Viņi Latvijas Radio 5 raidījumā "Izstāsti albumu" iepazīstina ar "Sadursmi" un tajā esošo dziesmu tapšanas procesu:
"Mēs esam grupa "Stabs" – Roberts Šūmanis jeb Svēte, Aleksandrs Barons un Uģis Jansons-Krastiņš jeb Ug Ug Ugg Ugg -, un mēs spēlējam rokmūziku. Vēlamies demonstrēt mūsu debijas albumu. Tā nosaukums tika izvēlēts angliskās fonētiskās līdzības dēļ – tulkojumā no angļu valodas "to stab" nozīmē durt, tāpēc arī albumu sauc "Sadursme".
Pirmā dziesma saucas "97 vainagi". Šī dziesma idejiski radās jau diezgan agri, pirms vairākiem gadiem, un tā tika realizēta caur vairākiem demo. Šī ir vienīgā dziesma albumā, kas ir palikusi ar tās pirmo nosaukumu. Noteikt bija vērts ilgi čakarēties, jo man personīgi tā ir viena no mīļākajām dziesmām, un es domāju, ka tā ir viena no labākajām albumā. Nosaukums "97 vainagi" ļoti ilgi ir turējies līdzās. Tas balstās uz novērojumu, kas veikts, staigājot pa Centrāltirgu. Tur pārdodas sēru lentes. Man šķiet, ka ir vērts to izmantot, jo mūsu albums ir industriāls gan grupas identitātes, gan albuma, gan vizualitātes ziņā. Tieši tā vieta, kurai es gāju cauri un kur pārdevās sēru lentes, pašlaik ir noslaucīta – tur ir palicis tikai asfalts. Jūs ļoti labi zināt, kā šobrīd izskatās visa [Rīgas tirdzniecības centra] "Origo" apkārtne – baigā metropole mums te top. Tāpēc šo fantastisko attīstību mēs te tā arī iemūžinām. Vainagi, man šķiet, lieliski attēlo arī latviešu mentalitāti. Ja pasaka vārdu "vainagi", lielākajai daļai pirmā asociācija ir nevis ar Jāņiem, bet gan ar bēru vainagiem. 1997. gads arī ilgu laiku bija viens no zemākajiem dzimstības gadiem Latvijā.
Mēs bieži izmantojam working titles jeb darba nosaukumus, ko iedevām savām dziesmām, ar tām strādājot. Dziesmas "Parādu lietus" working title bija "Lifts nestrādā", jo tas, mūsuprāt, vislabāk atspoguļoja galveno tēmu – lēnu, smagnēju kāpienu, kā jau notiek, kad lifts nestrādā. Teiksim godīgi, sakarā ar dziesmas īsto nosaukumu mums nav nekāds grandiozs stāsts, ko jums veltīt, bet drīzāk skumjš stāsts. Gan jau tu esi bijis kādam parādā. Tā ir lieta, ko visi ir kādreiz izjutuši.
"Sfinksa treniņtērpā" ir viena no mūsu mīļākajām dziesmām, ko izpildīt dzīvajā. Par bungām runājot, es atceros, ka mums nepatika solo bungas skanējums. Tad mēs paņēmām drobeni, uzskaņojām viņu, cik vien skaļi iespējams, un, lai iegūtu to overtone [no angļu valodas – pieskaņa], mēs to drobeni uzlikām uz galda un uzlikām tai virsū milzīgu monitoru. Dziesmas nosaukums ir radies, reaģējot uz Staņislava Tokalova filmu "Viss būs labi", kas bija visai atzīta un ievērota dokumentālā filma par viņa krievu izcelsmes ģimeni. Šī filma izcēla ļoti būtisku faktu, ka neatkarīgi no tā, no kurienes tu nāc vai kādi ir tavi vecāki, ja tu jūties piederīgs Latvijai, tu esi piederīgs Latvijai. Tajā pašā laikā, neesot tik naivi, jāatceras, ka ir tādi sabiedrības elementi, kas nekad neasociēsies ar neatkarīgu Latvijas valsti. Par to arī ir šī dziesma. Gluži kā mītā par sfinksu, cilvēkiem prasīja mīklu. Ja cilvēki neatbildēja pareizi, viņus saplosīja gabalos. Visai līdzīgi ar to, kā mēdz prasīt cigareti uz ielas arī Rīgā. Šai dziesmai ir arī mūzikas video. Ja interesē, varat paskatīties.
Nākamā dziesma sarakstā ir "Izsalkums un alkatība". Tā ir pati lēnākā dziesma visā albumā. Īstenībā pat nē, tur paliek vēlāk ātrs – mēs esam tāda dinamiska grupa. Pirms tam jau minējām, ka izmantojam working titles, un arī šo dziesmu sākumā saucām par "Modulēto", jo ir dziesmas sākums, kur skan ģitāras partija, bet tad tā tiek modulēta. Šīs dziesmas beigās skan dzīvais ieraksts, kas ir samiksēts kopā ar studijas ierakstu. Dzīvais ieraksts ir tapis Anglikāņu baznīcā "Skaņu meža" "Baltās nakts" laikā 2022. gada 3. septembrī. Mēs dažas vietas mēdzam improvizēt, un it īpaši koncertos. Kā Uldis Rudaks saka, mums šī skaņdarba beigās tapa robota skaņas.
Nākamā dziesma ir "Bēgat nost no no". Tā ir pati pēdējā dziesma, ko mēs sakomponējām īsu brīdi pirms albuma ierakstīšanas. Ideja radās no mēģinājuma improvizācijas, kur Uģis uz sintezatora atskaņoja tādu kā viļņveidīgu un griezīgu vilni. Pats dziesmas sākums ir oriģinālais demo. Mēs šo demo skanējumu nekādīgi nevarējām atkārtot. Par laimi, tas ciešamā kvalitātē bija ierakstīts ar diktafonu. Bet mēs tiešām nevarējām atdarināt to niknumu un izmisumu, kas ir demo versijā. Mēs, protams, bijām viņu ierakstījuši arī studijā, bet sapratām, ka nestrādā. Tad ielikām dziesmā šo demo ierakstu, un tas būtībā savilka visu albumu kopā. Būtu diezgan bēdīgi, ja mēs to nebūtu izdarījuši, jo tas studijas intro bija vismaz divreiz lēnāks un tāds garlaicīgs. Šī bija visnegatavākā dziesma, bija daudz meklējumu. Šī ir vienīgā dziesma, kur parādās vokāls.
Teksts ir izmantots no Jāņa Steika izlases. Jānis Steiks bija pilnīgi dulls latviešu mācītājs, kurš dzīvoja 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Viņš paspēja pabūt Amerikā un kur tik vēl ne. Mums liekas, ka viņš bija pirmais latviešu avangarda dzejnieks. Pilnīgi noteikti pirms sava laika. Tās viņa jocīgās atskaņas, kas parādās arī šīs dziesmas nosakumā, bija viņa rokraksts.
"Plaisa, sēkla, tiepība" ir vienīgais skaņdarbs, ko mēs nebijām laicīgi mēģinājuma telpā sakomponējuši. Tas bija principā ātrais studijas darbs. Sapratām, ka albums ir pusstundu garš, bet pietrūkst vienas sekcijas. Pietrūkst tas noise [no angļu valodas – troksnis], ja jau mēs spēlējām noise’n’roll. Šo gan noteikti nevajadzētu dēvēt par filler momentu albumā ["filler" no angļu valodas – pildījums; mūzikas un mediju nozarē izmantots kā jēdziens, kas apzīmē vajadzību aizpildīt albuma/ētera laiku – red.], jo tā ideja patiesībā bija skaidra par šīs kompozīcijas vietu un lomu albumā. Tie bija centieni panākt šausmu filmas atmosfēru. Klausoties albumu mazliet vēlāk, saistībā ar šo dziesmu radās viskonkrētākais atslēgvārds, kas būtu saistīts ar "Sadursmi", un tas būtu "neatlaidīgs". Šis albums piedāvā maz atelpas brīžus klausītājiem. "Sadursme" ir neatlaidīga. Ir viens tāds brīdis, kas dzirdams nākamajā dziesmā, kas attiecīgi aizvedīs uz albuma kulmināciju. Bet šīs dziesmas sākumā ir tāds paklusāks ievads, kuru mēs bijām turpinājuši klusu, bet tad mēs iedevām mūsu producentam samiksēt šo gabalu. Tas, ko viņš izdarīja, viņš to atelpas brīdi vienkārši izņēma ārā un pagrieza skaļāk. Tas mērķis bija nobiedēt. Ar dziesmas šo nosakumu mēs centāmies vēstīt par latviešu demogrāfijas situāciju.
Mēs šeit augam kā tādi koki mājas mūru starpās.
"Viss ļaunais ir mūžīgs – viss mūžīgais ir ļauns" ir izdevies kā tāds albuma kulminācijas brīdis. Dziesmas vēstījums ir ļoti demokrātisks – tā tapa, ietekmējoties no mūsu austrumu kaimiņu mūžīgajiem prezidentiem, kuri atšķirībā no Rietumos pieņemtās kārtības, kur valsts galva mainās ik pēc 4 gadiem, paliek savā amatā uz daudz ilgāku laiku. Viņiem par to vienalga, bet viņi tik un tā sevi pasniedz kā demokrātiskas valstis. Tas ir tāds izķēmots demokrātijas piemērs. Šī dziesma iznāca kā mūsu pirmais singls 29. februārī jeb datumā, kas pienāk reizi četros gados.
Mēs esam nonākuši pie grūtākās bungu dziesmas. Tā jau tur nekas daudz nenotiek, bet tā problēma ir tāda, ka parasti mēs šo liekam koncertos kā pēdējo dziesmu, un tad tur ir jāizliek visa enerģija. Tad var aizmirst par jebkādu muzikalitāti. Tur vienkārši ieslēdzas tas brīnišķīgais moments, kad emocionālā robeža izšķīst un pāriet fiziskajā pasaulē. Tāpēc, lai spētu nospēlēt "Staba" koncertus, nācās sākt aktīvāk sportot. Paldies grupai par fiziskās veselības uzturēšanu. Ne tikai jābūt sērīgam, bet arī kačokam. Vajag spēkus. Nākamā dziesma saucas "Rīga ir gatava". Šķiet, katrs rīdzinieks labi saprot, ka sūdi ir un viss ir galā. Cerēsim, ka kāds ceļš un kāda bedre paliks atvērta. Tā saka, ka tikai caur plaisām nāk gaisma."
