Raksta ceļvedis
Kordiriģēšanas svētki
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas katedra kā spožs saules stars tika dibināta nemieru un tumsas pilnā laikā – 1944. gadā. "Mums vēl ir ejams ceļš, lai detalizētāk izzinātu, kā un kāpēc mūsu katedra radās tieši tajā brīdī," teic diriģente Aira Birziņa. Kora akadēmiskais ceļš gan sācies jau 1920. gados, kad Pauls Jozuss vadīja pirmo kora klasi. Vēlāk, 40. gados, vadību pārņēma Pēteris Barisons un Jēkabs Mediņš, kuri lika pamatus jaunajai Kordiriģēšanas katedrai.
Koncerta pirmajā daļā dziedās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jauktais koris, un diriģenti būs bijušie un esošie Mūzikas akadēmijas studentu kora vadītāji – Jānis Grigalis, Juris Kļaviņš, Romāns Vanags, Mārtiņš Klišāns, Māris Sirmais, Ints Teterovskis, Jānis Ozols, Valdis Tomsons un Kaspars Ādamsons, kuram koncertā būs zīmīgs uzdevums – iesākt svinības ar pirmā katedras kora vadītāja Jēkaba Mediņa dziesmu "Saule spulgo".
Savukārt koncerta otrajā daļā kopā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jaukto kori aicināti dziedāt absolventi.
"Ir ļoti liels prieks, ka pieteikušos dalībnieku skaits ir ļoti liels un tuvojas diviem simtiem," saka Aira Birziņa.
Otrajā daļā uz skatuves kāps pašreizējie un bijušie katedras pedagogi – Leons Amoliņš, Jevgeņijs Augustinovičs, Jānis Baltiņš, Ivars Bērziņš, Aira Birziņa, Viesturs Gailis, Māra Marnauza, Mārtiņš Ozoliņš un Andris Veismanis.
Programmā skanēs latviešu komponistu kormūzika – Jāzeps Vītols, Emīls Dārziņš, Emilis Melngailis, Pēteris Barisons, Jānis Kalniņš, Jānis Zālītis, Jēkabs Mediņš, Imants Ramiņš, Juris Karlsons, Roberts Liede, Rihards Dubra, Andris Vecumnieks, Juris Vaivods, Renāte Stivriņa un Andris Dzenītis.
"Visi absolventi, kuri vēl šaubās vai nevar pārkāpt savu slinkumu – ir pēdējais laiks pievienoties!" teic diriģents Mārtiņš Klišāns.
Aira Birziņa piebilst: "Aicinām arī uz salidojumu. Absolventi, kas man šajās dienās zvana un vēl nav zvanījuši, – esiet mīļi aicināti!"
Kas notiek starp Dziesmu svētkiem?
Ar muzikāliem pārsteigumiem un mākslinieciskās baudas mirkļiem pilno koncertu kordiriģenti vēlas ne tikai ļauties svinībām, bet arī no jauna aktualizēt diriģenta profesijas vietu, lomu un nozīmi.
"Es uzskatu, ka mūsu profesijai ir ļoti liela nozīme un loma Latvijas valstiskuma un Latvijas kā sabiedrības veidošanā. To mēs arī gribam ar savu jubileju vēstīt," stāsta Aira Birziņa. Viņa uzskata, ka Dziesmu svētku fenomens ir tradīcija, kas gadu gaitā veidojusi, vairojusi un stiprinājusi Latvijas valstisko apziņu, tomēr mūziķu vidū ir sajūta, ka šī tradīcija un tā stiprināšanai pieliktās rūpes nav pienācīgi novērtētas.
"Būtu svarīgi apzināties, ka arī katrai tradīcijai pēc laika nāks situācija, kad tai būs jābūt institucionalizēti ļoti nostiprinātai, lai tā netiktu apdraudēta,"
saka Aira Birziņa, kura nav pārliecināta, ka valstiskā līmenī pietiekami labi izprot, ko pienes Dziesmu svētku esība un kas notiktu, ja šo svētku Latvijā vairs nebūtu.
Mārtiņš Klišāns pievienojas, sakot, ka, lai arī Dziesmu svētku koncerti notiek reizi piecos gados, starp vienu koncertu un nākamo noris liels diriģenta un kordziedātāju darbs:
"Es domāju, ka ne visi saprot, kas notiek šajā [Dziesmu svētku] starpposmā. Tas ir ļoti intensīvs darbs, tā ir plānošana, tie ir jauni repertuāri – katrā gadījumā domas par nākošajiem svētkiem."
Jānis Baltiņš piekrīt, sakot, ka liels ieguldījums nāk ne tikai no diriģentiem un koristiem, bet arī no pašvaldībām, bet valstiskā līmenī atbalsta trūkst. "Neapšaubāmi lielu darbu dara visi kultūras centri un iestādes, kas atbalsta šos kolektīvus, bet tā zināmā mērā ir cīņa gan ar finansēm, gan ar transportiem," diriģents saka.
Pašlaik kora mākslinieciskā vadītāja atalgojums sastāv no pašvaldības finansējuma un tā apmērs ir atkarīgs no katras Latvijas pašvaldības iespējām. "Un tā otrā sadaļa ir valsts mērķdotācija. Tā domāta dziesmu svētku tradīcijas kustības un koprepertuāra apgūšanai. Tas ir tāds valsts pasūtījums tam, ko mēs darām. Un tā ir tā sadaļa, ko pašreiz valsts ir palielinājusi divas reizes.
Atalgojums no 38 eiro mēnesī ir palielinājies uz 77 eiro," saka Mārtiņš Klišāns.
Korī nedzied tikai Dziesmu svētku dēļ
Diriģenti stāsta, ka koris nav tikai dziedāšana vien, bet tā drīzāk ir līdzīgi domājošo kopiena, kas viens otru atbalsta ne tikai kora nodarbību laikā, bet arī ārpus tām. "Manos koros nemaz nav tā bijis, ka pirms dziesmu svētkiem sanāk daudz cilvēku.
Ir bijis otrādi – pēc Dziesmu svētkiem sanāk vairāk, jo, ietekmēti no Dziesmu svētku koncertiem un pasākumiem, viņi ir izdomājuši, ka vēlētos piedalīties nākamajos. Un vēl pat jautā, vai nav par vēlu iestāties.
Bet tie, kas dzied jau ilgāku laiku, manuprāt, drīzāk domā par vidi, kādus cilvēkus viņi sastop korī, cik viņiem ir interesanti, patīkami. Viņiem gribas atnākt uz mēģinājumiem, parunāties un dziedāt kopā, vienam otru atbalstīt visādās situācijās," stāsta Aira Birziņa.
Mārtiņš Klišāns pievienojas, sakot, ka lielu lomu koristu vēlmē dziedāt spēlē pats kora kolektīvs, bet svarīgi ir arī kora nospraustie mērķi. "Cilvēki nāk dziedāt uz kori, kam ir mērķi. Viņi nekad nenāks dziedāt uz kori, kas gatavojas tikai Dziesmu svētkiem," viņš saka.
Diriģenti strādā pat 12 stundas dienā
Aira Birziņa ir kora diriģēšanas profesore Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, diriģente Rīgas Doma meiteņu korī "Tiara", VEF Kultūras pils sieviešu korī "Dzintars", Ogres Kultūras centra sieviešu korī "Rasa", kā arī Ogres apriņķa virsdiriģente.
Mārtiņš Klišāns ir Cēsu rajona koru virsdiriģents, Rīgas Doma zēnu kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs, kā arī Valmieras jauktā kora "Valmiera" diriģents.
Jānis Baltiņš ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docents un kopš 2017. gada – Kordiriģēšanas katedras vadītājs. Paralēli darbam akadēmijā viņš braukā arī uz Siguldu, kur vada Siguldas jaukto kori "Atvars", kā arī uz Alūksni, kur ir Alūksnes Kultūras centra skolotāju kora "Atzele" mākslinieciskais vadītājs.
Darbs vairākās institūcijās un ar vairākiem koriem ir diriģentu pašu izvēle, tomēr lielā skaitā gadījumu tas var būt arī izdzīvošanas jautājums. "Diriģenta darba diena reizēm ilgst pat 12 stundas," stāsta Mārtiņš Klišāns, kurš atzīst, ka diriģents ir profesija, kas rūpējas ne tikai par muzikālo materiālu un izpildījumu, bet arī par kora sadzīvi.
"Tu esi dakteris, mamma, psihoterapeits, skolotājs, tehniskais darbinieks, menedžeris, producents, skaņu operators – pilns komplekts," viņš saka.
Kāda ir koru nākotne?
Šovasar Mežaparka lielo estrādi un citas vietas Rīgā un Latvijā ieskandinās Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncerti. Diriģentus māc bažas par kora nenozīmīgo lomu skolu sistēmā.
"Man šķiet, ka korim ir jābūt katrā skolā. Tāpat kā zināmā vecumā tev nav iespējas izvēlēties, vai gribi mācīties matemātiku vai literatūru, tev būtu jāgrib dziedāt arī korī,"
savu nostāju pauž Mārtiņš Klišāns, kurš, braukājot pa skolu un jaunatnes koru skatēm, pamanījis, ka dziedātāju skaits pēdējo gadu gaitā ir sarucis. "Tās birzītes, kas ir, ir stipras un labas, bet es ceru nākamgad sagaidīt, ka arī citas skolas pamodīsies. Pēc pavasara skates datiem dziedātāju skaits nav pārāk liels," saka Mārtiņš Klišāns.
Jānis Baltiņš uzskata, ka uz jauno dziedātāju skaita sarukšanu var skatīties arī skolu optimizācijas kontekstā. "Tiek centralizētas un slēgtas visas mazās skolas, un bērni tiek vadāti ar sabiedrisko transportu. Varbūt arī tāpēc to iespēju ir mazāk, jo bērniem noteiktā laikā autobuss iet uz skolu un pēc stundām viņu ved mājās. Un koris paliek ārpusē. Varbūt viņš nemaz nevar piedalīties tajā interešu izglītības pulciņā, jo tas prasa lielu upurēšanos no vecākiem un viņiem pieejamā transprota. Tīri fiziski bērnam pēc tam ir atkal jānokļūst mājās," savās pārdomās dalās diriģents.
