Dace Volfa: Mūzikas un mākslas festivāls "Laba daba" šogad notiks no 12. līdz 14. jūlijam, bet vieta ir ierastā – "Ratnieki", Latvijas Universitātes atpūtas un konferenču komplekss, savukārt jūs esat Latvijas Universitātes vīru kora "Dziedonis" diriģenti. Tad jau jums "Ratnieki" gandrīz kā mājas?
Uldis Kokars: Esmu tur bijis. Vienreiz.
Oskars Jeske: Es gan vēl neesmu tur bijis.
Tātad šī būs pirmā reize un līdz ar to arī pirmā reize, piedaloties festivālā "Laba daba". Festivālā šogad ir pa grupai, kas pastāv jau gadus trīsdesmit vai mazliet vairāk, ir arī kāda, kas pastāv jau vairāk nekā 40 gadu, bet nekad nav bijusi mākslinieku apvienība, kurai ir apaļi 100 gadi. Vīru koris "Dziedonis" nupat nosvinēja 100 gadu jubileju, vai ne?
Uldis Kokars: Pēc datuma – jā, bet jubilejas koncerts būs 26. oktobrī. Kaut gan mēs jau vienu lielu jubilejas koncertu nesen uzvedām Nacionālajā bibliotēkā "Ziedonis un Dziedonis". Vairāk vai mazāk viss gads ir simtgades zīmē.
Tad "Laba daba" varētu būt neliela iesildīšanās pie dabas krūts lielajam koncertam?
Uldis Kokars: Tā īsti nebūs iesildīšanās, tas būs pirmatskaņojums. Speciāli "Dziedonim" rakstīts.
Lūk, tieši to gribēju jautāt, jo, palasot par "Dziedoni" interneta plašumos, var uzzināt, ka koris dzied visu, sākot no dziesmu svētku repertuāra, latviešu klasikas, tautas mūzikas līdz pasaules mūzikai, mūsdienu mūzikai. Vārdu sakot, visu, ko vien koris var iedomāties dziedāt, un arī pasūtat komponistiem skaņdarbus, kas paredzēti tieši jūsu korim. Šis būs tas gadījums?
Uldis Kokars: Jā, brīnišķīgā Laura Jēkabsone mums uzrakstījusi darbu 40 minūtēm "Latvieša mīts". Tas ir vīrieša dzīves gājums "no – līdz". Vienpadsmit daļās. Ar Lauru vienojāmies, ka ir pilnīgi skaidrs, ka vīru kori vienmēr dziedās klasiku un dziesmu svētkos, bet ir jāmeklē jauni ceļi un jāmēģina piedāvāt arī jauns repertuārs, ko ar laiku varētu dziedāt arī citi. Šis darbs Laurai sanācis brīnišķīgi. Ar dainu tekstu, ar tautas intonācijām, demokrātisks, skaists, atraktīvs, jo klāt nāk arī perkusijas un bungas.
Cik korī ir dalībnieku, un cik no tiem brauks uz "Labu dabu"?
Uldis Kokars: Viņiem jābrauc visiem.
Obligātais apmeklējums?
Oskars Jeske: Absolūti obligāts apmeklējums. Bet, atbildot uz jautājumu, cik korī ir dziedātāju, lai būtu precīzi – trīsdesmit deviņi.
Un, ja nu mēs par vecumiem un gadu skaitļiem runājam, vai drīkst jautāt, cik gadu ir vecākajam un jaunākajam dziedonim?
Oskars Jeske: Jaunākajam ir sešpadsmit un vecākajam… Tas ir Oskars?
Uldis Kokars: Nē, Imants. Imantam ir astoņdesmit seši vai septiņi.
Cik tur paaudzes var saskaitīt!
Uldis Kokars: Tie ir tie mūsu monstri!
Uz kuriem viss turas?
Uldis Kokars: Oskars dzied "Dziedonī" kādus sešdesmit gadus, ja ne vairāk. Visu mūžu. Viņš ir pilnīgs fanāts un māca arī jaunajiem to vīru kora kustību un jušanu. Jo tas ir citādāk nekā jauktajos koros.
Oskars Jeske: Jauktajos koros aina ir tāda, ka dažkārt to vīru ir kādi astoņi, desmit, divpadsmit. Ja ir vairāk, tad ir baigi forši! Bet jauktajos koros vīru viennozīmīgi ir mazāk nekā dāmu. Tad tāds jaunskungs atnāk uz vīru kori… Atceros savas sajūtas, kad biju pieradis dziedāt, ka esam tenori kādi trīs vai četri, un te es atnāku, un esam divdesmit tenori. Pilnīgi cita sajūta, arī balss uzreiz atveras un ir krietni vieglāk dziedāt.
Uldis Kokars: Arī attīstās ātrāk.
Tā jau diriģenti saka, ka zēnu un meiteņu koriem, lai gan balsis augstumā ir samērā līdzīgas, tomēr tās ir divas dažādas lietas.
Oskars Jeske: Tembrāli pavisam atšķirīgas divas pasaules.
Tātad festivālā "Laba daba" būs iespēja dzirdēt īstu, pieredzējušu vīru kori ar visām plaši pārstāvētām balsu grupām. Dzirdēts, ka parasti pēc Dziesmu un deju svētkiem rodas ļoti daudz interesentu, kuri, noskatījušies visu to skaistumu, vēlas dziedāt, vēlas dejot, vēlas nokļūt nākamajos dziesmu svētkos. Varbūt arī pēc festivāla kādam klausītājam radīsies vēlēšanās iestāties korī?
Uldis Kokars: Cerams.
Oskars Jeske: Varu papildināt, ja kādam, kas mūs tagad klausās, ir ļoti liela vēlme dziedāt vīru korī, to var sākt darīt jau tagad. Mūsu "Facebook" kontā ir atrodama visa kontaktinformācija, un, kas zina, ja ir vēlme un daļēji arī drosme mesties jaunajā, tad ir iespēja nevis pēc festivāla sākt dziedāt, bet būt kopā ar mums jau festivālā.
Jau no publikas mazliet iedziedāties un saprast, vai šis ir tas, ko jūs vēlaties. Saviem viesiem mēdzu uzdot arī mazliet nenopietnu jautājumu – kā jums šķiet, vai meža un pļavas pamatiedzīvotājiem arī patīk kāda mūzika? Ir dzirdēts, ka gotiņām patīk klasiskā mūzika, tad tās dod vairāk un labāku pienu. Jūsu atskaņotā mūzika varētu būt dabai vistuvākā, atšķirībā no grupām "Inokentijs Mārpls" vai "Rīta stienis". Vai meža iemītniekiem varētu patikt kora mūzika un kuriem vislabāk?
Uldis Kokars: Domāju, ka mēs būsim vistuvāk dabai ar savām balsīm.
Oskars Jeske: Absolūti! Klausoties šo jautājumu, jau nodomāju, ka dabai noteikti patiks trešā daļa ar pieguļu un tipiskajiem pieguļas dziesmu refrēniem, kas sastopami latviešu tautas mūzikā, kā "ūr-jā". Raksturi mums būs visādi, būs arī kas skaļāks, ātrāks, ņiprāks un bargāks, kas vairāk patiks stirnām un staltbriežiem, savukārt lāčiem un āpšiem, lēnīgākiem dzīvniekiem, pataupīsim trešo daļu. Un vienpadsmitā daļa būs kaut kas skaists!
Uldis Kokars: Mums vēl jābrauc uz pļavām, jo mums vēl latvānis vajadzīgs. Būs lietus koks.
Varbūt tomēr nevajag?
Oskars Jeske: Nē, tas būs pagājušā gada latvānis.
Uldis Kokars: Mums der izkaltēts latvānis. Un tas ir saistībā ar dabu!
Oskars Jeske: Un tieši saistībā ar šo performanci, jo komponiste ir iecerējusi, ka būs momenti, kur jāspēlē lietus koks, tāds garš instruments, kas atveido lietus skaņu.
Ja nemaldos, no Austrālijas nācis.
Uldis Kokars: Mēs to latviskosim.
Oskars Jeske: Jo tas būs no Latvijas Sosnovska latvāņa. Mēs speciāli šim skaņdarbam esam izvēlējušies nevis iegādāties tādu, bet ir daudz veidu, kā pašiem uztaisīt ļoti labu un kvalitatīvu lietus koku, kas skan apmēram minūti.
Galu galā – labs latvānis ir izkaltis latvānis!
Uldis Kokars, Oskars Jeske: Tieši tā!
Oskars Jeske: Mums tagad ir aktuāls arī zaļais kurss. Kāpēc pirkt, ja var uztaisīt paši.
Un to visu būs iespējams redzēt un dzirdēt festivālā "Laba daba" no 12. līdz 14. jūlijam "Ratniekos" un tur – kāds pārsteigums! – droši vien daudziem un varbūt jums pašiem arī, piedalīsies vīru koris "Dziedonis". Vai jums tas bija pārsteigums, ka jūs uzaicināja, vai varbūt paši uzprasījāties?
Uldis Kokars: Mūs vienreiz aicināja, bet diemžēl nesanāca ar laikiem. Bet apsolījām, – kad nākamreiz mūs aicinās, mēs būsim.
Oskars Jeske: Saki jau kā ir. Raidījuma sākumā jau teica, ka iepriekšējos gadus festivāls "Laba daba" vienmēr notika augusta sākumā, un ir tāda sakritība, ka kungam man blakus 6. augustā ir dzimšanas diena, un mums bija jāsvin viņa dzimšanas diena. Ja nopietni, nevar doties uz festivālu un atskaņot kaut ko vienkārši atskaņošanas pēc. Šoreiz visas zvaigznes un visas kārtis ir sakritušas. Ir jūlija vidus, kad mums vēl sezona īsti nav noslēgusies, jo parasti vasarā taisām visiem atvaļinājumu, un, vissvarīgākais, – mums ir arī ļoti labs skaņdarbs, kuru varam piedāvāt klausītājiem.
Uldis Kokars: Vīru korim kaut kas pilnīgi jauns, un to mēs parādīsim.
Pašiem arī prieks, ka jauns?
Uldis Kokars: Protams!
Oskars Jeske: Mums patīk, ka mēs bagātinām vīru koru kustību un aiz sevis arī kaut ko atstājam. Kā jau Uldis Kokars teica, skaņdarbs ir demokrātisks, un mēs esam pārliecināti, ka pēc šī pirmatskaņojuma to varēs atskaņot arī jebkurš cits vīru koris gan pilnā, gan nepilnā apjomā, un tas būs kas tāds, kas piestāvēs pilnīgi visiem vīru koriem.
Uldis Kokars: Ir motīvi, kas man ik pa laikam skan galvā. Jūs jau zināt, kā tas notiek – ieskanas kāda dziesma un griežas pa galvu… Tā ir ar šo mūziku.
Tātad festivāla "Laba daba" apmeklētājiem būs unikāla iespēja dzirdēt vīru kori, ne jau kuru katru, bet gan simtgadīgo "Dziedoni", un pie tam ar pavisam jaunu skaņdarbu, kas radīts tieši šim korim.
