"Ēka sākotnēji celta kā kalpu māja, pēc tam pārveidota kā zirgu stallis un ratnīca. Tikai no 1957. līdz 1959. gadam uztaisīts kā lauksaimniecības tehnikuma klubs. Mākslinieki, kuri strādājuši pie griestu apdarēm, ir Ernests Treimanis un Albīns Dzenis pēc Albīņa Dzeņa metiem. 2006. gadā ir notikusi kluba atjaunošana, tagad tautiskie ornamenti ir gaišākos toņos, bija sākumā sulīgākās krāsas – tādās zemnieku krāsās," – tā par Kazdangas Kultūras namu, pirmo pieturvietu festivālam "Rimbenieks", stāsta Kazdangas kultūras pasākumu rīkotāja Inese Birkenfelde. Par Kultūras nama iekārtojumu un akustiku atzinīgus vārda saka mūziķi, bet paši Kazdangas ļaudis ir gandarīti atvērt savas durvis Liepājas Simfoniskajam orķestrim un festivālam ne pirmo reizi.
"Pirmajā gadā mūs pārsteidza tūristu autobuss no Viļņas, pilns ar lietuviešiem, kuri brauca speciāli uz koncertu, jo tajā koncertā bija lietuviešu diriģents. Pērn mums bija atklāšanas koncerts, tad bijām laicīgi parūpējušies par vairāk nekā 200 sēdvietām, bet bija par maz. Izlikām vairāk nekā 300 vietas. Cilvēki ir sapratuši, kas tas ir, un apmeklējums būs daudz lielāks," saka Inese Birkenfelde.
Koncerti dažādās vietās Dienvidkurzemē jau kļuvuši tik populāri, ka rīkotāji aicina ierasties uz koncertiem laikus, to uzsver arī Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskas vadītājs un diriģents Guntis Kuzma: "Mēs uzstājamies baznīcās, muižās, kultūras namos. Katrā vietā ir sava atmosfēra, sava vēsture un notikumi. Tie viens otru papildina, mūzika skanētu savādāk Kazdangā vai Aizputē, esmu par to pārliecināts. Ceļošana un vieta rada sava veida atmosfēru. Šie abi elementi piesaista publiku, tikai lieku reizi varu atgādināt, ka nāciet uz koncertiem laicīgi. Pagājušā gadā pēdējie publikas apmeklētāji koncertu uz trepītēm klausījās. Vēl neviens aiz durvīm nav palicis, bet interese ir augoša."
Atklāšanas koncertā Kazdangā skanēs Volfganga Amadeja Mocarta "Mazā naktsmūzika", Ludviga van Bēthovena Sestā simfonija ("Pastorālā") un Artura Maskata "Concerto grosso" ar solistiem – vijolnieku Sandi Šteinbergu un čellistu Ēriku Kiršfeldu.
Jau šajā svētdienā sitaminstrumentāliste Marta Kauliņa-Pelnēna uzstāsies kopā ar mežragu kvartetu Rucavas Evanģēliski luteriskajā baznīcā. Tā mūziķiem ir iespēja spēlēt mazākos sastāvos, izceļot kādu instrumentu grupu vai solistus, uzsver mūziķe: "Orķestrim ir iespējas individuāli uztrenēt prasmes, kopā saspēlēties mazākos ansambļos. Arī īpaša koncertu pieredze tepat reģionā, jo reti jau sanāk spēlēt mazākās vietās. Pārsvarā orķestris dzīvojas koncertzālēs vai lielākās āra skatuvēs. Līdz ar to mani dažas šīs vietas tiešām pārsteidza, jo es nezināju, ka ir tik daudz skaistu baznīcu."
Vienlaikus jau zināmiem skaņdarbiem festivālā "Rimbenieks" izskanēs arī jaundarbi – tai skaitā komponista Viļņa Šmīdberga "Uz gaismu". Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Uldis Lipskis par skaņdarbu stāsta: "[Komponists] man sacīja, ka pats sevi nepazina, kad to rakstījis, tas ir pilnīgi cits Šmīdbergs. Tas nācis no sirds dziļumiem, ir arī mūsu dramatiskā ģeopolitiskā fona nospiedums, ar to sāk, viņš laužas gaismu un ieiet gaismā skaņdarba laikā."
Vēl 18. augustā Grobiņas Evanģēliski luteriskajā baznīcā komponista Riharda Dubras 60 gadu jubilejas noskaņā būs iespēja dzirdēt arī kompozīciju vibrofonam solo "Magnolija", kas rakstīts speciāli pēc Liepājas Simfoniskā orķestra sitaminstrumentālistes Martas Kauliņas-Pelnēnas lūguma. Festivāla laikā gaidāmi 13 koncerti dažādās vietās Dienvidkurzemē, un tie klausītājiem pieejami bez maksas.
