5. oktobrī pulksten 19.00 Rīgas Latviešu biedrības namā viņš stāsies pie diriģenta pults koncertā "LNSO un maestro Jorma Panula. Štrauss un Sibēliuss", ko tiešraidē piedāvās Latvijas Radio 3 "Klasika". Skanēs jubilāra Riharda Štrausa Koncerts obojai un orķestrim, kurā solists būs Egils Upatnieks, kā arī Žana Sibēliusa Otrā simfonija.
Ilga Auguste: Saka, ka pieredzējuši maestro diriģē ar gudrību, nevis žestiem.
Jorma Panula: Jā, šis mēģinājumu laiks, kad mēs strādājam ar orķestri, ir pats svarīgākais. Tas ir ļoti grūts, taču vērtīgs, jo koncerta laikā šo grūtuma sajūtu vairs nejūt.
Mēs neesam jūs dzirdējuši diriģējam Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri gandrīz 25 gadus. Toreiz jūsu koncerts bija pirmais tūkstošgades simfoniskais koncerts šeit, Rīgā, Lielajā ģildē. Nu pagājuši 25 gadi – kas lika jums atgriezties?
Jā, tā patiešām bija, lai gan jāsaka, ka
Latvijā viesojos arī septiņdesmitajos gados. Toreiz tas bija kultūras pasākums ar somu kori, orķestri, kā arī mazākiem ansambļiem un tautas mūziku, arhitektūru un vizuālo mākslu. Visa nedēļa tika pavadīta šeit.
Atceros, ka bija arī koris, ļoti slavens koris. Diriģēju somu mūziku, šķiet, ka tā bija Sibēliusa Pirmā simfonija… Bet diriģēju arī latviešu mūziku! Skaņdarbu "Lāčplēsis".
Jāņa Ivanova "Lāčplēsis"?
Jā, Ivanovs. Es neatceros mūziku, bet nosaukumu gan!
Tagad par vizīti mums laikam jāpateicas jūsu studentam Tarmo Peltokoski.
Jā, viņš mācījās pie manis, kad viņam bija 14 gadi. Mūsu sadarbības laikā viņš ļoti ātri visu saprata. Tā nu viņš uzaicināja mani uz Rīgu.
Nav daudz tādu studentu, kas mani aicina uz koncertu. Tarmo ir ļoti pieklājīgs un labs draugs. Jā, mēs esam labi draugi.
Aptuveni pirms trim desmitgadēm jūs teicāt, ka samazināsiet koncertu un ceļojumu skaitu, lai vairāk pievērstos jauno diriģentu apmācībām un komponēšanai. Cik bieži jūs diriģējat koncertus šobrīd?
Koncerti šodien notiek reti, aptuveni vienu vai divas reizes gadā. Bet lielākoties esmu mentors diriģentiem visā pasaulē. Lielākoties Eiropā, jo mans lidojumu garuma limits ir četras stundas. Vairāk nosēdēt es nevaru! (smejas)
Sestdienas koncertā būs klausāma Sibēliusa Otrā simfonija un Riharda Štrausa obojas koncerts. Ar Sibēliusu viss ir skaidrs, tā ir Somijas mūzikas vizītkarte un tā ir ļoti populāra visā pasaulē…
Jā, tā ir vispopulārākā, manuprāt.
Kāpēc, jūsuprāt, tā ir tik populāra?
Tā rada patriotisku sajūtu un ir cieši saistīta ar mūsu neatkarību. Simfonijas noslēgumā ir iekodēta brīvība, ko izcīnīja Somija.
Un ko jūs varat teikt par Riharda Štrausa obojas koncertu?
Ļoti šarmants darbs. Pēdējo reizi to diriģēju pirms 30 gadiem Kopenhāgenā. Biju profesors konservatorijā, un kāds students to spēlēja. Pēc tam neesmu to dzirdējis vai diriģējis. Tas ir reti spēlēts, nezinu, kāpēc tā, jo uzskatu to par augstvērtīgu darbu.
Vēlos pievērsties jūsu paša mūzikai. Biju ļoti pārsteigta, uzzinot, ka jums ir sešas operas, četri mūzikli, koncerti un pat džeza mūzikas skaņdarbi! Kā jūs atrodat laiku komponēšanai, ņemot vērā jūsu aizņemto dzīvi akadēmijā un konkursos?
Es komponēju ļoti ātri. Piemēram,
mana pirmā opera tika uzrakstīta dažu mēnešu laikā. Bet parasti komponēšana ir mans hobijs, es to neuztveru ļoti nopietni.
Jūs esat strādājis dažādos žanros, toskait rakstījis baznīcas mūziku un džeza kompozīcijas. Kā izskaidrojat šādu radošo dažādību?
Jā, žanri ir ļoti dažādi, bet džezu spēlēju pats, kad biju jauns, turklāt studēju arī baznīcas mūziku. Pēc tam gan ne tik daudz. Man ir daži darbi, piemēram, vesperes korim un baritonam, kas ir ļoti populāras Somijā un tiek atskaņotas daudzās baznīcās.
Tagad jūsu dzīve galvenokārt ir veltīta skološanai. Esat teicis, ka varat saprast, kurš students kļūs par diriģentu ļoti ātri, dažreiz tikai dažās minūtēs. Kā tas ir iespējams?
Es nezinu, bet dažkārt es redzu, kā viņi uzvedas uz skatuves, un uzreiz saprotu, vai viņi būs diriģenti.
Kāds būtu jūsu šībrīža padoms jaunajiem diriģentiem?
Viens no padomiem ir palīdzēt orķestrim, nevis traucēt tam.
Otrs padoms – runāt ar rokām, nevis muti. Nodibināt acu kontaktu ar orķestri un parādīt to, ko vēlaties. Mūzikā ir jāspēlē kopā, tajā nav jācīnās, jo mūzika nav dusmīga parādība. Mēs spēlējam, nevis cīnāmies.
Savulaik esat teicis, ka pirmais padoms ir studēt partitūru, otrais padoms – studēt partitūru, un trešais padoms ir…?
... studēt partitūru, s'il vous plaît! Labs padoms no komponista Čeki – viņš aktīvi studēja partitūru pat tad, kad citi gāja iedzert kafiju. Viņam bija vairāk nekā astoņdesmit, un vienmēr atrada kaut ko jaunu, pat diriģējot simfonijas simtiem reižu.
Atradu jūsu veidoto "Šampanieša polkas" aranžējumu. Kāpēc jums bija svarīgi veidot citu šīs polkas versiju?
Man patīk pievienot humoru un pārsteigumus, kā to darīja, piemēram, Johans Štrauss vai Hanss Kristiāns Lumbī. Mūzikā runa ir par fantāziju, un tas padara to šarmantu un jautru.
Kas jūs iedvesmo mūzikā?
Mūzika nāk no dzīves, bet jālasa arī labas grāmatas – vislabākās. Es parasti lasu psiholoģiju un filozofiju.
Kas jūs šodien pārsteidz šajā vecajā pasaulē?
Jā, vecā pasaule... Pirms miljoniem gadu – arheoloģija un bioloģija, tas viss ir interesanti! Mūzika un māksla nāk no dzīves, un mums tam būtu jāatlicina vairāk laika – domāt par to, ne tikai pelnīt naudu. Garīgajai dzīvei un mākslai ir būtiska nozīme.
Vienā no jūsu meistarklasēm pamanīju, ka jūsu labajā rokā bija tukša vīna glāze. Kas tajā bija iekšā, kad tā nebija tukša?
Ūdens vai vīns. Ja vīns, tad ceru, ka labākais vīns pasaulē! (smejas)
