Koncertā koris un Kristīne Adamaite (ērģeles), Sanita Zariņa (vijole) un Iveta Apine (soprāna solo) izpildīs iemīļotus latviešu komponistu skaņdarbus. Ieeja koncertā bez maksas, informēja koncerta rīkotāji.
Jau vairāk nekā divdesmit gadu fonds "Sibīrijas bērni" aicina pulcēties kopā, pieminot uz Sibīriju izsūtītos cilvēkus. Tradicionāli deportācijas piemiņas koncertos skan latviešu komponistu mūzika, kurā mijas sāpīgums, dzimtenes mīlestība, ticība un nesalaužams gars.
Diriģents Sigvards Kļava par koncertu stāsta: "Mums kā nācijai nav nekā svarīgāka, kā godināt un atcerēties Sibīrijas bērnus, tādējādi mēs izjūtam pateicību un piederību, dzīvojot brīvā zemē. Šajā laikā daudzi mūziķi vēlas veltīt savu artavu, ne tikai lai piepildītu dienu, bet tāpēc, ka mākslinieciskā dvēsele alkst izraudāties par tiem daudzajiem tūkstošiem dvēseļu, kas nepārnāca mājās. Es esmu nedaudz pieskāries Sibīrijas bērnu dzīvēm un dvēseles ceļiem, tāpēc koncerta repertuāra izvēle allaž ir veltīta latviešu mūzikai. Tā ir kā muzikāla laika atmiņa šodienas skaņu telpā, kuras tilts ir latviešu tautasdziesma par to sāpju laiku."
Katru gadu 14. jūnijā fonds "Sibīrijas bērni" rīko konferenci un koncertu "Aizvestajiem", par kuru stāsta projekta "Sibīrijas bērni" vadītāja Dzintra Geka: "Ikgadējais 14. jūnija koncerts ir apliecinājums, ka cilvēki, kuri kā bērni tika izsūtīti, nav aizmirsti.
Koncerts baznīcā ir kā svētbrīdis, kad pieminam Sibīrijā palikušos tuviniekus un lūdzamies, lai tas nekad neatkārtotos.
Radio kora sniegums ir izcils māksliniecisks baudījums, uz kuru aicinu ikvienu."
Šogad aprit 83 gadi kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijas, kad cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Jau vairāk nekā divdesmit gadu fonds "Sibīrijas bērni" aicina pulcēties kopā, pieminot uz Sibīriju izsūtītos cilvēkus. Ir svarīgi, ka pieminam Sibīriju, svarīga ir mūsu attieksme pret notikušo.
1941. gada 14. jūnija deportācijas, tāpat kā Krievijas iebrukums Ukrainā, ir piemērs tam, kā autoritārs režīms var izmantot vardarbību un represijas, lai kontrolētu iedzīvotājus un cīnītos par varu. Situācija Ukrainā pastiprinājusi sabiedrības interesi par līdzīgiem vēsturiskiem notikumiem Latvijā. Abi notikumi parāda, cik svarīgi ir veicināt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, lai novērstu šādu notikumu atkārtošanos nākotnē.
