Laikā no 6. līdz 8. septembrim Kuldīgā norisināsies trešais Daiņa Teņa rīkotias festivāls "Kuldīga Piano". Šoreiz festivāla galvenais mākslinieks būs neoklasicisma stilistikā spēlējošais Niklass Pašburgs (Niklas Paschburg). Festivāla atklāšanā dzirdēsim komponistu Uģi Prauliņu, pie klavierēm sēdīsies arī klavierbūvnieks Dāvids Kļaviņš. Ar īpašiem priekšnesumiem uzstāsies Reinis Zariņš, Edgars Cīrulis, Annika Lanka, Toms Mikāls un Evija Vēbere.
Ikgadēji "Kuldīga Piano" rīko zibakciju Rīgas Starptautiskajā lidostā, kur dažādos terminālos bija novietotas dažāda veida klavieres. Uz tām spēlēja gan Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas jaunie pianisti, gan lidostas darbinieki un pasažieri. Diendienā klavieres Rīgas lidostā nav pieejamas, jo tā ir klusā lidosta – situācija varētu mainīties, kad tiks uzbūvēts jaunais terminālis. Taču neierastās vietās koncerti notiks Kuldīgā: "Es mēģinu klavieres maksimāli izvilkt ārā no koncertzāles. Piemēram, Edgars Cīrulis uzstāsies parkā. Jā, mums ir norises vieta "Kļaviņš Piano", bet tā ir liela telpa, nevis koncertzāle. Kuldīgas pilsētvidē būs atrodamas pop-up klavieres.
Man prātā ir atdzīvināt klavieru imidžu kā foršu, modernu un stilīgu," saka festivāla rīkotājs.
Dainis Tenis spēlē grupā "Dagamba", kam ir aizņemts koncertu grafiks, viņš ir klavieru pedagogs Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā. Kā viņš tiek galā ar lielo slodzi? "No mūzikas var izdegt, jā, bet šādos gadījumos es sāku darīt ko citu. Piemēram, man ļoti patīk nodarboties ar būvniecību un mašīnu lietām. Tikko uzbūvēju terasi! Tas ir pilnīgs restarts. Nogurstot no viena veida mūzikas, es varu restartēties, klausoties cita veida mūziku. Piemēram, festivālā "Kuldīga Piano" par mūziku domāju kā festivāla organizators, nevis mūziķis vai pasniedzējs. Tad atkal pārslēdzu domāšanu "Dagambas" virzienā, kur varu uzstāties ar roka enerģiju un komponēt pilnīgi cita žanra mūziku. Vēl mums ar Valteru Pūci ir duets, kas atkal ir jauns restarts."
Klavieres ir instruments, ko apgūt visu mūžu.
Daini Teni šobrīd sajūsmina dažādie klavieru toņi, viņš saka arī šo: "Klavieres, manuprāt, ir kā liels orķestris. Ja tu to šādi saproti, tad basos tev var būt tubas, kontrabasi, pa vidu – čelli, tromboni, un tad vijoļu sekcija un flautas. Tu esi diriģents, kas šo visu kontrolē ar savām divām rokām."
Tenis priecājas, ka festivāla norises vieta ir Kuldīga, kas ir ar tik pat senu vēsturi kā šis instruments, un, pateicoties pilsētas skaistumam, klausītājs pavisam nejauši var nonākt festivālā. Viņš saka: "Iespējams, cilvēkam var nepatikt klaviermūzika, bet es varu saderēt, ja nokļūsi šajā festivālā, domas var mainīties. Atceros, kā pirmajā gadā festivālu nejauši atklāja čalis no Kanādas, kurš pēc tam sacīja, ka nebūtu iedomājušies, ka klavieres var būt tik interesants instruments. Toreiz mēs bijām uzlikuši klavieres uz plosta turpat pie Alekšupītes ūdenskrituma. Festivāla pievienotā vērtība ir ne vien klavieres, bet arī skati – Kuldīga ir tik pievilcīga!"
