Henrieta Verhoustinska: 2023. gadā grupa "Latvian Voices", kas ilgus gadus bija meiteņu grupa, bagātināta ar basu Jāni Strazdiņu. Kā jūs pie tā nonācāt?
Laura Jēkabsone: Tas bija tāds pārmaiņu laiks, domāju, tāds loģisks brīdis, kurā satikāmies. Jānis jau bija beidzis savas gaitas "The Real Group", un arī mums grupā bija izmaiņas. Ja godīgi, tas repertuārs, ko mēs izpildījām, principā ar vienu kāju jau bija jauktais repertuārs, un Jānis, acis nemirkšķinot, uzreiz teica, ka grib darboties "Latvian Voices".
Vai tas nozīmē, ka grupai ar laiku pievienosies arī kāds tenors?
Laura Jēkabsone: Esam par to, ka pastāvēs tas, kas pārvērtīsies. Varbūt tas ir pēc kāda laika iespējams.
Jāni, Laura jau pieminēja, ka tu dziedāji ļoti slavenajā zviedru a cappella grupā "The Real Group", kāpēc notika perturbācija, biji sailgojies pēc dzimtenes?
Jānis Strazdiņš: Arī. Reizēm ir lietas, ko nevar ne izplānot, ne uzlikt datumu, lietas vienkārši notiek, dzīve notiek, un šajā gadījumā dzīve kaut kādā mērā apstājās. Tā bija iespēja pārvērtēt to, kas bija noticis līdz tam, gan man personīgi, gan grupas citiem dalībniekiem. Pēdējais oriģinālais grupas dalībnieks Anderss Ēdenrots [Anders Edenroth] nolēma, ka viņš vairs neturpinās dziedāt grupā. Jau kad piekritu tur piedalīties, kad mani uzaicināja, biju nolēmis, ka dziedāšu tik ilgi, kamēr viņš tur būs. Tas man likās tā likumsakarīgi, ka tos piecus aktīvos gadus es esmu tur darbojies, un tā ir bijusi lieliska pieredze gan muzikāli, gan sociāli, gan aizskatuvē, gan visādās citādās vidēs esot, un ir laiks kaut kam tālāk, kaut kam citam. Protams, es arī biju ļoti sailgojies būt mājās.
Tava daiļrade arī ir saistīta ar a cappella, jo pirms "The Real Group" bija "Cosmos". "Latvian Voices" ir viena no pirmajām, kas profesionāli uzsāka šo grupu kustību Latvijā. Kāpēc a cappella, Laura, vai vari izstāstīt?
Laura Jēkabsone: Kāpēc a cappella, man ir ļoti grūti atbildēt. Brīdī, kad tika dibināta grupa "Latvian Voices", mēs tikām iemestas projektā, kas paģērēja būt a cappella, un savā pirmajā projektā mēs burtiski saslimām (pozitīvi) ar to, kas ir a cappella. Cik daudz iespējas [tas sniedz], un arī tagad, pēc gandrīz piecpadsmit gadiem, ir tās iespējas neapzināmas tik daudz un tik lielas. To balsi vari izzināt vēl un vēl. Man liekas, ka tas ir tas, kas gan mani, gan Jāni tik ļoti aizrauj, jo tu neredzi malu, cik to iespēju ir daudz. Mums jau pieci nākamie albumi ir izdomāti.
Un nav kārdinājuma paaicināt kādu ģitāristu?
Laura Jēkabsone: To mēs ik pa laikam darām. Mums ir bijusi ar brīnišķīgo Kasparu Zemīti sadarbība un arī ar simfonisko orķestri Liepājā, un ar bigbendu tikko. Bet pamatā ir negurstoša interese.
A cappella latviešiem saistās, protams, ar Dziesmu svētku un koru kustību, tas tātad ir dziedājums bez pavadījuma. Vai jūs sevi varat saukt par mini kori?
Laura Jēkabsone: Nē. Es tik ātri uzreiz atbildu, tāpēc, ka – tieši tā, Latvijā mēs saprotam, ka tas ir dziedājums bez pavadījuma, un mēs esam koru lielvalsts. Kad kā grupa braucam, mēs ar to neaprakstāmi lepojamies. Bet a cappella mūsu izpratnē un tas, ko mēs piekopjam, ir kā žanrs, un šis žanrs paredz ne tikai dziedāšanu a cappella, bet iekāpšanu daudz un dažādu stilu robežās, protams, klasiskā mūzika, džezs, arī rokmūzika, piemēram, tas pats šlāgeris, kas Vācijā ir tik populārs, hiphopa mūzika, bet tikai un vienīgi, izmantojot cilvēka balsi, un es to uztveru kā atsevišķu žanru, ne tikai muzicēšanas veidu.
Bet jūs piedalāties Dziesmu svētkos kaut kādā veidā?
Jānis Strazdiņš: Jā, mēs būsim vokālo ansambļu koncertā, kas notiks "Hanzas peronā" 4. jūlijā. Sadziedāsimies ar citiem ansambļiem no Latvijas.
Vai tu atceries to impulsu, kā radās "Latvian Voices"? Jums ir diezgan daudz no pirmā sastāva meiteņu.
Laura Jēkabsone: Divas. (visi smejas)
Nu, diezgan daudz.
Jānis Strazdiņš: Tā ir viena trešdaļa.
Laura Jēkabsone: "Latvian Voices" īstenībā radās par godu svētās Lūcijas dienai. Tās ir septiņas, toreiz septiņas, var būt arī cits skaits, meitenes baltās kleitās ar sveču kroni galvā. Mēs, Mūzikas akadēmijā mācoties, tikām aicinātas uz šādu projektu Hamburgā, Vācijā. Joprojām reizi gadā braucam šo projektu darīt. Tas ir veids, kā radās "Latvian Voices". Mūzikas akadēmijā Andra Zvejniece, toreiz Blumberga, mūs sapulcināja, konkrētās meitenes, nezinot, kā mēs kopā dziedam, kā mums skan. Aizbraucām un sakrita, un tiešām mums skanēja ļoti labi.
Jānis Strazdiņš: Tagad uz Lūcijām brauc piecas meitenes.
Laura Jēkabsone: Jā, Jāni mēs atstājam mājas.
Runājot par "Latvian Voices", nevar neparunāt par pavasarī iznākušo albumu "Atzīšanās". Par šo albumu tā ieraksta producents Endrjū Keslers [Andrew Kesler] ir teicis: "Visi "Latvian Voices" dalībnieki savos aranžējumos ir izpaudušies ļoti radoši, tajos atklājot savu muzikālo dažādību un kompetenci un vienlaikus saglabājot grupai tik raksturīgo skanējumu." Man liekas, ka šī albuma mērķis bija pierādīt, ka jūs visi varat vai nu uzrakstīt tekstu, vai komponēt, vai aranžēt, jo te pilnīgi visi "Latvian Voices" ir radoši izpaudušies kādā no dziesmām.
Jānis Strazdiņš: Jā, runājot par virzieniem, kā var a cappella grupas darboties, viens no virzieniem, ko ļoti bieži izmanto, ir dziedāt kaverversijas vai jau zināmu skaņdarbu aranžijas vai pāraranžēt kaut ko citu, uz balsīm pārlikt. Bet man liekas, ka viens no tādiem stūrakmeņiem, lai varētu justies kā pamatīga a cappella grupa, ir radīt pašiem savus jaundarbus ar saviem tekstiem, veidot savu portfolio, savu profilu, ne tikai dziedāt jau iepriekš zināmas dziesmas. Jums bija jau bijis kāds oriģinālmūzikas albums?
Laura Jēkabsone: Tā no A līdz Z šis principā ir pirmais, kas arī ir ļoti liels notikums.
Jānis Strazdiņš: Nu gandrīz pilnībā, būsim godīgi, viena dziesma ir latviešu tautas dziesma – "Jumalo".
Laura Jēkabsone: Īstenībā šim albumam bija arī tas otrs vēstījums, kā ir paņemt vienu pozitīvu lietu no ne pārāk priecīgas situācijas, kurā mēs bijām 2020. gadā, mēs izdomājām – rakstām mūziku, un rezultāts būs albums. Un tas tiešām izdevās.
Tas ir mājsēdes albums.
Laura Jēkabsone: Jā, mājsēdes albums.
Jānis Strazdiņš: Mājsēdes albums, kurš tika pabeigts šī gada ziemā. Viņš izvilkās tāds pagarāks process, bet reizēm, kas lēnāk nāk, atnāk labāk. Man liekas, ka tas rezultāts, īpaši ar Endrjū Keslera pielikto producēšanas roku, ir ieguvis pasaules a cappella skanējumu.
Man, domājot par a cappella, ir bijis jautājums, kā top, kā tiek komponētas a cappella dziesmas – kā parasti, kad komponists nospēlē pie klavierēm to melodiju, vai uzreiz balsī tas notiek?
Laura Jēkabsone: Tas ir ļoti dažādi, var uz klavierēm spēlēt, meklēt, var arī dziedāt, bet pats svarīgākais rakstot ir tā apziņa, ka tu raksti sešām personībām, tu raksti nevis augstākai balsij, basam, vai vidus balsij, bet tie ir seši cilvēki. Tas ir kā drēbnieks – cik labi tu zini savu drēbi, cik ļoti tu pārzini katra pozitīvās, lielākās tehniskās iespējas un varbūt tādas mazākas. Tas arī nosaka, cik labs būs šis aranžējums, kompozīcija.
Principā, kad tu komponē dziesmas, tu dzirdi jau savu grupas biedru balsis?
Laura Jēkabsone: Jā, reizēm pat dzirdu, kā viņi jūtas par konkrēto vietu.
Jūsu grupai ir samērā blīvs vasaras kalendārs, jūs piedalāties koncertā Vācijā, un saulgriežos ir gaidāms īpašs notikums Kokneses pilsdrupās, kur koncertēsiet tieši saulgriežu koncertā. Vai piedalīšanās gadskārtu ritos ir tāda ierasta prakse jūsu grupai?
Laura Jēkabsone: Jā, diezgan. Man uzreiz nāk prātā, kā mēs piedalījāmies Āraišu pilī, arī tieši vasaras saulgriežos. Man ļoti patīk, ka Latvijā vasaras saulgriežiem tiek meklētas ļoti īpašas un sen zināmas, bet no jauna atklātas koncertvietas. Tieši šī uzstāšanās Kokneses pilsdrupās, domāju, viņa arī būs ne mazāk īpaša, mums tā ir pirmā reize.
Vai jūsu daiļradē ir atvēlēta liela vieta tautasdziesmām?
Jānis Strazdiņš: Grupas nosaukums jau uzliek mums gandrīz kā pienākumu vai misiju kopt un nest ārpus Latvijas robežām latviešu tautasdziesmu, latviešu dzīves ziņu, ieliekot viņu mūsdienīgā a cappella aranžējumā un mūsu interpretācijā. Latviešu tautasdziesma ir un būs "Latvian Voices" neatņemama repertuāra sastāvdaļa.
Laura Jēkabsone: Protams.
Jūsu kalendārs vēsta, ka piedalāties arī atjaunotajā rokoperas "Lāčplēsis" iestudējumā Lielvārdē. Vai jums tur ir kādas lomas?
Laura Jēkabsone: Mums nav konkrētas lomas, bet mēs esam, un man ļoti patīk mūsu pienesums, izkrāsojot rokoperu ar a cappella. Man tas liekas ļoti unikāli.
Vēl viens notikums vasarā, kas jums jau ir kļuvis par tradīciju, ir "Latvian Voices" a cappella festivāls. Pagājušogad liela daļa šī festivāla bija atvēlēta Ukrainai. Jūs aicinājāt iesūtīt ukraiņu dziesmu apdares, tās joprojām ir izlasāmas un lejuplādējamas jūsu mājaslapā. Kas šogad gaidāms a cappella festivāla augustā Valmierā?
Laura Jēkabsone: Arī šogad mēs turpinām Ukrainas virzienu, mūsu galvenie mākslinieki ir no Ukrainas – a cappella grupa "ManSound", ar ko Jānis arī ir "Cosmos" laikos tikušies, viņi ir jau no deviņdesmitajiem gadiem, apceļojuši visu pasauli. Man šķiet tik unikāli, ka arī šajos kara apstākļos viņi, nu jau katrs no savas valsts, daži no Ukrainas, daži no citām valstīm, jo ir profesionāli dziedātāji citos koros, atrod iespēju satikties. Viņi ir galvenie festivāla mākslinieki, kuri ne tikai uzstāsies, bet arī sniegs meistarklases. Bet šī gada festivāls, varbūt netieši, bet kaut kādā ziņā tomēr veltīts vīrieša balsij. Mēs aktīvi sekojam līdzi, cik svarīga mums ir vīru koru kustība un arī vīru ansambļu kustība, tāpēc visi festivāla mākslinieki šoreiz ir vīriešu balss pārstāvji.
Izņemot jūs.
Laura Jēkabsone: Jā, mēs tā ar vienu kāju, vairāk meistarklasēs darbojamies. Mums ir šogad brīnišķīgais Jānis Šipkēvics jeb Shipsea ar koncertu un jaunā uzlecošā latviešu a cappella grupa, kā es viņus saucu, jaunais "Cosmos" – "Midnight Five".
