Kāpēc Bahs?
"Esmu diezgan bieži par to domājis, nu kā tas tā ir, ka ir tādi skaņdarbi, pie kuriem nekad nav garlaicīgi atgriezties atkal no jauna, un arī, teiksim, kas ir tas fenomens, kā tas tā var būt, ka mēs visi varam vienoties par to, ka Bahs ir milzīga vērtība? Jo mēs patiešām esam ārkārtīgi dažādi, arī mūziķu aprindās ir cilvēki ar ārkārtīgi dažādām interesēm, kas mūzikā meklē diezgan atšķirīgas lietas," stāsta Putniņš.
Kāpēc Bahs, kāpēc mūziķi Latvijā un pasaulē tik daudz nodarbojas ar Bahu un viņa mūziku? Kā viena personība, viens komponists, viena cilvēka veikums var izraisīt tik nerimstošu interesi?
Bahs ir meistarīgs, precīzs, inovatīvs, interesējies par matemātikas formulām, viņa mūzika ir pilna ar atsaucēm uz numeroloģiju, teoloģiju, retoriku un daudzām citām mūzikai paralēlām jomām.
"Bahs ir kas vairāk par brīnišķīgu polifoniju meistaru, viņš ir bijis dzīvesgudrs cilvēks, kurš ir spējis savu dzīves izjūtu, savas izjūtas par pasauli un savu mīlestību, savu prieku, savas sāpes un beigu beigās arī savu ticību tādā ļoti precīzā, ļoti smalkā izsvērtā formā un niansēs ielikt savā muzikālajā materiālā," pauž Kaspars Putniņš.
Bahā gluži kā tādā perfektā kristālā ir tik ārkārtīgi daudz šķautņu, no kurām katra ir bezgala vērtīga un kvalitatīva, vērtē diriģents.
"Mūzikas psiholoģiskais aspekts, tas, ko un kā mēs mūzikā varam runāt, kā darbojas mūsu psiholoģiskais materiāls, kā mēs mūziku uztveram, – tas viņu ārkārtīgi interesēja. Paralēli visām tām brīnišķīgajām tehniskajām īpašībām, kas viņa mūzikai piemīt.
Man šķiet, ka tāpēc beigu beigās rezultātā ir tā, ka mēs visi esam sajūsmā par Bahu, bet, iespējams, mēs esam sajūsmā par absolūti atšķirīgām lietām, kuras visas ļoti augstā kvalitatīvā mērā šai mūzikai piemīt," secina diriģents Kaspars Putniņš.
Mūzika no 1618. gada krājuma
Līdzās mūzikas lielmeistara Johana Sebastiāna Baha motetēm koncertā "Johans Sebastiāns Bahs Leipcigā" dzirdēsim renesanses grandu skaņdarbus no kāda īpaša krājuma, kurš saglabājies ar piezīmēm J. S. Baha rokrakstā un ticis paša Baha atskaņots baroka laika Leipcigā.
Visticamāk, šie darbi bijuši dzirdami arī senajā Rīgā, šeit dzīvojušo mūziķu – Baha skolnieku un laikabiedru – izpildījumā.
"Tā ideja ir tāda, ka mēs, protams, svinam paša Baha mūziku. Tur būs trīs no viņa brīnišķīgajām motetēm, bet pārējā mūzika, kura būs mana kolēģa Pētera Vaickovska vadībā, un, patiesību sakot, – šī lielā mērā bija Pētera ideja –, būs tāda, par kuru mēs zinām, ka Bahs pats to Leipcigā ir atskaņojis," skaidro Putniņš.
"Florilegium Portense"’ ir 1618. gadā Leipcigā iespiests krājums, kurā apkopotas tā laika Eiropas slavenāko komponistu, tai skaitā Orlando di Laso, Džovanni Gabrieli un Hansa Leo Haslera vairāk nekā 260 sakrālās motetes.
Izdevums bija neatņemama sastāvdaļa stingrā stila polifonijas apgūšanai baznīcu, skolu koros un galma orķestros, no kā vēlāk izauga baroka mūzikas sistēmas. To izmantoja arī Johans Sebastiāns Bahs Leipcigas Svētā Toma skolā, strādājot par kantoru un atskaņojot šīs motetes svētdienu dievkalpojumos līdzās savām kantātēm.
"Tā jau tas ir noticis, ka līdz mūsu laikam saglabājas virsotnes, un bieži vien mūzikas vēsturē ir arī tā, ka lietas tiek pelnīti aizmirstas, būsim godīgi, bet, protams, ka arhīvos vēl arvien daudz glabājas patiešām ārkārtīgi vērtīgas un skaistas lietas. Tas tā arī, protams, ir, jo tolaik mūzika tika rakstīta ļoti daudz, lielos apjomos, katrā pilsētā bija aktīvi, talantīgi kapelmeistari. Teiksim, Bahs producēja kantātes gandrīz katru nedēļu, tā kā tas mūzikas apjoms ir milzīgi liels," pauž Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Kaspars Putniņš.
Svinot Baha mūziku
Koncertā "Johans Sebastiāns Bahs Leipcigā" senās mūzikas entuziasta Pētera Vaickovska pārziņā būs septiņas dažādu autoru motetes no krājuma "Florilegium Portense".
"Man ir liels prieks, ka šajā koncertā varēsim sadarboties ar Pēteri Vaickovski – mūsu Radio kora kormeistaru un dziedātāju, diriģentu un vienu no Latvijas dedzīgākajiem senās mūzikas pazinējiem un popularizētājiem. Pēteris ir tikko atgriezies no Leipcigas, no vērienīga Johana Sebastiāna Baha festivāla ar jaunām atziņām un jauniem iespaidiem, lai varētu tos sniegt mums un klausītājiem," pauž diriģents.
Savukārt paša Kaspara Putniņa vadībā dzirdēsim Johana Sebastiana Baha izvērstāko moteti "Jesu, meine Freude" ar ilgpilno tiekšanos pēc Jēzus un "Komm, Jesu, komm"’ – vēstījumu par garīgu patvērumu.
Motetes "Ich lasse Dich nicht, Du segnest mich denn" autorību apvij noslēpumainības plīvurs, bet tas neliedz apbrīnot šīs mūzikas nedalāmo veselumu, kur vārdam ir mūzikas elpa un notīm piemīt dzīva runa. Koncertu caurvīs korāļu prelūdijas no Johana Sebastiana Baha krājuma ‘‘Klavieru vingrinājumi", veidojot mazo ērģeļu mesu Jāņa Pelšes izpildījumā.
