"Normunds Šnē paliek "Sinfonietta Rīga" līdz 2026. gada maijam, kad es beidzu savu darbu ar "Sinfoniettu"," sarunā ar LTV "Kultūras ziņām" atklāja diriģents.
Šnē norādīja: "Es būšu bijis kopā ar orķestri 20 gadus, tas ir ļoti daudz, un es domāju, ka steidzīgi ir jānāk kādam citam manā vietā."
Normunds Šnē bijis valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs un diriģents jau kopš orķestra dibināšanas 2006. gadā.
Par "Sinfonietta Rīga"
""Sinfonietta Rīga" mūziķi ir kompetenti, erudīti un radošām idejām apveltīti mākslinieki." Tā sevi raksturo pats orķestris: "Tie ar neatslābstošu aizrautību turpina izzināt baroka un Vīnes klasicisma muzikālo mantojumu, arvien saviem klausītājiem aktualizē Jaunās Vīnes skolas un citu 20. gadsimta muzikālo strāvojumu un stilu virzienus, meklē spilgtas parādībās mūsdienu mūzikas pasaulē." Par vienu no saviem uzdevumiem orķestris izvirzījis kamersimfonijas žanra attīstības veicināšanu Latvijas mūzikā, divreiz gadā pasūtinot jaunu šī žanra partitūru mūsdienu latviešu komponistiem.
"Sinfonietta Rīga" regulāri sadarbojas ar viesdiriģentiem, saturiski un idejiski atšķirīgas programmas veidojot kopā ar Pāvo Jervi un Nēmi Jervi, Heincu Holligeru, Jonu Stūrgordsu, Kristofu Popenu, Olari Eltsu, Juhu Kangasu un Tenu Kaljusti.
Kopā ar "Sinfonietta Rīga" muzicējuši spoži solisti: koloratūrsoprāns Jūlija Ležņeva, kontrtenors Bedžuns Meta un soprāns Inga Kalna, pianisti Kristians Bezeidenhauts, Nelsons Gerners, Behzods Abduraimovs un Jevgēņijs Sudbins, pazīstamākā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, vijolnieki Izabella Fausta, Koļa Blahers, Alīna Ibragimova, Vineta Sareika, Baiba Skride, Peka Kūsisto un Tomass Cētmairs, čellisti Sola Gabeta un Žans Gijēns Keirass, kā arī ukraiņu altists Maksims Risanovs. Vairākkārt orķestris muzicējis kopā ar izcilo klarnetistu un komponistu Jergu Vidmanu. Auglīga sadarbība veidojusies arī ar trombonistu Kristianu Lindbergu un situminstrumentālistiem Mārtinu Grūbingeru, Evelīnu Gleniju un Pīteru Erskinu, akordeonisti Kseniju Sidorovu un argentīniešu bandoneonistu Marselo Nisinmanu, angļu raga solistu Dominiku Vollenvēberu, obojistu Alekseju Ogrinčuku un senās mūzikas lietpratējiem Endrū Lourensu-Kingu un Enriko Onofri. Nozīmīgi projekti veidoti kopā ar Latvijas Radio kori un diriģentu Sigvardu Kļavu, kā arī Valsts akadēmisko kori "Latvija" un diriģentu Māri Sirmo.
Līdztekus koncertdzīvei Latvijā un Baltijas valstīs kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" koncertējis Amsterdamas Karaliskajā "Concertgebouw" un Amsterdamas "Muziekgebouw" zālēs, Elbas filharmonijā un "Laeiszhalle" Hamburgā, Ķelnes filharmonijā, Minhenes Herkulesa zālē, Frankfurtes "Alte Oper", Roterdamas "De Doelen", koncertzālēs Eindhovenā, Enshēdē un Groningenā, kā arī Ņujorkas Linkolna centrā ASV.
"Sinfonietta Rīga" regulāri piedalās dažāda mēroga festivālos kā Latvijā, tā ārpus savas valsts robežām. 2016. un 2021. gadā orķestris maestro Pāvo Jervi vadībā atklāja Pērnavas festivālu, bet 2023. gadā ievērojamo muzikālo forumu atklāja kopā ar slavenās diriģentu dinastijas aizsācēju – Nēmi Jervi. Vairākkārt Rīgas mūziķi ir viesojušies prominentajā Baltijas jūras festivālā Stokholmā. Kopā ar Latvijas Radio kori" Sinfonietta Rīga" 2017. gada februārī debitēja Elbas filharmonijā, atskaņojot igauņu komponista Arvo Pērta mūzikas retrospekciju introvertās mākslas festivālā "Lux Aeterna""; 2018. gada jūnijā šo pašu programmu abi kolektīvi atskaņoja festivālā "Kissingenas vasara" Bavārijas kūrortpilsētā Bādkissingenā. Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas simtgadi, "Sinfonietta Rīga" 2018. gada oktobrī debitēja festivālā "Cafe Budapest", bet kopā ar akordeonisti Kseniju Sidorovu sniedza koncertus Malmes, Gēteborgas un Ērebro koncertzālēs.
Savas valsts kultūras un mūzikas dzīvē orķestra sniegums piecas reizes novērtēts ar valsts augstāko apbalvojumu akadēmiskajā mūzikā – Lielo mūzikas balvu, pēdējo reizi nozīmīgo apbalvojumu saņemot par Žerāra Grizē opusa "Vortex Temporum" atskaņojumu Latvijas Jaunās mūzikas dienās 2021. gada aprīlī. Ar prestižo ierakstu balvu "Grammy" novērtēta orķestra "Sinfonietta Rīga" dalība igauņu komponista Arvo Perta albuma "Adam`s Lament" ieskaņojumā, ko klajā laidis ECM. Pārējos ierakstu albumus izdevuši orķestra regulāri sadarbības partneri – "Wergo", ‘Ondine", "Edition records", "Challange Records", "Signum Records" un Latvijas Nacionālā skaņu ierakstu kompānija "Skani".
