Savos tīņu gados esmu bijusi "Thirty Seconds to Mars" pirmo trīs albumu klausītāja – viņi spēlēja melodisku, ekspresīvu rokmūziku ar atsaucēm uz progroku, kas ir struktūrā sarežģīts stils, tāpēc ikdienas skaņu celiņā visdrīzāk nebūs pirmā izvēle. Bet "Thirty Seconds to Mars" zināja, kā paņemt tā elementus, lai skanētu arī ikdienas ceļā. Vēlāk Džareds Leto man kļuva galvenokārt par aktieri – "Misters Neviens", "Dalasas pircēju klubs" ir lieliskas filmas ar Leto galvenajā lomā –, tāpēc uz koncertu "Arēnā Rīga" gāju kā sava veida aktiermeistarības performanci. Šis man bija pirmais "Thirty Seconds to Mars" koncerts.
"Thirty Seconds to Mars" koncertu atklāja jaunais mūziķis Olivers Malkolms (Oliver Malcolm) no Londonas, kas centīgi piegāja publikas iesildīšanai. Kaut kas viņam izdevās, kaut kas ne, atstājot iespaidu, ka arēnas' skatuve viņam vēl ir par lielu. Olivera karjera vēl ir sākumā – gan jau izaugs, iespējams, šīs tūres laikā. Savukārt "Thirty Seconds to Mars" uz skatuves kāpa uguns un konfeti lietus pavadīti, pirmo divu dziesmu laikā paģērot visu publikas uzmanību. Vai tad viņi nezina, ka atbraukuši uz ziemeļiem, pie sevis nodomāju.
Varbūt šī ir labākā taktika, lai atmodinātu ziemeļniekus?
Pūlis iekustas lēnāk, nekā grupa bija paredzējusi, bet emocijas ir sakāpinātas. Visas savas pastāvēšanas laikā "Thirty Seconds to Mars" ir atzīmējuši to, cik svarīga ir fanu iesaiste. Dziesmas "Rescue Me" laikā dažiem faniem bija iespēja nokļūt uz skatuves, bet koncerta noslēgumā, dziesmas "Closer to the Edge" laikā, uz skatuves jau bija savākts lielāks pūlis ar laimīgajiem.
26 gadu pastāvēšanas laikā "Thirty Seconds to Mars" ir saglabājuši savu veiksmes statusu, muzikāli mainoties – viņu jaunākā, 2023. gadā izdotā albuma "It's the End of the World but It's a Beautiful Day" dziesmas skan radio, bet paradokss ir tāds, ka agrīnās daiļrades cienītāji, tajā skaitā es, šīs dziesmas noturēs par citas amerikāņu grupas dziesmām. Esam laikmetā, kad dziesmas dzīvo pašas savu neatkarīgo dzīvi caur dažādiem kanāliem, kaverversijām un īsiem fragmentiem, no otras puses, tiek runāts arī par to, ka viss mūsdienās skan vienādi, arī "Thirty Seconds to Mars" konformējas.
Pēc grandiozā sākuma mierīga bija koncerta akustiskā daļa, kurā solo dziesmu "Remedy" nodziedāja brālis Šenons Leto, kurš ir grupas bundzinieks – varētu teikt, ka šajā koncertā viņa bungu komplekts ir vienā līnijā ar brāļa mikrofona statīvu. Savukārt Džareds Leto divas dziesmas izpildīja no arēnas vidus, tajā skaitā viena no tām bija dziedātājas Riannas "Stay". Labprāt dzirdētu "Thirty Seconds to Mars" akustisko programmu pilnā garumā. Leto balss skanēja spēcīgi un krāsaini, bet varēja dzirdēt arī to, ka daudz tiek pielietoti tie saucamie "backing track" jeb pavadījuma celiņi. Varbūt pat pārāk daudz. It kā tā ir mūsdienās ierasta prakse, bet vecās skolas klausītāju padara aizdomīgu. Interesanti bija vērot, kā Džareds Leto sabalansē sava vokāla noslogojumu, gan nostiprina pūļa iesaisti un uzmanību – dziesmu no dziesmas daļu no vokāla partijām uzticot klausītājiem, pret viņiem pavēršot mikrofonu.
Protams, gatavojot koncertu, "Thirty Seconds to Mars" uzdevums bija salāgot programmu, lai tā būtu nostalģiska, bet arī mūsdienām atbilstoša. Mans dziesmu vēlmju saraksts – "This Is War", "From Yesterday" un "The Kill (Bury Me)" – tika piepildīts. Šie pirmie hiti skanēja jaudīgi, jo īpaši dziesma "The Kill (Bury Me)" kļuvusi par īpašu notikumu, kurā ik reizi tiek iesaistīts vietējais mūziķis. Rīgā tas bija Aleksandrs, kuru brāļi Leto bija satikuši Bastejkalnā.
"Thirty Seconds to Mars" koncerts bija eklektiska pieredze, popkoncerts nevis rokkoncerts, un labi atspoguļoja mūsdienu klausīšanos, kad vienā skaņu celiņā ir roka, popa un deju mūzikas dziesmas no atšķirīgiem laika posmiem, savā starpā nesaistītas.
Man, divtūkstošo alternatīvajam tīnim, būtu patikusi vienotāka pieeja. "Thirty Seconds to Mars" ir zinoši skatuves mākslinieki, un koncerts kā priekšnesums bija sagatavots izklaidējoši, lai sanākušie mājās aiznestu viegluma sajūtu – to iedot viņiem izdevās; vai viņi pielietoja skatuves trikus arī muzikāli – nešaubīgi!
