Ilona Meija ir flautiste, profesore, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Pūšaminstrumentu katedras vadītāja un JVLMA Senāta priekšsēdētāja. Šī gada 19. jūnijā ievēlēta par JVLMA rektori, kļūstot par akadēmijas vēsturē pirmo sievieti šajā amatā.
"Jā, pirmo reizi rektores amatā ir sieviete. Manuprāt, tas ir lieliski, un es ceru, ka tas ir tāds labs rādītājs, ka sabiedrība ir nobriedusi," pauda Meija.
Par akadēmijas nākotni
Runājot par Mūzikas akadēmijas nākotni, Meija norādīja, ka to redz kā mūsdienīgu un gaišu izglītības iestādi, bet vienlaikus arī kā latviskās identitātes nesēju.
"Es to redzu mūsdienīgu, ar tādu virzību uz gaišumu, uz labu komunikāciju, protams, tāpat arī uz starptautisko sadarbību vērstu, bet tā noteikti ir akadēmija, kura apzinās sevi kā tādu latviskās identitātēs pamatakmeni, ja tā var teikt, jo
bieži vien mēs aizraujamies tikai ar to – kā ir tur un kā tur, bet mēs neapzināmies to, cik forši mēs paši esam, cik bagāti mēs esam," pauda Meija.
Tāpat viņa norādīja, ka priekšā ir arī daudz skaidrojošā darba, lai uzlabotu mūziķu statusu sabiedrībā, un līdz ar to celtos arī profesionālo mūziķu atalgojums, kas šobrīd mēdz būt neadekvāti zems.
"Es domāju, ka ir daudz jāstāsta sabiedrībai, cik ilgi mūziķis mācās, pērk instrumentus par savu naudu, tad viņš vai viņa vēl arī šuj sev tērpus, ņem vēl meistarklases, un tad tie instrumenti vēl ir jāremontē. Tas viss ir tajā summā, ko tu prasi par to konkrēto, nezinu, stundu vai koncertu, vai meistarklasi. Tas viss ir iekšā tajā ciparā. Tad cilvēki atskārš – ā, kad tu man tagad tā izstāsti, kas zem tā cipara slēpjas, tad es saprotu. Runa jau nav par to ciparu, bet par to statusu, kā mēs sabiedrībā mūziķus redzam," norādīja Meija.
Flauta var būt pietiekami dramatiska
Meijas mūzikas ceļš aizsācies Limbažu mūzikas skolā, turpinoties gan Latvijā, gan ārzemēs. 16 gadus viņa bijusi Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" flautu grupas koncertmeistare. 2015. gadā saņēmusi Lielo mūzikas balvu par izcilu darbu kameransamblī, savukārt 2020. gadā – JVLMA Gada balvu mācībspēkam.
"Man jau liktos, ka visi instrumenti praktiski grib līdzināties cilvēka balsij. Tajā skaitā arī flauta. Es nepiekristu tiem, kuri teiktu, ka flauta ir tāds putniņu vai kaut kādu trillerīšu instruments. Protams, var arī tā, bet flauta var būt arī pietiekami dramatiska," par savu instrumentu sacīja Meija.
Vienlaikus viņa pauda, ka mūzika jau ir viena un tā pati – neatkarīgi kādu instrumentu tu spēlē: "Tehniskās lietas tu iemācies, bet beigās jau vienalga ir svarīgi, kas ir tevī pašā, jo visas tās tehniskās gudrības tev ir jāvar izfiltrēt caur sevi, un tad ir ļoti svarīgi, kas tev ir tavā sirdī, prātā un dvēselē."
Mūzikai jātrāpa klausītājam
Meija neslēpa, ka mūzikā viņu ļoti uzrunā dramatiskums un dažādība.
"Es neesmu par to, ka cilvēki spēlētu ar vienu toni vai vienu balsi pilnīgi visas dziesmas vai pilnīgi visus stilus. Arī tādi gadījumi ir un ne maz, kad ir ļoti skaists tonis vai ļoti skaista balss, un pilnīgi viss tiek dziedāts skaisti. Mani tas nevaldzina. Es paklausos piecas minūtes – jā, skaisti," stāstīja Meija.
Mūziķu uzdevums, viņasprāt, ir ne tikai atskaņot skaņdarbu skaisti, tīri un tehniski izsmalcināti, bet arī tā, lai tas cilvēkus uzrunātu dziļāk par virsējo slāni.
"Beigās jau visu izšķir tas, kā klausītājs jūtas pēc tā priekšnesuma. Labi, viņš vērtē, ka ir skaisti, ir tīri, ir precīzi, bet, ja tas viņu nekādā veidā neizkustina, neizmaina, tas viņam netrāpa, tad tas "skaisti" paliek vienkārši dekoratīvs," vērtēja Meija.
Ne velti mūziķei īpaši tuva ir baroka mūzika, kas mūsdienās, iespējams, ir visai neierasta izvēle.
"Barokā man patīk tas, ka principā gandrīz visu nosaka harmoniskais plāns. Tas instrumentālistiem vispār ir ļoti veselīgi. Par to maz runā. Mums parasti māca to vienu rindiņu, un mēs neskatāmies, kas ir pa vertikāli, bet barokā tu netiec cauri, ja nesaproti, ka tas kungs ir tā harmonija, ka, izejot no tās, veidosies arī tavas rindiņas reljefs. Otra lieta, kas man barokā patīk, ir pulss, draivs, ritms. Ne velti jau to pašu Bahu arī bieži ņem džezmeņi un svingo par Baha tēmu," pauda Meija.
KONTEKSTS:
Konkurss uz rektora amatu tika izsludināts, jo līdzšinējais JVLMA rektors Guntars Prānis 2024. gada aprīļa otrajā pusē atkāpās no amata pēc ilgāka sabiedrības spiediena saistībā ar atsevišķu augstskolas pedagogu seksuālās uzmākšanās skandālu. JVLMA padome balsošanai Satversmes sapulcē rektora amatam izvirzīja divus pretendentus – profesori Ilonu Meiju un profesoru Romānu Vanagu. Balsošana 19. jūnijā notika divās kārtās. Pirmajā kārtā nevienam kandidātam nebija pietiekams balsu skaits, bet pārsvars bija Ilonai Meijai. Otrajā kārtā Ilona Meija par JVLMA rektori ievēlēta ar 24 balsīm.
