunāt arī jaunās paaudzes.
Vīlandē nav nekas neparasts redzēt jauniešus, kuri metas dejot ļoti dažādu muzikālo stilistiku izpildītāju koncertos, vai bērnus, kuri turpat festivāla teritorijā mēģina nopelnīt savu pirmo honorāru kā ielu muzikanti. Turklāt ne visi izpilda tikai tradicionālo materiālu. Šā apskata autora melomānisko sirdi sildīja kāds puika, kurš vairākas dienas no vietas nepaguris uz ģitāras spēlēja pirmos akordus no rokgrupas "Nirvana" slavenākā hita "Smells Like Teen Spirit", tuvējā alus stenda darbiniekiem liekot samierināties ar faktu, ka pirmo dziesmas kāpinājumu viņi tā arī nesagaidīs.
Māksla prasa upurus arī no klausītāja.
Festivālā, protams, netrūka arī tā sauktās pasaules jeb globālās mūzikas zvaigžņu no dažādām valstīm, taču Vīlandes lielnotikuma pamatvērtība ir pats pasākums. Tas kļuvis par labi zināmu zīmolu krietni ārpus Igaunijas. Ne velti 80% festivāla biļešu tiek izpirktas jau iepriekšējā gada decembrī, kad muzikālā programma vēl nav izziņota.
Turklāt biļešu cena nav nemaz tik zema – visu dienu biļete maksā 170 eiro, kamēr vienas dienas koncertus iespējams apmeklēt, šķiroties no 80 naudiņām.
Taču festivāla kopējā kvalitāte attaisno katru iztērēto centu.
Vīlande ir arī superdraudzīgs festivāls ģimenēm ar bērniem, kuru tā deviņu hektāru teritorijā netrūkst. Tāpat tiek krietni piedomāts pie dabas ieskautā pilskalna, tam piegulošo parku un vecpilsētas ieliņu tīrības saglabāšanas.
Nav runa tikai par atkritumu šķirošanu. Tik liela izmēra festivālā svarīga ir arī dzeramglāžu un ēdamtrauku politika, ko igauņi atrisinājuši godam. Pirmkārt, ikviens tiek aicināts ņemt līdzi pats savus traukus. Tiesa, ar dzeramo un ēdamo nepiepildītus un stikla vai keramikas lauskas neatstājošus. Teritorijā atrodami arī trauku mazgāšanas punkti. Ja savu trauku nav, tad festivāla ēstuves un bāri piedāvā speciālos punktos pēcāk nododamas glāzes un šķīvjus, par ko pie dzēriena vai ēdiena cenas (alus – 6, pamatēdiens – 10–15 eiro) tiek pierēķināti vēl trīs eiro. Traukus pēcāk nododot, tiek atmaksāti divi eiro. Vienu eiro iekasē festivāls par piedāvāto servisu. Tāpat gan ar degošo, gan nedegošo izsmēķu urnām aprīkotas smēķētāju zonas. Rezultāts tik liela izmēra pasākumam ir tiešām pārsteidzošs.
Protams, tas nebūtu iespējams bez attiecīgi domājošas publikas iesaistes, taču Vīlandes festivālam arī šī nav problēma – tajā pārsvarā pulcējas mūsdienu tradicionālās mūzikas izpausmēs patiesi ieinteresēti apmeklētāji, kas bieži vien korelē ar intelekta līmeni…
Katru gadu festivālā uzstājas arī kāds mākslinieks no Latvijas. Šoreiz tā bija tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas", kas sev diezgan netipiski dziedāja Svētā Jāņa baznīcā, kas arīdzan bija viena no deviņām festivāla skatuvēm. Grupas pārstāve Vineta Romāne gan uzstājās arī divos "The Baltic Sisters" koncertos, kuros igauniete Mariona Selgalla un lietuviete Laurita Peleniūte kopā ar Igaunijā mītošo mūsu tautieti Lieni Skrebinsku un jau minēto Vinetu daudzbalsīgi izpildīja dziesmas kā igauniski un lietuviski, tā latviski un arī latgaliski.
Amizanti, bet šis superlabskanīgais projekts radās no nejaušas kopuzdziedāšanas pirms diviem gadiem pasaules mūzikas gadatirgū WOMEX tālajā Lisabonā. Kopā ar stāstiem par un ap dažādo tautu dziesmām "The Baltic Sisters" koncerts pārvēršas par aizrautīgu ceļojumu mūsu piejūras reģiona tradicionālajā kultūrā.
Spilgts piemērs tās ļoti veiksmīgai turpināšanai mūsdienās bija piektdienas nakts ballīti Vīlandes pilsdrupu skatuvē sarīkojušais portugālis Omiri jeb Vasko Ribeiro Kasaišs, kurš uzstājas ar tehnoloģiski sarežģītu šovu, kurā viņa paša veiktie portugāļu tradicionālās dziedāšanas audio un video lauka ieraksti tiek miksēti ar turpat koncertā iespēlētām dažādu instrumentu (nikelharpas, portugāļu dūdu, kavakinjo, buzuki) skaņas cilpām plus vēl divu izteikti plastisku un enerģisku laikmetīgo dejotāju priekšnesumu.
Par visīstāko ballīti sestdienas vakarā uz festivāla galvenās skatuves izbetonētajā Vīlandes parka amfiteātrī parūpējās Lionā bāzētais meksikāņu–čīliešu–argentīniešu–franču kopprojekts "Kumbia Boruka". Meksikāņu akordeonista un dziedātāja Hernana Kortesa vadītais astoņvīru kolektīvs jau no pirmās dziesmas ķērās kumbijas stila dažādo paveidu vērsim pie ragiem un radīja eksplozīvu atmosfēru vairākiem tūkstošiem uz šo koncertu sanākušajiem. Īpaši ar publiku prot strādāt grupas galvenais vokālists Kristians Brisenjo, kurš, visticamāk, minūtes laikā pieceltu no galda arī uz mierīgu rasola pasēdēšanu sanākušus latviešu dzimšanas dienas viesus.
Ārpus kārtas festivālā ir populārāko igauņu attiecīgās muzikālās ievirzes grupu uzstāšanās.
To, kā mūsu ziemeļdraugi mīl savus šā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa pārstāvjus "Puuluup" vai eksplozīvo trio "Trad.Attack!" aprakstīt nav iespējams.
Tas ir jāredz klātienē, jo spēj konkurēt vienīgi ar latviešu fanošanu "Prāta vētras" lielkoncertā.
Vairāku tūkstošu lielu auditoriju spēj sapulcēt arī citas igauņu mūziķu apvienības, kā, piemēram, vadošā ziemeļkaimiņu regeja grupa "Angus", liekot saprast, ka savējos viņi mīl visvairāk, lai kādas globālās mūzikas zvaigznes Vīlandē arī neuzstātos. Papildu iemesls tam varētu būt arī igauņu mākslinieku īpaša gatavošanās konkrētajam festivālam, jo katru gadu tiek rīkots koncertprogrammu konkurss, kurā tiek atlasītas interesantākās un ikgadējai tēmai (šogad, aptuveni tulkojot, tā bija "pagātnes piemēri un to pēdas mūsdienās") atbilstošākās idejas.
Tiesa, arī ārvalstu mākslinieki festivālā tiek uzņemti pat ļoti atsaucīgi, liekot bez liekuļošanas apgalvot, ka viņi jau gaida atgriešanos Vīlandē. Turklāt runa nav tikai par vienmēr eksplozīviem priekšnesumiem. Īstu publikas mīlestību spēj izpelnīties arī, piemēram, norvēģu sāmu "Gabba" izpildītas joikas amplitūdā no ambientām un blūzīgām līdz diezgan izteikti roķīgām vai pērnā gada Valmiermuižas Etnomūzikas festivāla viesu, apūliešu "Canzoniere Grecanico Salentino" itāliskās romances un tarantellas, kas gan brīžiem pārvēršas arī itin ugunīgos priekšnesumos ar košas dejotājas klātbūtni. Tāpat noteikti ar platu smaidu no Vīlandes projām brauca eksotiskā ganiešu dziedātāja Florensa Adoni vai atraktīvie gruzīni "Bani Hill Band".
Festivāla programmā sava vieta bija atvēlēta arī brīvdabas pagalma DJ skatuvei, kurā varēja izdejoties, piemēram, pie Igaunijas Radio 2 dīdžejmeitenes L.Eazy spēlēta brazīliešu noskaņas drum’n’bass. Turpat netālu esošā pagalmā ikvienam bija iespēja izmēģināt spēkus igauņu krogus dziesmu izdziedāšanā. Vēl turpat blakus ielā igauņu tradicionālo stabuļu meistars no Sāremā salas reklamēja savu produkciju, liekot vien minēt, kā no šī mazā un vienkāršā priekšmeta var izburt ārā veselas tradicionālu melodiju virknes…
Tāds un vēl visāds ir Vīlandes Folkfestivāls, uz kuru vērts posties jau nākamgad, īpaši laikus padomājot par naktsmāju sameklēšanu.
Var, protams, apsvērt arī sava īpašuma iegādi gleznainajā Vīlandē, jo runā, ka, pateicoties festivāla un citu Tradicionālās mūzikas centra aktivitāšu radītajai kultūras aurai, īpašumu cenas igauņu dienvidpilsētā turpina augt.
Jebkura jautājuma gadījumā vērts papētīt arī informatīvi bagāto festivāla mājaslapu viljandifolk.ee. Tiekamies Folkā 2025. gada 24.–27. jūlijā!
