Izcilu mākslinieku sniegumā piedzīvosim vēsturisko ērģeļu skanējumu kopā ar solistu balsīm, kā arī ļausimies flautas un elektriskās ģitāras saspēlēm, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Rīta Regtaims" stāstīja pati Ilona Birģele.
Vēsturisko ērģeļu svētki "Latvija – ērģeļu zeme" ir vienīgais notikums, kas tik plaši atspoguļo ērģeļmākslu reģionos; tas guvis ievērojamu atzinību un kļuvis par iemīļotu pasākumu, kuru ik gadu apmeklē plašs klausītāju loks.
"Par to es tiešām esmu ļoti iepriecināta, tādēļ es ļoti laipni aicinu visus klausītājus, viesus apmeklēt un apceļot Latvijas skaistos dievnamus un ieklausīties mūsu vēsturisko ērģeļu skanējumā. Jā, šis ir jau astotais gads, un šogad tie būs astoņi koncerti," norādīja Birģele.
Šovasar plānota īpaši krāšņa un daudzveidīga programma. Centrālo vietu Vēsturisko ērģeļu svētkos ieņems 2023. gadā restaurētās vienīgās Radziņa ērģeles Vijciemā, atjaunotā instrumenta atklāšanas koncerts Drustos, arī unikālais "Hammond" vēsturiskais instruments koncertā Liepājā.
"Daudzas vietas arī man pašai ir diezgan liels atklājums. Kā piemēru varu minēt tieši atklāšanas koncertu, kas jau piektajā jūlijā pulksten 19.00 notiks Drustos, Luterāņu baznīcā. Tur ir brīnišķīgas Emila Martina 10 reģistru ērģelītes, kuras es pati nupat pirms gada tikai atklāju. Man bija tas gods uzaicināt uz šo koncertu Rīgas Doma ērģelnieku Aigaru Reini, un viņš uzstāsies kopā ar tenoru Mārtiņu Zvīguli un spēlēs ļoti skaistu gan latviešu mūziku, gan mazliet no Baha, Hendeļa," stāstīja Birģele.
Viņa skaidroja, ka vēsturisko ērģeļu aina Latvijā lēnām, bet tomēr ik pa laikam mainās. Piemēram, ērģeles, kas varbūt pirms 10 vai 20 gadiem nebija spēlējamas, šobrīd jau ir atjaunotas. Nereti tas ir pārsteigums arī pašiem ērģelniekiem. Birģele stāstīja, ka, vadot ekskursijas un apceļojot visu Latviju, regulāri uzzina vai atrod ko jaunu un īpašu ērģeļu pasaulē.
Vēsturisko ērģeļu svētki norisināsies arī Kandavā, Ugālē, Valmierā, Preiļos un Viļakā. Nozīmīga vieta tiks atvēlēta latviešu komponistu radītajai ērģeļmūzikai, jaundarbiem un komponistiem – jubilāriem: Rihardam Dubram, Jānim Lūsēnam.
Izskanēs astoņi koncerti, muzicēs seši izcili ērģelnieki – Aigars Reinis, Ligita Sneibe, Ilona Birģele, Atis Andersons, Diāna Jaunzeme-Portnaja. Atbalstot Ukrainas mūziķus, koncertā Ugālē piedalīsies Ļvivas filharmonijas ērģelniece Nadija Veļičko.
Vēsturisko ērģeļu svētku instrumenti ir izvēlēti apzināti, rūpīgi izvērtējot to unikalitāti un nozīmīgumu Latvijas valsts kultūrvēsturiskajā aspektā. Katras ērģeles ir īpašas, katrām ir sava vēsture un stāsts, kuru pirms koncertiem ievadsarunā vai pēc koncertiem pie ērģelēm izstāstīs ērģelnieki un ērģeļmeistars Jānis Kalniņš.
"Vēsturisko ērģeļu svētki ar to arī varbūt ir īpaši, jo mēs atklājam un parādām klausītājam arī to maziņo vēsturisko ērģeļu skanīgumu un tās īpatnības. Katrs instruments ir dažāds, jo ir būvēts gan dažādos laika periodos, gan dažādos stilos," pauda Birģele.
Ērģeles ir būvētas dažādos laika posmos, un katrā norises vietā tās ir radījusi cita ērģeļbūves firma vai ērģeļmeistars. Šogad svētkiem ir izraudzīti vadošo ērģeļbūves firmu un meistaru instrumenti – Kornēlijs Rāneuss, Frīgrihs Ladegasts (Vācija), brāļi Blombergi (Polija), Emils Martins (Latvija), "P.C.O Hermann" (Liepāja), Herberts Kolbe (Latvija), Radziņš (Latvija), "VEF Hammond". Pat ja instrumenti ir būvēti vienā laika periodā, meistaru rokraksti ērģeļu būvē ļoti atšķiras.
"Līdz ar to katras ērģelītes skan citādāk, un, protams, katrs ērģelnieks, kas paredz spēlēt šajos svētkos, vispirms apzina, pie kāda instrumenta viņš spēlēs, un atbilstoši laikam piemēro savu programmu. Piemēram, kā visiem zināms, senākās Latvijā būvētās ērģeles ir Ugālē, kas ir būvētas 1701. gadā, kad nu Baham faktiski bija tikai 16 gadi. Attiecīgi tur mēs spēlējam tikai seno mūziku," skaidroja Birģele.
Visi Vēsturisko ērģeļu svētku koncerti
5. jūlijā pulksten 19 Drustu evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks restaurēto ērģeļu un arī festivāla atklāšanas koncerts. Muzicēs ērģelnieks Aigars Reinis un tenors Mārtiņš Zvīgulis.
6. jūlijā pulksten 18 notiks koncerts "Concerto barocco" Kandavas luterāņu baznīcā, kurā uzstāsies ērģelniece Diāna Jaunzeme-Portnaja un soprāns Nora Kalniņa.
14. jūlijā pulksten 19 Vijciema luterāņu baznīcā būs iespēja dzirdēt ģitāras un ērģeļu dialogus ērģelnieces Ilonas Birģeles un ģitārista Armanda Alkšņa izpildījumā.
28. jūlijā pulksten 13 Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā skanēs "Dziesmas sirdij un priekam". Uzstāsies ērģelniece Ligita Sneibe un flautists Hokans Sundīns (Zviedrija).
3. augustā pulksten 16 Viļakas katoļu baznīcā koncertā "Mūzika debesīm. CD prezentācijas koncerts" tiksies Ilona Birģele un soprāns Ilze Grēvele-Skaraine.
9. augustā Liepājas Lutera baznīcā "Hammond" ērģeles spēlēs Atis Andersons un pie ērģelēm būs Ilona Birģele.
16. augustā pulksten 19 Ugāles luterāņu baznīcā koncertā "Saucot uz mieru" ērģeles spēlēs Ļvivas (Ukraina) filharmonijas ērģelniece Nadija Veļičko. Koncerta laikā savāktie ziedojumi tiks izmantoti profesionālo mūziķu atbalstam Ukrainā.
23. augustā festivālu noslēgs koncerts Preiļu katoļu baznīcā. Koncerts sāksies pulksten 19, un tajā klausītājus priecēs ērģeļu duets "Riga Organum Duo", kurā muzicē Ilona Birģele un Diāna Jaunzeme-Portnaja.
Koncertos varēs dzirdēt latviešu komponistu radītos ērģeļmūzikas jaundarbus, īpašu uzmanību pievēršot šā gada jubilāriem Rihardam Dubram un Jānim Lūsēnam. "Katrai koncertprogrammai būs savs stāsts – tiks atskaņots ļoti bagātīgs un daudzveidīgs, un, kā ierasts, pat mazliet eksperimentāls repertuārs. Katrā norises vietā instrumentu karalieni būs iespēja dzirdēt dialogā ar dažādiem sastāviem, tostarp "VEF Hammond" vēsturisko instrumentu duelī ar stabuļu ērģelēm," atklāj festivāla rīkotāji.
