Autortiesību aizstāvji – Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) – gaida, kad nākamajās Eiropas institūcijās apstiprinās un ieviesīs martā Eiropas Parlamenta pieņemto Mākslīgā intelekta aktu, lai saprastu, kā rīkoties tālāk.
Tikmēr mākslīgā intelekta ģenerētie kultūras produkti sabiedrībai rada arvien lielāku realitātes falsifikāciju.
ĪSUMĀ:
- Mākslīgais intelekts dziesmu Raimonda Paula stilā ģenerē sekunžu laikā.
- Tiem māksliniekiem, kuri nav gatavi savu produktu izmantošanai jaunu darbu radīšanā, vienīgais ceļš – sūtīt savus iebildumus tehnoloģiju kompānijām.
- Latvijas autortiesību aizstāvji iesaistīsies tikai tad, kad būs apstiprināts Eiropas Mākslīgā intelekta akts.
- Sabiedrībai būs jākļūst vērīgākai, lai saprastu, kas ir "īsta manta", kas ir tehnoloģiju radīts produkts.
- Maestro Raimonds Pauls netic īstam un unikālam mākslīgā intelekta radošumam, kas spēs radīt vērtības, kas pārdzīvo laiku.
Mākslīgais intelekts neievēro pat Raimonda Paula autortiesības
Vairāk nekā 200 pasaules mūzikas zvaigznes pieprasījušas aizsardzību pret mākslīgo intelektu, kas kopē mākslinieku balsis, kompozīcijas un izmanto mūziķu tēlus.
Kamēr pie jaunas "ABBA" dziesmas vairs nevar tikt bez pašu mūziķu atļaujas, mākslīgais intelekts dažu sekunžu laikā "Kultūršokam" uzraksta jaunu Raimonda Paula dziesmu, ko iedziedājusi Nora Bumbiere.
"Nē, nu es kaut ko neatceros, kaut kas zilā vakarā… Tas stils tanīs gados, varbūt ka kaut kas tāds… Kaut kāds meldiņš tur ir, bet.. Kaut kā es personīgi neatceros tādu," pēc dziesmas fragmenta noklausīšanās atzīst Maestro.
Komponists tomēr šaubās, vai mākslīgais intelekts pilnībā spēj nolasīt viņa rokrakstu: "Nu kaut kas tur ož pēc tā, bet tur pietrūkst tas melodiskais, kas paliek atmiņā, tā melodiskā līnija. Bet šitā nelaime jau tagad ies vaļā, nu, ko tur var darīt..."
Pašmāju autortiesību aizstāvji pagaidām tikai noskatās vietējo autoru radītā satura izmantošanā bez piekrišanas un bez jebkādas atlīdzības. "Visās šajās jomās mēs redzam, ka mākslīgais intelekts šos darbus izmanto, ar tiem barojas un tālāk rada nākamos," norāda AKKA/LAA prezidents Kārlis Kazāks.
Globālā līmenī mākslīgā intelekta radošuma izpausmes piebremzēja algoritmu radītā, kāda "TikTok" lietotāja pasūtītā dziesma Dreika stilā. Spītējot milzu popularitātei un miljoniem skatījumu, pēc mūziķi pārstāvošās kompānijas "Universal Music Group" paziņojuma par lielo mūzikas straumēšanas platformu atbildību dziesma tika dzēsta beigu beigās arī no "TikTok".
"Mēs redzam, ka lielie meidžori jeb izdevēji ir soli priekšā, ar esošo likumdošanu strādājot, jau panāk, ka, piemēram, lielos māksliniekus "Queen", "Rolling Stones" un tamlīdzīga mēroga māksliniekus, ka tos mēs nevarēsim tik brīvi izmantot mākslīgā intelekta barošanā. Latvijā šādi katram pašam autoram skraidīt pie katra mākslīgā intelekta programmatūras uzturētāja, mēģinot kaut ko pierādīt, nu, īstu izredžu laikam nav," uzskata Kārlis Kazāks.
Likumdevēji mākslīgā intelekta jaunradei pagaidām vēl netiek līdzi
Tiesa, pagaidām tie ir paziņojumi un labās gribas žesti, nevis likumi, ko drīkst un nedrīkst. Ir mākslinieki, kas cīnās individuāli, – kā Toms Henks, savos sociālajos medijos paziņojot, ka nav saistīti ar konkrētām mākslīgā intelekta radītām reklāmas aktivitātēm.
Pamatīgu skandālu janvārī izraisīja mūziķes Teilores Sviftas mākslīgā intelekta ģenerētie kailfoto. Aprīļa beigās ASV Senāta Tiesu apakškomitejas uzklausīja radošo profesiju pārstāvjus. Viņi pieprasa likumdevējus rīkoties un aizsargāt mākslinieku tiesības, "pirms džins no pudeles izlaists pilnībā". Tribīnē kāpa arī britu mūziķe FKA twigs: "Tas nav pieņemami, ka trešā puse var vienkārši piesavināties manis radīto mākslu, manu identitāti un amorāli to izmantot savam pašlabumam bez manas piekrišanas, jo nav pienācīgas likumdošanas un aizliegumu."
Eiropa nav tikusi daudz tālāk. Marta vidū Eiropas Parlaments pieņēma Mākslīgā intelekta aktu, kas nosaka vispārīgu lietojumu mākslīgā intelekta sistēmām. Vēl tas jāapstiprina Eiropas padomei, pēc tam būs 24 mēneši, lai to ieviestu.
Latvijā par to atbildēs Vides un reģionālās attīstības ministrija.
"Parasti jau likums pa priekšu neskrien, vienkārši tiek konstatēts, kas nav vai kas ir ir noticis, kā to novērst, jo likumi bieži vien faktiski skatās no tām sekām, kas tiek radītas jau reāli dzīvē," norāda zvērināts advokāts Mārcis Krūmiņš.
AKKA/LAA prezidents Kārlis Kazāks atzīst, ka pašlaik vietējie autortiesību aizstāvji ir gaidīšanas režīmā: "Latvijā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, AKKA/LAA un LaIPA, gaida, kad likumiski mēs varēsim sakārtot to, lai autori un izpildītāji savas tiesības pārstāvēt darbus internetā varētu pielāgot un tālāk kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tad meklēt rokā darbu izmantotājus mākslīgā intelekta barošanā. Tad attiecīgi vienoties, vai nu, izstrādājot konkrētus tarifus, par kuriem vienoties, ja autors saka "jā, par šādu summu esmu gatavs atdot savu darbu šīs programmatūras barošanai". Šobrīd šāda regulējuma nav un līdz ar to mēs drusku visi karājamies gaisā."
Zvērinātajam advokotātam Mārcim Krūmiņam grūti prognozēt, kāda izskatīsies Mākslīga intelekta likumdošana, kad tajā būs vairāk par vispārīgām frāzēm sargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju no augsta riska mākslīgā intelekta sistēmām: "Saduras personiskās cilvēktiesības, kas ir autortiesības, saduras sabiedrības intereses. Saduras sabiedrības intereses ne tikai no šī morālā aspekta, bet arī no ekonomiskā, jo skaidrs ir viens – šie piemēri, kas tika minēti, arī jau ietekmē ekonomikas jautājumus, un tad ir jautājums, kā to visu sabalansēt."
Cīņa ar mākslīgā intelekta saimniekiem tiesā pagaidām būtu sarežģīta
Pret mākslīgā intelekta darbībām prasību tiesā iesnieguši arī pasaulslaveni rakstnieki, kuri sūdzas, ka roboti nelikumīgi izmanto viņu darbus, tehnoloģiski ģenerējot līdzīgu saturu.
"Kultūršoks" izmēģināja, ko mākslīgais intelekts spēs piedāvāt, saņemot komandu radīt alternatīvu epilogu pašmāju dižgara Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienām Silmačos". Antonija un Dūdars tiek atpazīti, bet darbu robots izpilda nevis Blaumaņa, bet Holivudas filmas stilā:
"Antonija un Dūdars apskaujas, apliecinot savu mīlestību vienam otram. Visi klātesošie iegriežas pret sauli un sauc kopā: "Lai mīlestība vienmēr uzvar!""
Rakstniece Baiba Zīle atzīst, ka arī Eiropas Autoru ģilde mēģina apkarot rakstbotus, rakstnieku stilu izmantošanu un pārģenerēšanu, un tas "ir ļoti sarežģīts jautājums". Tomēr autore nejūt mākslīgā intelekta radītas literatūras iespējamu apdraudējumu: "Teksts ir labirints, kurš aizved lasītāju kaut kur šajā burvju mežā, un tad varbūt tā kā ar mākslīgā intelekta palīdzību vēl tajā labirintā ieiet... Nu, es gribētu paskatīties, jā."
Baiba Zīle ir viena no rakstniecēm, kura mākslīgo intelektu izmanto savu darbu ilustrēšanai. Grāmatai "Lilī un burvju kaķis Bubass" sekos turpinājums, arī ar mākslīgā intelekta ģenerētām ilustrācijām.
"Man bija uzreiz skaidrs, ka es noteikti nekopēšu nevienu autoru, jo tas būtu tomēr tā nedaudz par šerpu, ņemot vērā, ka es cienu māksliniekus. Taču es izvēlējos vienu konkrētu anime stilu, tas ir kodomomuke stils, kas ir tāds bērnišķīgs, jautrs, pozitīvs. Šajā programmā galvenais ir jāmāk rakstīt tā saucamā uzvedne. Tā ir komanda, kas tieši ir jātēlo, bet mākslīgais intelekts arī ir tāds vēl ne īpaši prognozējams, tāpat viņš tur mēdz kaut ko piezīmēt klāt vai nepiezīmē to, ko vajag," stāsta Baiba Zīle.
Lai gan daudzas grāmatas ilustrācijas šķiet kaut kur redzētas, rakstniece norāda, ka autortiesības pieder gan viņai kā komandu devējai, gan programmatūrai: "Nu ir tāds viens precedents – Krisa Kaštanova, kas arī izdeva 2023. gadā savu grāmatu ar mākslīgā intelekta ilustrācijām. Tad bija tieši jautājums par autortiesībām, tomēr atzina, ka pašas tās bildes nav viņas autortiesības, bet to bilžu izkārtojums. Bet šis jautājums vēl pagaidām ir tāds diezgan neskaidrs, ko darīt ar tām autortiesībām."
Bez jaunas likumdošanas autora cīnīšanās ar mākslīgo intelektu tiesas zālē šobrīd varētu izrādīties ļoti sarežģīta un prasītu lielus izdevumus pašam autoram. "Ja mēs saliekam kopā šos autoru darbus, kas ir no Raimonda Paula paņemtie, piemēram, un mēs varam pateikt – redz, kur tas ir paņemts no tās dziesmas, tas ir no tās dziesmas, tas ir no tās dziesmas – tad diez vai mēs to varētu uzskatīt par jaunu. Ja būtu salikts, sakombinēts kopā, mākslīgais intelekts saliek kopā, teiksim, no 50 autoru darbiem, nu, diez vai mēs varēsim pateikt, ka šeit ir. (..) Bet citādāk, ja ir no viena autora, kā jūs tikko minējāt šo piemēru, es domāju, ka to ir iespējams pierādīt," izredzes uzvarēt šāda veida prāvā vērtē zvērinātais advokāts Mārcis Krūmiņš.
Sabiedrībai būs jākļūst vērīgākai
Mākslīgā intelekta radītie produkti var likt apšaubīt realitāti. Sekundes – un Klods Monē glezno Rīgu, bet Vilhelms Purvītis tiek galā ar Ņujorkas ainavām. Imants Ziedonis nostājās fotogrāfijā līdzās jūsu ģimenei, Renārs Kaupers dzied smago metālu, bet aktieris Andris Keišs lasa priekšā "Parīzes Dievmātes katedrāli" nevainojamā franču valodā.
Sociālpsihologs Ivars Austers prognozē, ka mākslīgā intelekta ģenerētā fikcionālā pasaule, kas tiek pasniegta kā realitāte, izmainīs sabiedrības skatījumu, vērtējumu, kam ticēt, kam ne: "Kā tas notiek – sastopoties ar kaut ko, ko mēs it kā nezinām, mēs paņemam un attiecinām uz kaut ko zināmu. Tie cilvēki, kuri ietrenēsies tikt galā ar šo savu automātisko reakciju meklēt apstiprinošo informāciju, tie būs sekmīgāki. Tā ka tā ir iemācāma lieta, un, visticamāk, cilvēki drusku prasmīgāki kļūs tādā piesardzības nozīmē."
Kamēr likumdevēji visā pasaulē cenšas sabalansēt mākslīgā intelekta noderīgumu ar vajadzīgajiem ierobežojumiem un tiesībām, tiek liktas likmes, cik ilgs laiks paies līdz, piemēram, mākslīgā intelekta dziesmas būs topu virsotnēs.
"Īstenībā tas, ko mēs šobrīd saucam par mākslīgo intelektu, jau nav nekāds mākslīgais intelekts.
Stāsts ir par kaut kādu esošo zināšanu apkopošanu, vai precīzāk – kaut kādu musturu, paternu, paraugu pamanīšanu esošajās zināšanās, bet jaunrades daļa visplašākajā nozīmē jau tur nav klātesoša. Tāpēc nekur jau nepaliks tas cilvēka paša īstais. Jaunradītais rezultāts jau vienmēr būs augstāk novērtēts, es domāju, nekā kaut kādas šādas no ārpuses paņemtās lietas, kas apkopos iepriekš zināmo," uzskata Ivars Austers.
Sociālpsihologam piekrīt arī rakstniece Baiba Zīle: "Mākslīgais intelekts atkārto un reducē to, kas ir. Nesen es piedalījos vienā konferencē par mākslīgo intelektu, un tur profesors Mārcis Auziņš izteica domu, ka mākslīgais intelekts ir perfektā viduvējība. Viņš paņem tādu vidējo no tiem datiem, kas tur ir; pieņemsim, ja man tagad būs Salvadora Dalī, es paprasīšu Salvadora Dalī stilā uztaisīt, viņš uztaisīs tā kā Dalī, bet viņš neuztaisīs labāk nekā Dalī. Tas pagaidām iedveš tādu drošību. Radošajās jomās jau noteikti katrā ziņā."
Datorprogrammas neaizstās īstu radošumu
Taču tirgū vietu var aizņemt arī perfektā viduvējība. AKKA/LAA prezidents Kārlis Kazāks prognozē, ka mākslīgā intelekta radītie produkti varētu samazināt autordarbu patēriņu: "Mēs varam paredzēt autordarbu izmantojuma un arī izpildītājdarbu izmantojuma kritumu, parādoties jaunam produktam, kur tu vairs neesi autors, bet kas ir līdzīgs tavam darbam. Ja tas kļūst arvien kvalitatīvāks un labāks, mēs varam diezgan droši paredzēt, ka cilvēki sāks patērēt arī šo mākslīgā intelekta produktu, līdz ar to mēs jau varam patērēt tikai tik daudz kultūras, cik varam."
Maestro Raimonds Pauls tomēr vairāk tic cilvēka unikālajam radošumam: "Ir modes lietas, visu ko taisīs, darīs, un tomēr iznāks dzīvs, labs mākslinieks un noregulēs visus tos jautājumus.
Tā ka tas… Varbūt, ka tas ir vecmodīgi, bet kam tas patīk, lai viņi ņemas. Vienmēr teiks "jā, kaut kas līdzīgs, kaut kam līdzīgs"."
Rakstniece Baiba Zīle uzskata, ka pat advancētas tehnoloģijas nepalielinās uz zemeslodes talantīgo un interesanto cilvēku skaitu: "Tie darbi, kuri bija interesanti... Es esmu redzējusi, nezinu, daudziem tūkstošiem attēlu, bet man līdz šim ir tikai divi cilvēki "Instagramā", kuri tiešām rada ar šī rīka palīdzību kaut ko tādu interesantu, ko es pat varētu nosaukt par mākslu. Pārējie tūkstoši ir vienkārši atdarinātāji."
Pat savaldīta mākslīgā intelekta nākotnes jauda ir dažādi vērtēts lielums. Kamēr atsevišķi autori tajā redz spēku, kurš sāks pārmākt cilvēci, Maestro Raimonds Pauls skatās uz to no sava mūža pieredzes: "Bet neko izdarīt nevar, laiks iet uz priekšu, varbūt tas pāries kaut kādā veidā… Bet es esmu no tiem, kas kā jau citas paaudzes cilvēki… Pagaidīsim, kā tas viss...
Lai izmēģina, lai iztrakojas, un tad jau manīsim, kas tur paliks pāri."
