Izstāsti albumu. Par pompozajām rindām un slavas sekām albumā «En Prise» stāsta Wiesulis un Sangvn

Mūzika

Latvijas Radio 5 raidījumā "Izstāsti albumu" bītmeikeris Sangvn un reperis Wiesulis, kuri, strādājot tandēmā, radījuši jau otro albumu, runā par to, kā tapa albums un tajā dzirdamās dziesmas, atklājot, ka bīti un panti nereti tapa dažādos laika pomos un šķietami nesaistīti.

Wiesulis: Šodien stāsts par Wiesuļa un Sangvn otro albumu ar nosaukumu "En Prise". Šis nosaukums, tāpat ka iepriekšējam albumam "Fianchetto", ir šaha termins. Pēc ilgas galvas lauzīšanas nolēmām šo tematiku turpināt, lai gan otrais albums saturiski ir citādāks. Ja pirmais kalpoja kā sevis pieteikums un muskuļu atrādīšana, tad "En Prise" caurvij vienojošu saturu – tajā tiek izklāstītas sajūtas, pārdzīvojumi un pēkšņā situācija, kurā abi mākslinieki ir nonākuši pēc debijas albuma.

Par to, kas ir piedzīvots pēc tam un kā šajā vecumā ar visu šo emociju vilni ir iespējams vai nav iespējams sadzīvot. Protams, albumā ir vairāki skaņdarbi, kas ir saturiski smagāki un dziļāk ienirst emociju virpulī, bet ir arī tādi, kas vairāk paceļ un ir pozitīvāki.

Manuprāt, katrs skaņdarbs pilnveido albumu un sniedz tam savu pienesumu. Mums šķiet, ka albums skan eleganti – tas bija viens no mūsu mērķiem. Gribējām, lai tas skan kā lustra. Par to varbūt liecina arī dziesmu nosaukumi un albuma vāciņš. Vienojošā estētika gan saturā, gan sajūtā, kas rodas, klausoties šo albumu, mums bija ļoti svarīga. Tā ir tāda īsā anotācija.

Sangvn: "Klāt" radās no idejas, kas tapa jau 2022. gadā. Tas bīts mums bija vienkārši atstāts uz kādu gadu vai pusotru līdz brīdim, kad aizbraucām uz Itāliju, kur uzrakstījām diezgan lielu daļu albuma. Šajā nometnē es vēlreiz izvilku šo bītu ārā un parādīju Bruno [Wiesulim]. Tā arī tapa albuma intro.

Wiesulis: Man šķiet, līdz ar bīta izveidi 2022. gadā tapa arī piedziedājuma "manas acis sārtas" daļa. Parasti mēs nemēdzam no jauna atgriezties arhaiskās vai vecākās idejās, bet šoreiz pieķērāmies šim skaņdarbam. Pirmā daļa un pants tapa vienas dienas laikā. Tad piepeši mums radās neprātīga ideja nomainīt šīs dziesmas skanējumu, un uz otro daļu tas skanējums ir daudz agresīvāks, daudz dinamiskāks, un arī saturiski tas ir daudz egocentriskāks un pacilājošāks. Šis track arī mūsu galvās tajā brīdī pavisam skaidri definēja, ko mēs gribam šajā albumā darīt.

Beigās sanāca, ka ideja zem šī skaņdarba ir, ka pirmā daļa no dziesmas "Klāt" vēl ir kā albumā "Fianchetto", un arī saturiski pirmā daļa ir ļoti empātiska – tāda, kur es parādu savu visievainojamāko pusi. Bet tad, kad otrajā daļā nomainās instrumentālais pavadījums, pa īstam sākas albums, un tur tas saturiskais vēstījums ir krietni citādāks. Tā ir kā atdzimšana ar citām vērtībām un citu skatījumu uz lietām. Man šķiet, tā maiņa arī vislabāk raksturo, kā mēs sevi parādīsim šajā albumā. Tajā pašā brīdī Itālijā mēs arī sapratām, ka vēlamies šai dziesmai uzfilmēt mūzikas video, un pagaidām šī arī ir vienīgā, kurai tāds ir iznācis.

Mūzika

Wiesulis: Dziesmai "Ekstravagants" ir tāds raksturīgs Wiesuļa teksts, manuprāt. Šīs track gan ir ļoti pompozs – es daudz tajā lielos, un tā es arī vēlējos saturiski iesākt šī albuma pirmo pusi. Tā ir vairāk centrēta uz šīm sajūtām un īpašībām, sevis apziņu, un to varētu nosaukt par mana ego vislielāko kalngalu. Man ļoti patīk rakstīt garus pantus. Šis skaņdarbs iet pāri trīs minūtēm, un tam nav ne piedziedājuma, ne kaut kādu starpspēļu. Tas ir tīri viens, garš, tehniski saspīlēts un dinamisks pants – man tā ļoti patīk rakstīt. Noteikti kāds ir dzirdējis Kaizera bīta freestyle, un tas ir kaut kas līdzīgs, kas te parādās. Tāds freestyle tipa teksts. Šī ir viena no manām favorītdziesmām albumā, un arī instrumentālais pavadījums man arī ļoti patīk. Manuprāt, lieliska otrā dziesma albumam, kas liek noklausīties šo tehnisko paraugdemonstrējumu visu trīs minūšu garumā. Otrā pozīcija albuma ir lieliska vieta, kur šāda tipa dziesmu mums ievietot.

Sangvn: Man šķiet, ka šī bija pēdējā dziesma, kas tika radīta. Bruno visu laiku bija konkrēta doma, kādu viņš gribēja ielikt dziesmā, bet mēs nevarējām atrast īsto bītu. Mums bija pāris opcijas, bet neviena līdz galam netrāpīja. Bet tad, kādu mēnesi pirms albuma izlaišanas man ienāca prātā viena ideja, ko arī nācās realizēt. To tad jūs arī dzirdat šajā dziesmā.

Wiesulis: Pirmo reizi, kad es šo instrumentālo pavadījumu dzirdēju, mēs fotografējām vāciņu albumam. Tā kā instrumentālais pavadījums patiešām tapa diezgan vēlā stadijā. Teksts jau bija tapis agrāk. Šim albumam tas ir raksturīgi – katrai dziesmai bīts un teksts bieži vien tapa atšķirīgos laikos. Bieži vien mēs pie šīm dziesmām strādājām haotiski – radot vienu elementu bītam, tad kādu četrrindi, un tā pakāpeniski šis albums kā tāds debesskrāpis stāvu pa stāvam tika lēnā garā celts uz augšu. Nebija tā, ka tapa viss reizē.

Sangvn: Man liekas, ka "213" ļoti izceļas, jo tas ļoti atšķiras no stila, kādā es taisu bītus, tāpēc šis ir pārsteigums klausītājiem, īpaši tiem, kuri jau ir klausījušies pirmo albumu. Iesākums varbūt vēl ir kaut cik pazīstams, bet "213" noteikti ir pirmā dziesma, kas mazliet izsit no ierastā ritma un parāda to jauno ideju, ko mēs mēģinām realizēt ar šo albumu.

Wiesulis: Piekrītu. Albums kopumā ir tāds inovatīvāks, nekā pirmais. Mēs arī mēģinājām vairāk eksperimentēt. Bet tas ir arī uz sajūtām balstīts. Nekas nebija līdz galam izplānots, un mēs skaidri nezinājām, kādā virzienā gribam iet. Šai dziesmai bija tas gadījums, kad arī teksts bija pirmais, un mēs nolēmām, ka tam ļoti labi piestāvētu kaut kas tuvāk britu hiphopam. Mēs abi kopā šo bītu radījām. Protams, tehniski to radīja Jurģis [Sangvn], bet daudz man sanāca ar pirkstu rādīt šī bīta izstrādē. Tāds arī saturiski reprezentatīvs un pompozs gabals, kas iederas albuma sākumā. Šajā dziesmā piedalās arī Galeniex, tāpēc dziesma tiek nosaukta par "213". Mēs šeit ļoti atrādām savus muskuļus un tekstā akcentējam, kas tieši ir tie mūsu trumpji un mūsu īpatnības, rakstot. Šī ir tāda apvienības "Klīnikas ierakstu" himna. Tiem, kas nezina, 213 ir vienādības zīme vārdu salikumam "Klīnikas ieraksti". Mūsu pirmās studijas kabineta numurs bija 213, līdz ar to mēs kaut kā pieturējāmies pie šī skaitļa un vēl joprojām izsakām līdzās vārdu salikumam "Klīnikas ieraksti". Galenieka pants bija vienkārši neprātīgs. Kad mēs abi ar Jurģi dzirdējām, kā viņš to ierakstīja, bijām ļoti patīkami pārsteigti un priecīgi. Viņam arī nebija divu domu par to, vai šajā dziesmā piedalīties, vai ne. Es viņam to parādīju, un viņš tajā pašā vakarā mājās sarakstīja savu pantu.

Wiesulis: Ceturtā dziesma – "Pasarg’ dievs". Saturiski šeit es jau vairāk pieskaros emocijām, ko es sajūtu pēc pirmā albuma un mākslinieciskās bohēmas. Ja dziesmas teksts ir visai ironisks, tad skanējuma ziņā gan tā ir mažorīga un pacilājoša. Varbūt kāds to zemtekstu un plašāko ideju zem šīs dziesmas nenolasa, kas arī ir forši, jo tomēr šī dziesma ir arī ļoti skanīga un lipīga. Mēs to radījām ļoti spontāni. Man jau bija kaut kādi teksta elementi, bet bīts tapa brīdī, kad es izdzirdēju vienu konkrētu samplu, ko Jurģis man parādīja.

Uzreiz ķērāmies tam klāt, un kādās 15 minūtēs tapa šis instrumentālais pavadījums. Tie arī reizēm mēdz būt tie maģiskākie tracki – kuri top ļoti spontāni un ļoti ātri, daudz nedomājot un balstoties tikai uz sajūtām. Šī arī sanāk albuma populārākā dziesma. Es ļoti labi saprotu, kāpēc tas tā ir. Patiesībā šis ir arī viens no maniem albuma favorītiem. Piedziedājums noteikti ir viens no spēcīgākajiem šajā albumā. Tas tapa Itālijā uz cita instrumentālā pavadījuma, bet tad tas tika pielāgots šai dziesmai. Koncertos šis gabals iet ļoti traki.

Sangvn: "Ārprāts" noteikti ir vienīgā dziesma, kas no nulles līdz simts, ja neieskaita miksu, tapa Itālijas nometnē. Tad, kad mēs tikām atpakaļ uz Rīgu, mēs ar šo dziesmu neko nedarījām līdz pat pēdējam mēnesim, kad iznāca albums. Te visas idejas jau bija saliktas.

Wiesulis: Tā ļoti maģiska sesija, kad mēs viņu rakstījām. Mēs bijām aizdevušies prom no mūsu dzīvesvietas kopā ar mūsu filmētāju Mārci, lai paskatītos, kas notiek citās pilsētās. Jurģis pa to laiku palika mājās un cepa bītu šai dziesmai. Kad mēs atgriezāmies, bija jau vēls. Jurģis teica, ka pa dienu ir sataisījis trīs bītus – divus labus un vienu ne tik labu. Tas, ko var dzirdēt "Ārprāts" pavadījumā, bija tas, kas skaitījās ne tik labs. Kad to dzirdēju, es uzreiz teicu, ka tas ir labākais no trim. Uzreiz arī sākām rakstīt. Lielākā daļa no dziesmas tapa tekoši un viegli. Manuprāt, dziesmas saturiskais vēstījums ir diezgan pašsaprotams. Es tur runāju par noslēgtību, nepieejamību, un īsti nav skaidrs, kāpēc tas tā ir. Tāda skanīga, melodiska dziesma. Šeit es arī visvairāk dziedu. Vēl es daudz dziedu iepriekšējā darbā, "Pasarg’ dievs".

Wiesulis: Dziesmas "Stalts" piedziedājums un pirmais pants ir ļoti pompozs. Tomēr vēstījums, par ko arī liecina pāris rindas starp šīm pompozajām rindām, ir par mākslinieka lāstu – ka viņš ir gatavs ziedot daļu sevis un daļu patiesā "es", lai radītu. To var dzirdēt īpaši otrajā dziesmas pusē, kur skanējums nomainās un pavisam dziļi tiek ienirts negatīvās sajūtās. Tā atziņa ir tāda, ka reizēm vai pat lielāko daļa laika ir vienlaikus tāda mīlestības un naida sajūta pret to, ko tu dari. Pret visu radošo procesu un to, ko nākas ziedot, lai turpinātu darīt to, ko gribas. Bet dienas beigās tu tik un tā turpini to darīt, lai arī cik tas brīžiem nešķistu grūti, nogurdinoši vai izsmeļoši. Nu jau tas ir kā pienākums, un no tā nekādi nevar tikt ārā, lai arī kā gribētos vai šķiet, ka gribētos. Tu atgriezies pie tās otas un audekla, un tu turpini par spīti visam.

Sangvn: Šī dziesma sākumā izklausījās citādāk nekā tagad. Tagad ir tā, ka vienu vai divas reizes ir klavieru starpspēles, un tās pēc tam attīstās kaut kādā bridžā, kas ved uz dziesmas nobeigumu. Bet pirms tam tas tā nebija – bija tikai divas starpspēles ar klavierēm.

Mēs ilgi nezinājām, vai gribam šo dziesmu dzirdēt albumā. Bet tā bija Bruno ideja – uztaisīt kaut kādu attīstījumu, lai nav tā, ka ir sataisīta viena bīta minūte, kas tiek nospēlēta divas reizes. Visu savilka kopā tā beigu kulminācija, pirms atkal iesitās iekšā tas sākuma bīts.

Wiesulis: Man liekas production ziņā šī bija neapzināta lieta, ko mēs bieži darījām – likām dziesmu beigām attīstīties citā atrisinājumā gan saturiski, gan skaņas ziņā. Tas parādās ne tikai šajā dziesmā. Tā bija kā metode, kuru mēs paši neizvēlējāmies kā metodi.

Sangvn: "Runāju par lietu" ir mazliet līdzīgs stāsts kā ar "Klāt" pirmo daļu. "Runājot par lietu" bīts tapa, ja nemaldos, tikai nedēļu vai divas pēc pirmā albuma izlaišanas. Tad, kad es uztaisīju to bītu, man tas ļoti patika, un arī maniem draugiem tas patika, bet viņš vienkārši stāvēja. Nekad no tā netapa dziesma, un viņš mazliet pazuda. Tad jau uz "En Prise" albuma veidošanas beigām mēs sākām domāt, vai vajag jaunas dziesmas vai nē. Un tad es pēkšņi atcerējos par šo bītu. Man tas prasīja kādas divas nedēļas, bet tad man beidzot izdevās pārliecināt Bruno, ka es šo redzu mūsu albumā. Pēc tam Bruno nolēma piedāvāt Marko kā viesmākslinieku šai dziesma, un man liekas, ka beigās tas viss ļoti labi noskanēja kopā.

Wiesulis: Uz šī bīta jau bija radīts kaut kāds pants un arī piedziedājums, bet tā ideja nenostrādāja. Es patiešām tiku pierunāts pie tā atgriezties. Tad nācu klajā ar jaunu pantu, kas saturiski vēsta par dzīšanos pēc stresa vai drīzāk skaņas, trokšņa, nemiera. Vienlaicīgi tur ir arī par apzināšanos, ka tas nemiers mums neko labu nedod, bet tik un tā mēs tam skrienam pakaļ. Nevar saprast, kāpēc tas tā ir. Izklausās, ka mēs mazliet lielāmies ar šo sajūtu un lietām, kas ar mums notiek tajā brīdī. Varbūt ir interesanti pieminēt, ka pirmajās albuma klausīšanās reizēs šis albums liekas pilnīgi pompozs, bet, jo vairāk to klausās, jo vairāk tu saproti, kādēļ šis pompozais tēls tur ir iekļauts. Kad tika ierakstīts mans pants, es sapratu, ka tur ir jābūt arī Marko. Es viņam aizsūtīju bītu, un viņš tajā pašā vakarā arī piekrita. Viņš uzrakstīja savu pantu, bet es to liku mazliet pārrakstīt. Ne tekstā, bet vokālā, delivery ziņā, man šķiet, trīs reizes. Beigās Marko ar sakostiem zobiem arī pārrakstīja viņu visas trīs reizes, un tā mēs nonācām pie versijas, kas mums patīk. Labi, ka Jurģis mani pierunāja uz šo instrumentālo pavadījumu. Tas ir viens no spilgtākajiem šajā albumā.

Wiesulis: Man šķiet, dziesmas "Dod vēl" saturiskais vēstījums ir diezgan pašsaprotams. Dziesma tika veidota ļoti dinamiska, agresīva, un arī koncertos tā ir viena no tādām hype dziesmām. Ideja par bītu bija tāda, ka varētu salikt kopā astoņas skaņas, kas reprezentē kaut kādu iekāres simbolu, kas velkas mums līdzi. Tas, kombinācijā ar piedziedājumu, kurā tiek teikts "dod vēl" arī diezgan labi paskaidro, ko mēs vēlējāmies pateikt ar šo dziesmu. Tads netīrs, industriāls skanējums. Man ļoti patīk šis skaņdarbs. Tas bija viens no pēdējiem, kas tika pabeigts.

Sangvn: "Tosta" bīts tapa ļoti atšķirīgi no visiem pārējiem, jo tajā konkrētajā brīdī, kad Bruno gribēja rakstīt "Tostu", viss bija mazliet iestrēdzis albuma rakstīšanā. Man liekas, tieši no manas puses – visi bīti, kas sanāca vai nesanāca, vispār neatbilda tam, ko mēs gribējām ielikt albumā. Tajā dienā, kad uztaistīju "Tosta" bītu, sapratu, ka man jāatgriežas pie tā paša, kas notika Itālijā, proti, pie vides maiņas. Es no guļamistabas, kur parasti taisu savus bītus, aizgāju un nosēdos dzīvojamajā istabā uz palodzes, ko es nekad nedaru, un kaut kādā veidā tas man iedeva kaut kādu iedvesmu no pilsētas, kas paveras pa manu logu. Bruno arī toreiz teica, ka viņš grib tādu pilsētas sajūtas bītu – lai tas izklausās mazliet pēc Ņujorkas. Un skats pa manas pilsētas logu man ļoti palīdzēja to izveidot.

Wiesulis: Manuprāt, šai dziesmai ir tāda tumšu, distopisku svinību atmosfēra. Es šo skaņdarbu redzu kā tiltu starp divām albuma daļām. Kā jau iepriekš minēju, pirmā albuma puse, sevišķi ievads, ir vērsts uz manu ego, kur brīžiem izsakos, diezgan daudz lieloties. Man šķiet, ka šīs dziesmas pirmajā pusē tai lielībai vispār nav limitu – es izslēdzu filtrus un maksimizēju šo lielībniecisko skatupunktu. Pirmajā reizē piedziedājums ir ļoti pārspīlēti pompozs,  un varbūt man pat nav daudz iemeslu, par ko uzsaukt, bet es varu to atļauties tikai tādēļ, ka es to gribu. Šī ir viena no dziesmām, kurai arī nomainās beigu skanējums. Saksofona sampls tiek vairāk izpētīts un pagarināts, un tas kalpo kā tāds pamats. Bungas praktiski nav dzirdamas otrajā daļā, un tas ir kā lūzumpunkts visā albumā, kur es uz šo visu paveikto un sasniegto paskatos no malas, izdarot pāris secinājumus. Tas arī noved mani līdz pēdējam piedziedājumam, kur ir tosta motīvs, bet pēdējās rindas "nakts ir jauna un balle vēl karsta, piepeši liekas – šampanietis nemaz nav tik gards" labi raksturo, kas albumā notiks pēc tam. Šī pat varētu būt viena no atslēgas dziesmām visā albumā, bet pavisam noteikti tā ir kā tilts starp abām albuma daļām.

Wiesulis: "Papildus porcija", man šķiet, ir tāds labs turpinājums "Tostam". Ļoti atklāts skaņdarbs, kur konkrēti runāju par to, ka pozīcija, kurā ir sanācis nonākt, īsti nav tāda, kādu es to biju iztēlojies. Ritmiski ļoti patīk šis instrumentālais pavadījums. Man patīk rakstīt uz šādiem instrumentāļiem. Šis bīts jau kādu laiku bija manā redzeslokā, jo Jurģis to bija uztaisījis jau pirms teksta, un es savas rindas rakstīju specifiski šai dziesmai. Šis nav tas populārākais gabals, bet man ļoti patīk šī dziesma. Piedziedājums gan jau bija tapis pirms bīta, bet tas lieliski iederējās. No tā es arī būvēju pārējo tekstu.

Sangvn: "21 bez stresa" noteikti ir vienīgais tāda veida bīts visā albumā – tas aiziet uz deju mūzikas pusi. Sākumā tā dziesma bija ar citu bītu. Ideja sākās ar ritmu – mēs zinājām, kādam vajag būt ritmam, un tad atlika vien spēlēties ar dažādiem sampliem un iespēlētām melodijām. Sākumā tā dziesma bija ļoti priecīga un mierīga. Kad Bruno uz viņa ierakstīja, viņš pēc kādas nedēļas pateica, ka kaut kas tur īsti nav. Bet es teicu, ka pabeigšu, jo jūtu, ka kaut kas tur ir, bet varbūt ne tieši tas, kas bija sanācis. Es vienkārši mēģināju vēlreiz un sanāca kaut kas pilnīgi pretējs. Man "21 bez stresa" pašlaik ir mīļākā dziesma visā albumā, jo man tur sanāca ielikt tik daudz tehnikas, ko iepriekš nebiju darījis. 

Wiesulis: Skanējuma ziņā šī dziesma ir uz tādu Jersey club pusi.

Smieklīgi, ka kaut kad "En Prise" sākuma stadijā Jurģis jokot pateica, ka varbūt vajadzētu Jersey club stila albumu. Un es pat iespējams teicu kategorisku nē, bet te nu mēs esam. Saturiski tiek apspēlēts mans vecums skaņdarba rašanās brīdī. Runāju par jaunības maksimālismu un vientulību. Manuprāt, tas ir labs kontrasts, jo instrumentālā ziņā dziesma ir pilna ar skaņu. Ierakstīt šo dziesmu bija diezgan interesanti – lai dabūtu perfekto plūsmu, es to ierakstīju, sēžot uz jogas bumbas un mazliet lēkājot ritmā. Tas ļoti labi palīdzēja. Man patīk, kā šī dziesma ir izvērsusies un patīk to izpildīt arī dzīvajā.

Wiesulis: "Raudu mūris" – foršs skaņdarbs. Diezgan pagarš. Ļoti patīk piedziedājums. Rakstot, bija svarīgi radīt noskaņu, ko studijā panācām ar gaismām, lai tas pants izklausītos tā, kā viņš tagad izklausās. Runājot par visu albumu kopumā, mēs ļoti fokusējāmies uz to, kā uz bītiem izsklausās mani vokāli, jo gribējām, lai bīti un vokāls viens otru papildina. "Raudu mūris" ir retrospektīva dziesma – es apskatos uz to, kā bija kādreiz, kā ir tagad un kādus secinājumus no var izdarīt. Es atkal mazliet ironiski runāju par dažādām lietām un situācijām, bet šī ir atklāta dziesma. Varbūt kādam var šķist, ka dziesmas sajūta ir rūgta un melanholiska, bet man tā patiesībā liekas visai pozitīva. Lai arī saturs par to nevēsta, es uz šo dziesmu skatos ar prieku. Dziesmas nosaukums radies no rindas "gribu, lai pirkstu starpas pilnas papīra, raudu mūris". Raudu mūris atrodas Jeruzālemē, un tur cilvēki mēdz uzrakstīt dažādas bažas uz lapiņām un iespiest starp sienas ķieģeļiem. Tāda ir tā vārdu spēle. Šo skaņdarbu arī man patīk izpildīt dzīvajā. Piedziedājums man vienmēr sniedz foršu sajūtu. Ja panti šķiet varbūt uz vietas stāvoši, kad sākas piedziedājums, gribas viņam braukt līdzi un kustēties ar pleciem. Tās ir tādas manas sajūtas.

Sangvn: "Balkons" ir vienīgā dziesma, kur ir viesmākslinieks – producents, nevis reperis. Tas ir Aureum Chaos jeb Gustavs. Mums viņš jau ir palīdzējis ar bītu pirmajā albumā – viņš taisīja pusi no "Hārvija Denta". Tieši "Balkona" bītu mēs dzirdējām kādā 2022. gadā vai pat agrāk. Man tas likās labs, bet es par viņu kaut kā aizmirsu. Tas bīts vēlreiz atnāca kādā no mūsu sarakstēm, un Bruno teica: "Paga, šis ir viens no labākajiem bītiem, kādu esmu dzirdējis." Es viņu noklausījos vēl vienu reizi, un tad es sapratu, ka pirmajā reizē varbūt man bija slikts noskaņojums vai kā, bet es nebiju dzirdējis to, ko dzirdēju, klausoties otro reizi. Tad mēs ar Bruno, vēl pirms aizbraucām uz Itāliju, nolēmām, ka šim bītam noteikti jābūt mūsu jaunajā albumā. Es atceros, ka Gustavs bija ļoti priecīgs par šo pavērsienu. Bruno ilgu laiku nevarēja atrast pareizo tekstu, ko likt uz šī bīta, un vienā brīdī tā jau laikās kā nomirusi cerība. Bet divus vai trīs mēnešus pirms "En Prise" iznākšanas Bruno beidzot sanāca salikt visu kopā.

Wiesulis: Šī man ir diezgan nozīmīga dziesma. Kad dzirdēju bītu, uzreiz zināju, ka kaut kas ar to jādara. Uz tā patiešām sēdēju ilgāku laiku. Radās vairākas idejas pantiem, piedziedājumam – daudzas reizes mēģināju atrast pareizo pieeju, bet beigās tas izdevās. Dziesma ir tāda kā atelpa no pārējā albuma satura, kas ir diezgan piesātināts. Šī ir tāda atziņa vai drīzāk atklāsme, ka šim visam nav nemaz tik lielas nozīmes  – ne tam satusam, ne ambīcijām, ne tai skriešanai pakaļ. Tas viss patiesībā ir nenozīmīgs. Mēs visi esam vienlīdz nenozīmīgi, lai arī cik nihilistiski tas varbūt neizklausītos. Cilvēkiem šķiet, ka šī dziesma saturiski šķiet smaga, un pāris rindas varbūt pat tiek pārprastas. Man gan tā šķiet, ka tā ir pozitīva un runā par savu saspīlējumu un iekšējo pārdzīvojumu palaišanu vaļā. Šajā dziesmā ir izmantots sampls no latviešu hiphopa, no Anša dziesmas "Mistika", kas ir viens no maniem visu laiku mīļākajiem skaņdarbiem. Paldies Ansim, ka viņš mums atļāva šo izdarīt. 

Sangvn: "Šampanieša malks" bīts bija kaut kas, ko es uztaisīju, nedomājot par albumu. Es tobrīd biju pastrādājis ar vairākām albuma dziesmām, bet tad es atkal mazliet iestrēgu un iedomājos uztaisīt kaut ko, ko man patīk klausīties, ko es parasti taisu, bet kas nekad neaiziet pie Bruno. Tad Bruno bija atnācis uz ierakstīšanās reizi un es viņam rādīju, ko esmu uztaisījis pa šo nedēļu. Tad viņš nesaprata, kāpēc lai nevarētu uz šī bīta kaut ko uzrakstīt. Es nebiju domājis, ka šis būtu kaut kas, kas aizietu, bet tad, kad Bruno uzrakstīja tekstu un ierakstīja, es uzreiz sapratu to ideju, kas viņam bija prātā.

Wiesulis: Ļoti kruts gabals. Mēs parasti nemēdzam domāt par to, cik tālu šīs dziesmas aizies. Varbūt tikai tad, kad tās jau slīpējam, bet rakstīšanas un radošajā procesā, kamēr mēs taisām to dziesmu, mēs nedomājam, ka vajag hitu. Kad mēs šo dziesmu pabeidzām, mums šķita, ka šī varētu būt viena no dziesmām, kas aizķersies visvairāk un būs viena no ievērojamākajām. Beigās tā ir, kur ir, un varbūt tā nav tur, kur mums šķita, bet man tā ļoti patīk. Arī dzīvajā izpildījumā man ļoti patīk redzēt, kā pūlis vicina rokas pa labi un pa kreisi šai dziesmai līdzi. Tur arī ir tādā diezgan ironiskā veidā rindas "gatavojies rokas un tās paceliet uz augšu". Šī dziesma ir saturiski labs turpinājums "Balkonam", jo šeit joprojām ir paturēta ideja par to, ka varbūt nav tik būtiski pieiet šim visam tik nopietni. Tajā pašā laikā es atgriežos atpakaļ pie savas ambīcijas, bet ar daudz pozitīvāku skatījumu, nekā pirms tam, sākoties dziesmai "Tosts", kur uz ambīcijām skatījos negatīvi. Šeit es apzinos savas ambīcijas un veselīgā prāta stāvoklī apzinos, ka tām vienkārši jāseko. Manuprāt, otrais pants šajā dziesmā ir vislabākais visā albumā. Es ceru, ka, šo pasakot, kāds cits arī tā sāks domāt. Šo man ļoti patīk izpildīt arī koncertos.

Wiesulis: Dziesma "Renesanse" ir kā šķietams apkopojums un outro track albumam.

Ļoti patīk instrumentālais pavadījums. Šī bija viena no pirmajām dziesmām, kas tapa "En Prise" albumam tādā nepiespiestā gaisotnē. Tai nav nekāda zemteksta – viss, kas šajā dziesmā tiek teikts, tā arī tiek domāts. Tā ir fināla apziņa, ka patiesībā jau šis viss ir diezgan skaisti, un es samierinos ar visu to, par ko varbūt pārmetu sev pirms tam. Šeit ir fakta pieņemšana par to, ka viss ir tā, kā tas ir un ka ir jāpriecājas par to, ka es daru skaistas lietas. Fināls un labs noslēgums albumam. Man šķiet, ka mēs uztaisījām kaut ko skaistu. Pašiem pavērot to no malas reti sanāk, bet reizēm, to izdarot, ir baigi forši. Šis ir viens no nepopulārākajiem gabaliem albumā, bet man tas ļoti patīk. Nezinu, vai es to ierindotu savā TOP 3, bet kaut kur augšgalā "Renesanse" pavisam noteikti ir. 

Mūzika

Mūzika

Mūzika

Mūzika

Mūzika

Mūzika