Lielās mūzikas balvas ceremonijā laurus plūc Latvijas Radio bigbends, «Trio Palladio», komponists Karlsons

Ceremoniju atklāja un pirmo vakara balvu – gada jaunajam mūziķim – pasniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Uzrunājot skatītājus, prezidents teica: "Šodien mums ir izcilības svētki Latvijas mūzikā. Lielā mūzikas balva parasti ir zināms atskaites punkts. Mēs atskatāmies uz aizvadīto gadu. Mēs novērtējam to, kas ir padarīts. Bet Lielā mūzikas balva ir arī dzirksts kādai jaunai idejai – kaut kam jaunam un skaistam.  Man ir īpašs prieks, ka tieši man šovakar ir tā laime un gods pasniegt balvu kategorijā "Gada jaunais mūziķis". Tie ir cilvēki, kuri jau ir izcilības. Tie ir cilvēki, kuri jau ir sākuši savu ceļu mūzikā.

Taču izcilība nav iedomājama bez kvalitatīvas izglītības, bez drošas izglītības un, to es gribu uzsvērt, drošas vides skolā, augstskolā un darba vietā.

Izcilība mūzikā nozīmē smagu darbu un mācības, tādēļ es gribu teikt paldies ne tikai jaunajiem talantiem, bet visiem tiem, kuri viņus ir iedrošinājuši: tuviniekiem, mācībspēkiem, klausītājiem un vienkārši visiem mūzikas draugiem.

Mīļie draugi! Jūs sākat savu ceļu mūzikā. Jūs jau spoži mirdzat pie mūsu Latvijas mūzikas debesīm, bet jums vēl ir daudz jaunu galaktiku, ko iekarot. Lai jūs ikdienā un dzīvē turpmāk pavada gan skatītāju mīlestība, gan kolēģu apbrīna un, protams, arī kritiķu atzinība."

Gada jaunais mūziķis 

Gada jaunā mūziķa titulu šogad nopelnījusi dziedātāja Katrīna Paula Felsberga.

Katrīna Paula Felsberga ir absolvējusi Rīgas Doma kora skolu, mācības turpinājusi Berlīnē. Felsbergas muzikālais loks ir plašs – sākot no džeza līdz laikmetīgajai mūzikai, no baroka – līdz romantismam.

Latvijas akadēmiskās mūzikas skatuvē viņa debitēja 2022. gadā Latvijas Nacionālajā operā, izdziedot Cerlīnas lomu operā "Dons Žuans". Pērnajā gadā dziedājusi dažādās kamermūzikas programmās un Dziesmu un deju svētku Garīgās mūzikas koncertos.

Īpaši krāsaina un piepildīta dziedātājai bijusi pērnā gala nogale, kurā īpaši izceļams 28. decembrī Raiņa un Aspazijas muzejā notikušais dzejas un mūzikas vakars, kurā Katrīna Paula uzstājās kopā ar pianisti Agnesi Egliņu un aktieri Ģirtu Jakovļevu, izpildot Franča Šūberta un Hugo Volfa solodziesmas.

Saņemot balvu "Gada jaunais mākslinieks", dziedātāja Katrīna Paula Felsberga sacīja:

"Pašlaik pasaulē notiek ļoti dažādas nepatīkamas, ļaunas un haosa pilnas lietas, tāpēc es vēlu mums visiem būt laipniem pret sevi, pret līdzcilvēkiem un rīkoties ar atbildību. Jo mums kā mūziķiem ir ļoti liels spēks sniegt patvērumu un mierinājumu no sāpēm un grūtiem brīžiem."

Kategorijas nominanti

• Trombonists Vadims Dmitrijevs
• Dziedātāja Katrīna Paula Felsberga
• Dziedātāja Ieva Sumeja

Par izcilu interpretāciju 

Balvu "Par izcilu interpretāciju" saņēma altiste Ilze Kļava par Pētera Vaska Altkoncerta izpildījumu 15. aprīlī koncertzālē "Cēsis" kopā ar Tallinas kamerorķestri un diriģentu Juhu Kangasu. 

Ilze Kļava Latvijas Radio 3 raidījumā "Benefice" iepriekš atzinusi, ka tas ir viņas dzīves nozīmīgākais darbs kā altistei. Darba pirmatskaņojums Ilzes Kļavas izpildījumā kā solistei notika 2020. gadā Norvēģijā. Jautāta par interpretācijas procesu, Kļava atzina, ka tā ir tik dziļi subjektīva lieta, ka to grūti vērtēt – tomēr svarīgi būt drošam un pārliecinātam par interpretācijas beigu rezultātu. Interpretācija nav iespējama bez analīzes, ir pārliecināta mūziķe.

Pateicības runā altiste Ilze Kļava uzsvēra: "Tāda balva nebūtu iespējama, man nebūtu, ko interpretēt, ja nebūtu Pētera Vaska dzīves gudrības un optimisma, un ārkārtīgā cerība, ka labais vienmēr uzvarēs ļauno. [..]

Visiem gribu novēlēt skaistu pavasari, skaistu vasaru un būt labiem vienam pret otru."

Apbalvojumu pasniedza uzņēmuma "Printful" līdzdibinātājs Dāvis Siksnāns. 

Kategorijas nominanti:

• Čellists Kristaps Bergs – Vitolda Lutoslavska Čellkoncerts 21. aprīlī Lielajā ģildē (kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģenti Kristīnu Posku)
• Dziedātāja Inna Kločko – titulloma Leoša Janāčeka operā "Jenūfa" Latvijas Nacionālajā operā (kopā ar Latvijas Nacionālās operas kori, orķestri un diriģentu Mārtiņu Ozoliņu)
• Altiste Ilze Kļava – Pētera Vaska Altkoncerts 15. aprīlī koncertzālē "Cēsīs" (kopā ar Tallinas kamerorķestri un diriģentu Juhu Kangasu)

Gada jaundarbs

Par gada jaundarbu Lielās mūzikas balvas žūrija atzinusi komponista Jura Karlsona simfonisko vīziju "Noslēpumainais dārzs".

Komponists, Latvijas Radio 3 raidījumā "Benefice" stāstot par skaņdarbu, uzbūris mistisku un noslēpumainu atmosfēru: "Kāda tikko manāma skaņa aicina tai sekot. Tā nāk no dārza, kura vilinājums ir tik valdzinošs. Noslēpumaini ziedi, tikko manāmas ēnu spēles maigās vēja plūsmās… Kas ir šis dārzs? Vai tas ir ceļš, kas man ir jānoiet?". 

Darba pirmatskaņojums notika 2. decembrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" Liepājas Simfoniskā orķestra izpildījumā. Diriģents – Guntis Kuzma. Darbs radīts pēc Liepājas Simfoniskā orķestra pasūtījuma.

Saņemot balvu, komponists Juris Karlsons sacīja: "Paldies visiem, kas kopīgi radīja šo darbu.

Es ceru, ka pienāks brīdis (šaubos, vai man pienāks), kad uzcels to koncertzāli [Rīgā]. Tad iedomājieties, ka Lielā mūzikas balva notiks jaunajā koncertzālē!"

Apbalvojumu pasniedza arhitekts, jaunās Rīgas Filharmonijas projekta autors Austris Mailītis.

Kategorijas nominanti:

• Andris Dzenītis – Ceturtais stīgu kvartets "Iekšpus. Elīzijs. Ārpus", pirmatskaņojums 12. augustā Mazajā Mežotnes pilī – stīgu kvartets "Akilone"
• Voldemārs Johansons – "Hromosfēra", pirmatskaņojums 10. novembrī festivālā "Komplementārās pretrunas" – Voldemārs Johansons (elektronika)
• Juris Karlsons – simfoniska vīzija "Noslēpumainais dārzs…", pirmatskaņojums 2. decembrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" – Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma

Gada kamerizrāde

Par gada kamerizrādi Lielās mūzikas balvas žūrija atzinusi komponistes Annas Veismanes dzejizrādi "Dzeltens trotuārs".

Dzejizrādes "Dzeltens trotuārs" pamatā ir Montas Kromas dzeja, kas izvēlēta tās izteiksmīgā ritma, muzikalitātes un veselīgā ilustratīvisma dēļ. Izrādē dzeju lasa un izspēlē aktrise Guna Zariņa. Mūziku izpilda ansamblis "Trio Momentum", kurā muzicē pianists Rihards Plešanovs, flautiste Maija Zandberga un fagotists Jānis Semjonovs.

Darba pirmatskaņojums notika 2023. gada 21. maijā Dzintaru koncertzālē.

Komponiste Anna Veismane, saņemot balvu, teica:

"Paldies, Lielā mūzikas balvas žūrija, ka šāda jauna kategorija ir radusies. Tas ir vēstījums, ka sekojam līdzi tam, kas ir aktuāls. Paldies komandai! Es esmu tik laimīga komponiste."

Balvu pasniedza Latvijas Republikas kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie"). Piesakot balvas kategoriju, ministre uzsvēra: "Kultūrai – kopīgi pieredzētiem un kopīgi radītiem kultūras notikumiem – ir spēja mūs mainīt, spēja mūs padarīt par arvien labākiem cilvēkiem un labākām sevis versijām. Mēs Latvijā pamatoti lepojamies ar saviem talantiem, kas nes Latvijas vārdu pasaulē un uzlabo mūs dzīves šeit, Latvijā. Jūs esat mūsu virzītājspēks! Paldies jums par jūsu darbu. Pēdējās dienās mēs daudz runājam par atbildību – par atbildību, kas ir kopīga, lai nodrošinātu, ka arī mūsu nākotnes talantiem ir vieta šeit, Latvijā, lai nodrošinātu, ka nākotnes talanti var sevi attīstīt un var augt emocionāli drošā vietā, kur viņi netiek apdraudēti. Atbildība šādu vidi radīt ir kopīga.

No tā, vai mums tas izdosies kopīgiem spēkiem, ir atkarīga Latvijas kultūras nākotne. Es ticu un ceru, ka mēs varam mainīties, ka mēs spējam kļūt par arvien labākām sevis versijām, par arvien labākiem cilvēkiem, nekā mēs bijām vakar. Tā ir mūsu katra atbildība, lai mēs par tādiem kļūtu."

Kategorijas nominanti:

• Krists Auznieks – monoopera "Apzināšanās" koncertzālē "Cēsis" – Evija Vēbere, Krists Auznieks, Trio "Art-i-Shock" (Agnese Egliņa, Guna Šnē, Guntars Freibergs), māksliniece Katrīna Neiburga (rīkotājs – koncertzāle "Cēsis")
• Platons Buravickis – "Anatomija", RSU Anatomijas muzeja pagalmā – Platons Buravickis, Inga Martinsone, Agnese Pauniņa, Pēteris Vaickovskis, Mārtiņš Zvīgulis un Olga Žitluhina
• Anna Veismane – "Dzeltens trotuārs", Dzintaru koncertzālē – Guna Zariņa, Rihards Plešanovs, Jānis Semjonovs, Maija Zandberga (KM mērķprogramma "Kamermūzika", īstenotājs – "Latvijas Koncerti")

Gada koncerts

Gada koncerta balvu saņēma Riharda Vāgnera operas "Zigfrīds" koncertatskaņojums, kas 29. jūlijā izskanēja koncertzālē "Cēsis".

Riharda Vāgnera opera "Zigfrīds" ir pasaka par puisi, kurš uzvar pūķi un iepazīst mīlestības spēku, bet caur to – arī bailes. Tā ir trešā opera Vāgnera tetraloģijā "Nībelunga gredzens".

Koncertatskaņojumā pie diriģenta pults bija Tarmo Peltokoski (Somija), kura dramaturģisko risinājumu kā arī prasmi meistarīgi novadīt piecu stundu garo operu, nezaudējot mūzikas spriegumu un emocionālo intensitāti, augstu novērtējuši mūzikas kritiķi.

Īpašs bija arī Ilzes Sprancmanes atlasītais solistu ansamblis, kura sastāvā pasaulē atzīti operdziedoņi no Latvijas un Eiropas: Anna Larsone (Zviedrija), Olivers Cvargs (Vācija), Mihaels Veiniuss (Zviedrija), Vida Miknevičūte (Lietuva), Timo Riihonens (Somija), Armands Siliņš-Bergmanis un Kristīne Gailīte. Mūziku izpildīja Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.

"Šī atzinība ir ļoti īpaša tieši šogad – koncertzālei, kas šogad svinēs desmito jubileju,"

saņemot balvu, sacīja koncertzāles "Cēsis" mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska.

LNSO direktore Indra Lūkina pateicības runā atzīmēja: "Gribētu atvainoties Rihardam Vāgneram un jums, klausītāji, ka šovakar varējām atskaņot tikai mazu fragmentu no operas "Zigfrīds"."

Balvu pasniedza scenārists, režisors, producents, balvas "Lielais Kristaps" ieguvējs Staņislavs Tokalovs.

Kategorijas nominanti:

• Riharda Vāgnera operas "Zigfrīds" koncertatskaņojums 29. jūlijā koncertzālē "Cēsis" – solisti, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Tarmo Peltokoski (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls, koncertzāle "Cēsis")
• Hektora Berlioza Rekviēms 26. augustā Rīgas Domā – Valsts akadēmiskais koris "Latvija", orķestris "Rīga", Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Māris Sirmais (rīkotājs – VAK "Latvija")
• "Valsts svētku koncerts. Latvijai 105" 17. novembrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" – Andrejs Osokins, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Jānis Liepiņš (rīkotājs – "Lielais dzintars")

Gada ansamblis

Gada ansambļa tituls piešķirts "Trio Palladio" – Evai Binderei, Kristīnei Blaumanei un Reinim Zariņam.

Vijolniece Eva Bindere, čelliste Kristīne Blaumane un pianists Reinis Zariņš kopā spēlē jau desmit gadu, par spīti tam, ka tā dalībnieki katrs dzīvo savā valstī – Itālijā, Anglijā un Latvijā. Trio nosaukums izvēlēts par godu senam itāļu arhitektam, kuram ārkārtīgi svarīga bijusi lietu struktūra un forma. Arī kritiķi augstu vērtē trio panākto balansu viņu veidotajās programmās, formās, veidojumos, posmos un dramaturģijā.

No pērnajā gadā notikušā izceļams koncerts "Dumkas" 25. februārī Vidzemes koncertzālē "Cēsis", kurā izspēlēts Mečislava Veinberga klavieru trio, Antonīna Dvoržāka trio "Dumkas", kā arī pasaules pirmatskaņojums poļu komponista Zigmunta Krauzes kompozīcijai "Elēģija".

Savukārt gada nogalē Mazajā Mežotnes pilī tika izpildīti trīs dažādu laiku opusi – Ludviga van Bēthovena klavieru trio do minorā, Johannesa Brāmsa 1. klavieru trio Simažorā un Kristapa Pētersona darbs "Nakts".

Pianists Reinis Zariņš, saņemot balvu "Gada ansamblis", sacīja: "Kamermūzika ir ļoti unikāla cilvēciskās komunikācijas forma. Ja mēs tagad runātu visi trīs vienlaikus, jūs nesaprastu, ko mēs runājam. Bet, kad runājam vienlaikus kamermūzikā, mēs dodam viens otram, mēs pabalstām viens otru, priecājamies viens par otra prieku. Mēs esam mēs. Mēs esam harmonijā – trīsvienībā.

Es gribētu mudināt koncertu organizatorus un programmētājus neatmest ar roku šim žanram. Mēs zinām, cik grūti ir ar šo žanru, salīdzinot ar citām formām.

[..] Gribētu pateikt paldies šajā sezonā tiem organizatoriem, kuri neatmeta ar roku un mūs aicināja."

Čelliste Kristīne Blaumane pateicību teica komponistiem:

"Paldies tiem latviešu komponistiem, kurus esam atskaņojuši un kuri speciāli mums ir rakstījuši. Turpiniet mums, šādam sastāvam, rakstīt vēl! Ir milzīga bauda spēlēt jūsu mūziku."

"Mūsu kopīgā esība ir skaista, pateicoties jums, mūsu klausītājiem! Tas arī ir mūsu lielākais paldies," uzsvēra vijolniece Eva Bindere.

Apbalvojumu pasniedza mākslas kuratore un kritiķe, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese.

Kategorijas nominanti:

• Duets "DeGlosa" – Aleksandrs Kalējs un Dāvis Sliecāns
• Džeza grupa "Lupa" – Andris Buiķis, Ritvars Garoza, Dāvis Jurka un Valters Sprūdžs
• "Trio Palladio" – Eva Bindere, Kristīne Blaumane un Reinis Zariņš

Par izcilu sniegumu gada garumā

Lielo mūzikas balvu par izcilu sniegumu gada garumā saņēma Latvijas Radio bigbends.

Latvijas Radio bigbendam 2023. gadā bijušas vairākas nozīmīgas sadarbības ar izciliem ārvalstu mūziķiem. Festivālā "Saxophonia" bigbends saspēlējās ar nopelniem bagātajiem amerikāņu mūziķiem Džeisonu Lindneru (taustiņinstrumenti, aranžija) un Doniju Makaslinu (saksofons), kā arī brazīliešu mūziķi Ademiru Junioru (saksofons) un Tjago Loeju (perkusijas).

Īpašs notikums pagājušajā gadā bija Zvaigžņu festivāls Liepājā, kura pirmajā daļā tika spēlēts pirmatskaņojums bigbenda vadītāja Kārļa Vanaga skaņdarbam "Trio Colossus", kas ir veltījums vienam no saksofona mūzikas milžiem Sonijam Rolinsam, savukārt otrajā daļā notika muzikāla tikšanās ar Anglijā dzīvojošo dziedātāju Olu Onabuli.

Savukārt gada nogalē Spīķeru koncertzālē norisa Amerikas džeza vakars, ilgu laiku lolota ideja, kuras muzikālā koncepcija balstījās fokusā uz bigbendu kā vienību – tā sastāvu un instrumentāciju. Koncertā piedalījās arī Latvijas jaunie izpildītāji un komponisti Miķelis Dzenuška, Ēriks Miezis, Edgars Cīrulis un Kristīne Cīrule.

Bigbenda muzikālais direktors Kārlis Vanags, saņemot balvu, sacīja: "Tas ir milzīgs pagodinājums. Šī balva pienākas katram no šī kolektīva. [..] Vislielākais paldies jāsaka mūsu radošajam milzim, Maestro Raimondam Paulam! Līdzās Maestro milzīgs paldies Mārim Briežkalnam."

Balvu pasniedza dziedātājs, komponists, skaņas producents Jānis Šipkēvics. 

Piesakot vakara pēdējo balvu, Šipkēvics aicināja mūzikas nozari vairāk sarunāties un risināt savas problēmas, kā arī uzteica LTV žurnālistes Anetes Ašmanes-Vilsones darbu, publicējot studentu liecības par seksuālās varmācības gadījumiem Mūzikas akadēmijā: "Labvakar, mīļā mūziķu ģimene, mūziķu saime. Pasaulē valda neprāts, un jāsaka – arī mēs Latvijā pēdējās dienās esam piedzīvojuši spēcīgas zemestrīces mūsu mūziķu ģimenē.

Atklāti sakot, mans gada cilvēks mūzikā šobrīd ir uz skatuves, un tā ir [ceremonijas vadītāja, žurnāliste] Anete Ašmane-Vilsone.

Es gribētu mūs visus rosināt vairāk savstarpēji runāt, jo, manuprāt, lielākā kļūda, ko, iespējams, esam pieļāvuši, ir paļaušanās uz to, ka mūsu problēmas un sāpīgās lietas atrisinās kāds no ārpuses. Mūsu visu acu priekšā notiek tas, par ko mēs visi runājam un domājam, bet sagaidām, ka tas būs kāds dienests, kultūras ministre vai policija, kas visu to atrisinās mūsu vietā. Noslēdzot šo gadu un iesākot jaunu gadu, kurā, es ticu, ka daudzi mūziķi paveiks brīnumu lietas, es gribētu, lai tas ir veselīgāks, mīļāks, sirsnīgāks un mums visiem satuvinošāks."

Kategorijas nominanti:

• Latvijas Radio bigbends 
• Saksofonists Aigars Raumanis
• Klavesīniste Ieva Saliete

Par mūža ieguldījumu

Ar balvu par mūža ieguldījumu mūzikā godināja pianistu un pedagogu Arni Zandmani.

Arnis Zandmanis (1948) ir viena no Latvijas klavierspēles autoritātēm – spilgts solists un izcils pedagogs, savulaik – arī daudzu starptautisku žūriju pārstāvis.

"Arņa Zandmaņa interpretācijām piemīt emocionāls dziļums un intelektuāls nospriegojums, pasaules elpa un personīgs skatījums, dzīves pieredzē uzkrāta daudzslāņainība, aristokrātiska elegance un toņveides krāsu bagātība. Šīs kvalitātes spilgti atklājas kā viņa koncertprogrammās, tā ieskaņojumos," par mūža balvas laureātu iepriekš sacīja Lielās mūzikas balvas žūrija. "Mākslinieka ieguldījums pedagoģiskajā darbā ir ārkārtīgi būtisks. Pievienojies Latvijas Valsts konservatorijas, tagadējās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas  mācībspēku lokam neilgi pēc savu studiju absolvēšanas 1970. gadu sākumā, patlaban Zandmanis ir Emeritētā profesora godā. Teju pusgadsimta laikā viņa izlolotas ir jau vairākas pianistu paaudzes, kuru sniegumu ar kvēliem aplausiem sveic visā pasaulē."

"Šajā brīdī, kad pasaulē Eiropas centrā notiek karš, lielāko paldies saku tiem cīnītajiem, kas cīnās par to, lai pasaulē neuzvarētu tumsonība. Saules mūžu Ukrainai! Saules mūžu Latvijai!"

– savus pateicības vārdus par piešķirto balvu "Par mūža ieguldījumu" noslēdza pianists Arnis Zandmanis.

Ar balvu par mūža ieguldījumu mūzikā godināja arī komponistu Vilni Šmīdbergu.

Viļņa Šmīdberga (1944) daiļradi raksturo simfoniķa vēriens. "Ne katrs komponists ir apveltīts ar talantu izjust orķestri tik tieši un nepastarpināti – kā dzīvu un elpojošu organismu visā tā daudzfunkcionalitātē. Ne tikai orķestra partitūrās, bet arī kamermūzikā un kordarbos, aranžijās un vokālinstrumentālos opusos meistara spilgti individuālajā mūzikas valodā vienlīdz būtiskas ir kā smalkākās detaļas, tā arī kopskaņas vēriens, domas dziļums un emocionālais nospriegojums," iepriekš uzsvēra Lielās mūzikas balvas žūrija. "Akadēmiskā mūzika nebūt nav vienīgā sfēra, kurā Šmīdbergs atstājis paliekošas pēdas – pirms vairāk nekā pusgadsimta līdz ar grupu "Katedrāle" viņš licis pamatus latviešu rokmūzikai, ilgus gadus aizvadījis arī strādājot pedagoģisko darbu un vadot dažādus pašdarbības kolektīvus,  muzicējis arīdzan Iekšlietu ministrijas Valsts policijas pūtēju orķestrī, bijis skaņu režisors un cauri dažādiem laikiem un izaicinājumiem rūpējies arīdzen par savu ģimeni."

Saņemot balvu par mūža ieguldījumu, komponists Vilnis Šmīdbergs sacīja, ka par tik augstu novērtējumu nav varējis pat sapņot:

"Paldies Dievam Visaugstākajam, ka viņš man deva spējas nodarboties lielu mūža daļu ar tādu darbu, kas man dara prieku."

Lielo mūzikas balvu "Par mūža ieguldījumu" abiem laureātiem pasniedza Lielās mūzikas balvas žūrijas priekšsēdētājs, komponists un diriģents Andris Vecumnieks.

Skatītāju simpātiju balva

Portāla "Delfi" skatītāju simpātiju balvu saņēma trombonists Vadims Dmitrijevs, pateicības runā atzīmējot: "Tas ir simboliski, ka es kā džeza mūziķis esmu šo balvu saņēmis no skatītājiem, nevis žūrijas."

Ceremonijas starpbrīdī Latvijas Radio 3 "Klasika" uz sarunu aicināja Lielās mūzikas balvas laureātus kategorijās "Gada jaunais mūziķis", "Gada jaundarbs" un "Par izcilu interpretāciju", kā arī balvas nominantus, ekspertus un ceremonijas viesus.

Lielās mūzikas balvas žūrijā 2023. gadā strādāja: Andris Vecumnieks – žūrijas priekšsēdētājs, diriģents, komponists JVLMA profesors; Ilze Medne – muzikoloģe, Latvijas Radio 3 "Klasika" žurnāliste; Solvita Sējāne – muzikoloģe, izdevniecības "Musica Baltica" direktore; Ilze Šarkovska-Liepiņa – muzikoloģe, mākslas doktore; Boriss Avramecs – muzikologs, JVLMA emeritētais profesors; Mareks Ameriks – džeza mūzikas izdevniecības "Jersika Records" dibinātājs un vadītājs; Armands Znotiņš – muzikologs, žurnālists, publicists.