Mūzikas skatuvei tandēms Wiesulis un sangvn sevi pieteica 2022. gadā ar debijas ierakstu "Fianchetto", kas tūlīt pēc izdošanas atzinīgi tika novērtēts hiphopa kopienā. Kad mūziķi nesaņēma "Zelta mikrofona" nomināciju debijas kategorijā, viņu vārds izskanēja vēl tālāk. 2023. gadu viņi pavadījuši uz festivāla lielajām skatuvēm, joprojām ir starp straumētākajiem latviešu māksliniekiem internetā, paši uzmanību īpaši nealkstot. Wiesuli atpazīsiet arī kā pieci.lv raidījuma "REPortāža" vadītāju.
Jaunajā albumā "En Prise" ir 15 kompozīcijas, caur kurām mūziķi prezentē sevi un apkārt esošo, atdodot godu priekšgājējiem un pašiem radot savu atšķirīgo pasauli. Wiesuļa jeb Bruno Jāņa Skrastiņa bagātīgā valoda rada gan emocionālu veldzi un uzlādi, gan arī izaicina uzasināt prātu ar lingvistisko jaunradi. Savukārt instrumentālā daļa klausītājus motivēs izsekot dziesmās izmantotos semplus un kompozīcijas veidošanas piegājienus, kurus sangvn jeb Jurģis Gundars ieskicē arī šajā sarunā. Jāpiebilst, ka dzīvē tandēmu varēs dzirdēt šī gada "Positivus" un "Summer Sound" festivālos.
Aiga Leitholde: "En Prise" ir paustas atziņas, kuras parasti tiek iegūtas laika gaitā, tāpat kā laiks pilnveido prasmes. Vai jūsu paaudze ir ātrāk pieaugusi?
Wiesulis: Es nezinu, vai tā ir pieaugšana. Es nejūtos pieaudzis.
sangvn: Man šķiet, mēs vairāk un ātrāk izmantojam interneta dotās iespējas atrast jaunu informāciju, bet kopumā neteiktu, ka atšķirība starp paaudzēm būtu liela.
Wiesulis: Ja runājam par albumā stāstītajām domām, tās var izjust dažādu paaudžu mākslinieki, un arī mums ir izdevies pieredzi ietērpt ekspresīvā un intensīvā darbā 15 dziesmu garumā. Varbūt šajā laika posmā esam pieauguši, bet tā nav nekas tāds, ko pats vari novērtēt.
Kas ir tie pamati, uz kuriem viss sākās?
Wiesulis: Sākumā mēs darbojāmies atsevišķi.
Man viss sākās 15 gados, kad uzrakstīju savus pirmos tekstus, sāku hiphopu analizēt un nodarboties ar brīvrunu.
Sākumā uzstājos ballītēs ar draugiem, kur viens no viņiem man ieteica pieteikties "Ghetto Games" brīvrunu sacensībās "Štuka par Bazaru". Tas bija atspēriena punkts un kopš tā laika es neesmu skatījies citā virzienā, kā tikai turpināju rakstīt, paplašinot gaumi, zināšanas un prasmes.
"Ghetto Games" tu sacenties ar reperi Abru, vai ne?
Wiesulis: "Ghetto Games Battle" esmu piedalījies divas reizes. Pirmo reizi man bija 16 gadi un es tālu netiku. Publika mani atbalstīja, bet man pašam bija vienalga par rezultātu. Man svarīgāk bija atrasties kopā ar dažādiem hiphopa cilvēkiem un reperiem, kurus es klausos dienu no dienas, pārmīt vārdus. Tas deva lielu motivāciju. Ar Abru es spēkojos finālā 2021. gadā. Tad jau bijām pastrādājuši pie mūzikas kopā ar Jurģi. Tad es uz repu biju pilnībā fokusējies.
sangvn: Man bija savādāk. Mūziku mācos jau no sešiem gadiem, un intereses mainījās, kad bija jāizdara izvēle – vai nu palikt iepriekšējā skolā un mācīties džeza saksofonu, vai aiziet uz citu skolu – Rīgas Mākslas un dizaina vidusskolu, kuru es galu galā izvēlējos. Tobrīd biju noguris no klasiskā mūzikas mācīšanas veida. Pats mūziku daudz neklausījos, bet biju sācis strādāt pie ideju producēšanas. Vidusskolā satiku savu šī brīža labāko draugu, kas arī parādīja daudz dažādas mūzikas, tajā skaitā hiphopu.
Wiesulis: Reinis – viņš mums rada dizainu vāciņiem un vizualizācijas.
sangvn: Reinis ir viens no "Klīnikas ierakstiem". Pateicoties viņam es sāku klausīties albumus no sākuma līdz galam. Reinis mani iepazīstināja ar Bruno. Tas notika 2019. gada beigās – Jaungada sagaidīšanā. Sākumā tu teici, ka tev nepatika, kādu mūziku es taisu. Atskatoties uz to laiku, es pilnībā saprotu. Pagāja divi gadi, un mēs kopā izdevām pirmo albumu.
Wiesulis: Zīmīgi, ka mans pirmais producents ir Jurģis, un es viņam esmu pirmais reperis, ar kuru viņš ir strādājis. Kopš tā laika nekas daudz nav mainījies.
Gribētos domāt, ka mēs viens uz otru esam atstājuši ietekmi.
2022. gada albums "Fianchetto" bija iespaidīga debija!
sangvn: Joprojām neesmu sapratis, kāpēc tas tā notika. Zinu, ka albums bija labs un cilvēki teica, ka viņiem patīk. Bet tik reti sanāk dzirdēt par to, ka vienas nakts laikā iegūsti tik daudz atbalstītāju. Abi bijām nodomājuši, ka izdosim "Fianchetto" un pēc tam katrs darīsim savas lietas. Kad albums bija izdots, mūs pārsteidza tik daudz dažādas lietas, kas nešķita iespējamas 2022. gada sākumā.
Wiesulis: Jā, pārsteigums bija, bet tajā pašā laikā viss bija likumsakarīgi.
sangvn: Tam laikam "Fianchetto" bija labākais, ko varējām izdarīt. Tāpat kā tagad "En Prise" ir mūsu šī brīža spēju kalngals. Kad mēs kaut ko rakstām, tad darām uz tā brīža maksimumu. Tajā pašā laikā man šķita, ka ir jāieliek gadi, lai pie kaut kā tāda nonāktu.
Wiesulis: Lai arī "Fianchetto" bija debijas albums, mēs savas prasmes bijām kopuši jau ilgāku laiku. Manā gadījumā kopš 15 gadu vecuma. Kad šis albums iznāca, man bija 19. Četrus gadus es pie tā biju strādājis, mācījos, rakstīju un dzēsu, rakstīju un dzēsu. Mēs neizdevām pirmo, kas mums bija sanācis. Svarīga ir arī darba ētika – strādājot pie "Fianchetto" un arī šobrīd mēs ieturam profesionālu gaisotni.
sangvn: Sajust to mirkli, kad ieraksts patiešām ir gatavs izdošanai, – man tas ir svarīgi arī strādājot pie elektroniskās mūzikas.
Ja pats neesi pilnīgi drošs, tad nevajag neko publicēt, kaut arī publika to pieprasa.
Wiesulis: Vai arī otrādāk, kad tev šķiet, šis ir labākais mūzikas darbs, bet tavi draugi saka, varbūt vēl nedaudz pastrādā, varbūt der ieklausīties. Es saprotu, ka jaunajiem bieži niez nagi sevi parādīt un iznākt gaismā. Bet labāk sevi parādīt ar ko tādu, ar ko vari lepoties.
Varētu teikt, ka jūsu veiksmes pamats ir darba ētika?
Wiesulis: Jā, un pareizais laiks un pats veiksmes faktors – "Fianchetto" izdošanas dienā vētra norāva Centrāltirgum jumtu. Darbs ir svarīgs, tāpat kā talants un stratēģiska plānošana, bet nevaram noliegt, ka mums ir paveicies.
Abiem albumiem nosaukumi ir saistīti ar šaha terminoloģiju, vai tas ir apzināti?
Wiesulis: Tas viss salikās loģiski – man bija liela interese par šahu un albums bija mūsu pirmais gājiens. Arī nosaukums "Fianchetto" bija atbilstošs – spēlējot fianchetto, tu atver joslu laidnim. Mums dziesmā "Sava josla" ir rinda: "eju slīpi kā laidnis", mums likās, ka tas piestāv. Otrā albuma nosaukumam bija dažādi varianti, nolēmām turpināt ar šaha tēmu. "En Prise" ir pozīcija uz šaha galda, kurā tavs kauliņš ir apdraudēts. Ja tavs laidnis skatās uz manu bandenieku, un nākošajā gājienā varētu to nokaut, tad tu varētu teikt mans bandenieks ir en prise. Albuma vāciņā šis gājiens labi vizuāli izskatījās. Dziesmu tekstos šaha tematiku neiepinu, kas ir forši, jo tā paliek tikai estētikai.
sangvn: Sākumā otro albuma nosaukumu nevēlējāmies šaha tematikā, bet tad Wiesulis izstāstīja par šo terminu "En Prise", bet starp visām izvēlēm šis termins bija vislabākais.
Wiesulis: "En Prise" skan eleganti, tas ir vārds no franču valodas. Mēs vēlējāmies, lai albums skan glauni, lai skaņas un estētikas ziņā tas ir luksuss.
Jūs albumā "En Prise" repa spēli no ielas pārnesat pilī – ir atsauces gan uz galmu, gan ir pieminēti konkrēti karaļi.
Wiesulis: Hiphopā pazīstamā ielu dzīve, iebiedējošas rindas – mēs par to šoreiz nerunājam, mēs tā neizklausāmies. Iespējams, aizpildām kādu citu hiphopa darbības lauku, un arī ģērbjamies vairāk kā studenti.
No "En Prise" par manām favorītdziesmām šobrīd kļuvušas "Papildus porcija" un "Tosts". Vai repā var dzirdēt konkrētai paaudzei raksturīgās frāzes?
Wiesulis: "Tosts" ir tilts starp divām albuma daļām. Albuma sākums ir pompozs un egocentrisks – šī piepeši iegūtā statusa svinības. "Tosts" ir tas punkts, kad sāku šķetināt patiesās sajūtas. Par tām frāzēm runājot, jā, katrai paaudzei ir atsevišķi valodas stili un vārdi, kas tiek biežāk lietoti, bet būtiski ir arī tas, ka latviešu hiphopā gaumīgi tiek pārtulkotas frāzes, kas tiek lietotas ASV un britu hiphopā, veidojot jaunus vārdu salikumus un meklējot sinonīmus. Viss tiek pārstrādāts daudz un dažādos veidos, veicina jaunu vārdu salikumu izveidošanu un šīs inovācijas, kas brīžiem notiek arī māksliniekam tās neapzinoties, padara hiphopu stilīgu. Klausītājs, iespējams, nesaprot, ko nozīmē "es esmu savā maisā, man jādabū savs", bet ir forši mums to neskaidrot un sagaidīt to brīdi, kad klausītāju pārņem maģiskā atklāsme.
Un nākamais klausīšanās atklāsmes posms – zināt reperu savstarpējo attiecību problemātiku, kā, piemēram, Kendrika Lamāra un Dreika duelī. Vai klausītājam ir jāzina mikroklimats arī Latvijas hiphopā?
Wiesulis: Klausoties mūziku, der paturēt prātā, ka repera koptēlu veido daudzi elementi. Ja tu to labi pazīsti, tad viņa tekstos vari saklausīt vairāk atsauces. Kontekstu ir būtiski saprast, bet var arī citādāk – caur mūziku sāk iepazīt cilvēku.
sangvn: Atceros, ka sākumā hiphopu latviešu valodā nemaz neklausījos. Biju dzirdējis pāris albumu, bet tas mani neinteresēja. Kad iepazinos ar Bruno un viņš mans sāka stāstīt par cilvēkiem, es sāku saprast dziļākas teksta nozīmes, iepazīt reperu personības, tad viņu albumus sāku dzirdēt citādāk. Tā ir prasme – radīt albumu, kas ir vienlīdz izbaudāms cilvēkam, kas nezina par hiphopa skatuvi un tevi, un ir arī izbaudāms tad, ja zini visas atsauces.
Wiesulis: Atsauces vispār ir svarīgs vārds. Hiphops, literatūra, mūzika un māksla kopumā ir bagāta ar atsaucēm. Jo vairāk šīs atsauces atpazīsi, jo vairāk sapratīsi, kas notiek.
sangvn: Tev tekstos patīk atsaukties uz vēsturiskiem personāžiem. "En Prise" rakstīšanas laikā sapratu, kā man patīk veidot atsauces producēšanas ziņā. Man visiem labi zināmas atsauces patīk pielietot kā iedvesmu kam jaunam, vai arī kā pamatu. Piemēram, "Klāt" ir izmantots "think break", kas ir viens no populārākajiem bungu sempliem. (Šo semplu populārā mūzika ieguva no 1972. gada dziesmas "Think", kuras autors bija Džeimss Brauns, bet bundzinieks Džons "Jabo" Starks. Sempls ir skaņas/ritma kopums, kas tiek izmantots jaunas, dažādu stilu mūzikas radīšanai – aut.)
Tu iegūsti zināšanas, un tad tās dekonstruē, lai vēlāk atkal saliktu kopā.
Wiesulis: Tu esi teicis, ka gribētu Latvijā veidot vizuālu saturu, kurā parādītu, kā tapa konkrētais bīts. (Bīts jeb beat ir hiphopa instrumentālā daļa, kuru veido gan oriģinālkompozīcija, gan iepriekš ierakstīti sempli, gan abi kopā – atkarībā no mūzikas producenta izvēles un estētiskās ieceres – aut.)
sangvn: Vietnē "TikTok" ir kanāls "Tracklib", bet viņi atspoguļo tikai lielos māksliniekus un ASV skatuvi. Būtu interesanti kaut ko tādu izveidot Latvijā. Man ļoti patīk rādīt, kā es veidoju bītu.
Wiesulis: Jā, tu vienmēr saki – pirms mēs spēlējam, skaties!
sangvn: Jā, man patīk parādīt, kā viss ir kopā sanācis. Būtu forši, ja medijos varētu atspoguļot.
Wiesulis: Par tekstiem es līdzīgi jūtos – gribētu pastāstīt vairāk par vārdu spēli plašākai auditorijai, bet tajā pašā laikā tur pazūd tas wow moments. Un tomēr, nevaru iedomāties nevienu citu veidu, kā šo saprašanu veicināt. Kad albuma teksti tika ievietoti platformā "Genius" – liels paldies platformas "5% Discord" un citiem aktīvistiem, es ļoti novērtēju viņu veikumu, bet daļā dziesmu šis un tas bija kļūdaini nolasīts, kas tomēr izmaina to teksta saprašanu. Es ātri ķēros pie labošanas darbiem un rezultātu nosūtīju šiem cilvēkiem, kas bija izdarījuši lielāko darbu. Vēlreiz liels paldies par padarīto! Iesaku albuma klausīšanās procesā uzmest acis tekstiem, iedziļināties un paguglēt, kas tur ir pieminēts. Tas veidos plašāku kontekstu.
Un liek dziesmas klausīties atkal un atkal, un sastraumēt to miljonu.
Wiesulis: Manuprāt, mākslas rezultāts ir veiksmīgs, ja cilvēki par to runā. Vienalga – pozitīvi vai negatīvi. Kaut vai noklausies piecas reizes, lai saprastu, ka tev šis nepatīk, tas jau ir izdevies. Tu esi iedziļinājies, lai saprastu, ka patīk vai nepatīk. Protams, koncertu apmeklējums un dziesmu klausījumi ir svarīgi, bet tas, vai par to runā ballītē virtuvē, satiekoties, tas veicina diskursu.
sangvn: Mēs bieži skatāmies, kas notiek "5% Discord", jo tur pulcējas cilvēki, kuriem ļoti patīk hiphops un viņi dalās domās par nesen izlaistajiem ierakstiem. Pirms mums albumus bija izdevuši lieli mākslinieki, kuri tur tika pieminēti. Kad izdevām "En Prise", par to "5% Discord" runāja vēl trīs dienas – tas man bija pārsteigums.
Wiesulis: Forši, ka šajā čatā cilvēki diskutē par atsaucēm. Viens džeks pamanīja, ka dziesmā "Dod vēl" ir iesemplētas astoņas dažādas skaņas. Šo ideju sākotnēji Jurģim pasniedzu kā atsauci uz "Pink Floyd" dziesmu "Money", kurā dažādas naudas skaņas skan sešas reizes pēc kārtas, veidojot ritmu.
sangvn: "Dod vēl" gandrīz netika albumā. Man pašam ļoti svarīga ir melodija un tās attīstība harmonijā, tā es attīstu tālākās idejas. Bruno man bija iedevis šo ideju par ritmu un skaņu, tas man bija jauns izaicinājums. Tā kā tuvojāmies albuma ieraksta beigām, šķita, "Dod vēl" jāliek malā. Reinis bija dzirdējis šo ideju un teica, ka tā ir jāpabeidz! Atradām atsauci, kuras iedvesmoti varējām pabeigt – tā ir Vinsa Steipla (Vince Staples) albuma "Big Fish Theory" dziesma "Yeah Right".
Wiesulis: Šī arī bija vienīgā albuma dziesma, kurai konkrēti pārņēmām iedvesmu.
sangvn: "Big Fish Theory" bija viens no pirmajiem albumiem, ar kuru es iepazinu hiphopu, tāpēc tā nav nejauša izvēle. Tā ir izvēle ar nozīmi, kura labi nostrādāja. Pārējais ir atsauce uz žanriem, noteiktiem cilvēkiem gan tekstu, gan producēšanas ziņā – tas ir neizbēgami.
Wiesulis: "213" gadījumā – mēs ar Galenieku (reperis galeniex – aut.) ļoti daudz klausāmies britu hiphopu, tāpēc gribējām kaut ko tamlīdzīgu, bet tā vai tā Jurģa bīts nosaka noteikumus. Rakstot albumu, hiphopa mūziku klausījos mazāk.
sangvn: Ir cilvēki, kuri savām idejām veido atsauces dziesmu izlases veidā. Tā var darīt, bet man šāda pieeja nepatīk. Jo mans prāts sāk domāt, ka man ir jārada kaut kas līdzīgs. Ja es sāku rakstīt līdzīgi, tad rezultāts būs slikts. Tāpēc svarīgi noķert mirkli, kurā tu mūziku taisi pats no sevis, nevis, vadoties pēc kaut kā.
Klausītāji interpretē tekstu pa savam, dažreiz trāpot atsaucēs, dažreiz aizšaujot garām, izdarot secinājumus par jūsu dzīvēm. Cik personīgs albums ir "En Prise"?
Wiesulis: Albums ir ļoti personīgs.
Vai konkrētie cilvēki varētu atšifrēt, ka par viņiem ir uzrakstīta dziesma?
Wiesulis: Varētu. Albuma kontrasti ir mūsu pieredzes piesātinātākais atspoguļojums. Vietās, kurās es prāta un emocionālo stāvokli aprakstu tumši un pat depresīvi, tas ir šīs emocijas pasniegšanas labā. Es varētu pateikt vienkāršāk, ka nejūtos labi. Mēs šim plūdumam ļāvāmies, daudz nedomājām par to – ko teikt, kā sakāmajam būtu jāskan, mēs vienkārši rakstījām. Par sevi daudz publiski neesam stāstījuši. Liela daļa klausītāju mūs nemaz nepazīst un nezina, kas un kā. Iepazīties var caur mūziku, bet arī tad tā ir tikai viena šķautne, ko mēs parādām. Saturiskie motīvi, par kuriem šoreiz gribēju parunāt. Un saturs ir tikpat būtisks kā estētiskais koncepts, kas rada kopējo sajūtu. Tas darbojas sinerģijā. Uzturēt to maģiju, neparādīties visur un nefilmēt video no studijas, tā arī ir prasme, kā noturēt klausītāju uzmanību.
sangvn: Kad tu par mākslinieku sāc zināt visu, tad pazūd maģija. Tas, ka klausītāji savā prātā interpretē dziesmas, palīdz dzīvot līdzi. Kad iepazīsti mākslinieku kā normālu cilvēku, tad maģija var arī pazust. Mēs arī esam tikai normāli cilvēki.
Esmu dzirdējusi leģendas par koncertu "Lokal House". Kas tur notika?
Wiesulis: Tas bija mūsu pirmais koncerts 2022. gada 22. aprīlī. "Lokal House" izmēros ir ļoti maza vieta un pirmo reizi uzstājāmies ar "Fianchetto" dziesmām. Es biju nobijies. "Lokal House" bija cilvēkiem pilns – es pusi no koncerta izpildīju aiz sangvn galda. Dziesmas "Hārvijs Dents" laikā visi sāka lidot un izrāva elektrības vadu, uz brīdi viss beidzās. Visi logi bija aizsvīduši.
sangvn: Es domāju, ka būs 25 cilvēki, kas mūs zina.
Kur jūs savācāt to pūli?
sangvn: Bruno zināja un atbalstīja gan viņa skolā, gan Teikā. Un tur arī veidojās noteikts skaits cilvēku, kas bija uz šo pirmo koncertu. Koncertu apmeklēja Ods, kuru toreiz vispār nezināju, tagad viņš ir viens no labākajiem cilvēkiem.
Wiesulis: Mūsu hiphopa draugiem.
sangvn: Bija arī ansis, kuru pazinu, un Oriole, kuru zināju un tovakar personīgi iepazinos. Pirmajam koncertam tas bija iespaidīgi.
Wiesulis: Par to pūļa savākšanu, tas ir saistīts ar manis pieminēto mistēriju, kas darbojās jau "Fianchetto" laikā. Ja informācijas nav, bet albums ir karsts, kā gan savādāk par mums uzzināt, ja ne koncertā klātienē? Nav arī tā, ka daudz domājam par to, kā pūli savākt.
sangvn: Ekskluzivitāte ir svarīga. Ja tu ej uz katru koncertu katru piektdienu, tad pēc piecām piektdienām sestajā tev būs uz pusi mazāka auditorija.
Šobrīd jūs esat tandēms. Vai ir kādas ieceres, kuras jūs vēlētos realizēt atsevišķi?
sangvn: Šie divi albumi mūs abus ir vienojuši. Ja arī mēs katrs aizietu savos projektos, bet domāju, ka būsim kaut kur tuvumā. Ja mēs neizdosim nākamo albumu tuvākajā laikā, varbūt tas notiks pēc sešiem gadiem, dodot triloģijas noslēgumu. Es gribētu pievērsties solodarbībai. Protams, man ir arī reperi, ar kuriem es gribētu pastrādāt, jo man patīk viņu pieeja darbam. Gribētu piestrādāt arī pie vizuālās identitātes, lai sevi varētu pozicionēt vairāk kā mākslinieks nevis producents. Paskatīties, kādas ir manas iespējas ārpus Latvijas. Pēc šī otrā albuma jūtu piederību Latvijas skatuvei, tā vienmēr būs ar mani.
Wiesulis: "En Prise" nav mūsu pēdējais albums. Es nevaru konkrēti nosaukt, ar ko es gribētu strādāt. Gribētu paeksperimentēt, tāpat vien parakstīt kopā ar dažādiem producentiem, gūt dažādas pieredzes studijās. Idejas man ir, bet par tām vēl ir pāragri stāstīt.
