15. augustā Ādažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā, 16. augustā Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā un 18. augustā Jaunmoku pilī kvintets uzstāsies ar savu jaunāko koncertprogrammu "Vasks un Nisinman. No putnu dziesmām līdz tango".
"Ensemble Ventus" ir klasisks pūšaminstrumentu ansamblis, kas par savām mājām sauc Vāciju. Kā kvintets ansamblis uzstājies vairākos mūzikas festivālos Vācijā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Latvijā. Ansamblis arī turpina aktīvi piedalīties starptautiskos kamermūzikas konkursos. "Ensemble Ventus" bijusi iespēja sastrādāties ar vairākiem pasaulē atzītiem mūziķiem un komponistiem. Šogad ansamblis tika uzaicināts piedalīties modernās mūzikas festivālā, kurā tam bija iespēja klātienē satikties ar komponistiem Pēteri Vasku un Marselo Nisinmanu (Marcelo Nisinman).
Pētera Vaska skaņdarbos, kas iekļauti šajā koncertprogrammā, klausītāji varēs dzirdēt interesantus pūšaminstrumentu spēles paņēmienus, kā arī Latvijā ne tik bieži redzētu un dzirdētu instrumentu – altflautu.
"Ensemble Ventus" spēlē kopā gadus sešus. "Sākām spēlēt kopā studiju laikā, mācoties Trosingenas mūzikas akadēmijā (Staatliche Hochschule für Musik Trossingen, Vācija)," intervijā Latvijas Radio3 "Klasika" stāsta Kaspars Rumba. "Satikāmies kā studentu kolektīvs kopā ar profesoriem, mums bija lieliska iespēja atskaņot vairākus klasiskās mūzikas skaņdarbus, un secinājām, ka mums ļoti patīk šāda veida saspēlēšanās kopā kā kvintetam vai arī citos formātos. Sākām to darīt arvien vairāk un izlēmām, ka jāizveido ansamblis, lai šāda veida repertuāru atskaņotu arī cilvēkiem ārpus universitātes sienām un ārpus Trosingenas."
Bieži vien studiju laikā šāda veida ansambļi izveidojas, taču tikpat bieži pēc studijām pajūk. Kas ir īpašais, kas "Ensemble Ventus" nav ļāvis šķirties un liek darboties līdz pat šodienai? "Manuprāt, galvenā lieta, kas mūs satur kā ansambli kopā, ir cieša draudzība un arī cieņa vienam pret otru," prāto Kaspars Rumba. "Arī degsme pret mūziku – vēlme sagatavot lielisku mūziku un apņēmība sasniegt pašu labāko rezultātu.
Ja arī reizēm, kopā strādājot, viens otram kaut ko pārmet, tad pēc mēģinājumiem vai koncertiem draudzīgi nolemjam, ka tā gadās, un strādājam tālāk."
Koncertā izskanēs Pētera Vaska trīs darbi: "Moments musicaux" klarnetei solo, "Mūzika aizgājušam draugam" un "Mūzika aizlidojušajiem putniem", kas rada dziļi emocionālu un personīgās pieredzes izjūtu. Ar kādu mērķi komponists savulaik šīs kompozīcijas rakstījis? Vai vēlējies savu emocionālo sajūtu nodot klausītājiem, vai arī gribējis, lai klausītājs, neņemot vērā konkrēto opusu nosaukumu, pats kaut ko izdomā? "Kad man jautā par maniem skaņdarbiem, parasti saku, ka tie visi ir mani bērni, un, kā zināms, katram bērnam ir savs vārds," sirsnīgi atbild komponists.
"Svīta, simfonija, koncerts – tas man šķiet tā dīvaini un bezpersoniski, tāpēc saviem skaņdarbiem mēģinu dot vārdu."
Tam gan esot vēl arī otrs izskaidrojums: lai klausītājs nejustos "bezpalīdzīgs", izdzirdot, piemēram, apzīmējumu "pūtēju kvintets": "Ja darbam iedod nosaukumu, tad varbūt drusciņ var kaut kā mazliet palīdzēt tikt tuvāk tam, par ko vēsta šis skaņdarbs. "Mūzika aizlidojošajiem putniem" – tajā ir kaut kas par dabu un tās muzikālāko daļu, par putniem. Mēģinājums imitēt viņu balsis.
Kāpēc "aizlidojušajiem putniem"? Skaņdarbu rakstīju dziļajos padomju okupācijas gados, un tajā ir zemteksts – ka mēs atradāmies padomju impērijas cietumā un nekur netikām, bet putni bija brīvi, viņi lidoja: pavasarī atlidoja, bet rudenī aizlidoja mums pāri – skumjās dzērvju balsis…
Jā, tas skaidrojums ir tāds, ka es tā kā mēģinu klausītājam palīdzēt orientēties, kas nu tur skanēs. Šie darbi man ir mīļi arī tāpēc, ka laikam jau pagājušā gadsimta 70. gadu otrajā pusē vai 80. gadu sākumā mums bija ļoti labs pūtēju kvintets, un tā izcilie mūziķi vēlējās, lai latviešu komponisti viņiem sacerētu jaundarbus. Tad nu arī latviešu komponisti sarakstīja virkni skaņdarbu! Un mūziķi ne tikai tos pirmatskaņoja, bet arī vēlāk spēlēja koncertos, ieskaņoja. Tā bija skaista draudzība, kā mēs visi mēģinājām turēties kopā smagajā laikā."
Nu skaista draudzība izveidojusies arī ar "Ensemble Ventus". "Kaspars bija sameklējis manu telefona numuru, piezvanīja un vaicāja, vai negribu atbraukt uz skaisto Bavārijas mazpilsētiņu Bad Krocingenu, kurā ir fantastiska mūzikas augstskola. Ierados tur, un biju milzīgā sajūsmā par to, kāda tur bija noskaņa, atmosfēra, cik lieliski mūziķi no daudzām pasaules valstīm. Skaisti varējām pastrādāt. Man bija dažas vēlmes, un mūziķi bija tik atsaucīgi un radoši – tie bija neaizmirstami skaisti brīži, un lūk – Kaspars ar saviem kolēģiem ir šeit, pie mums, Latvijā, ar veseliem trim koncertiem!"
Ieklausoties komponista stāstītajā par skaņdarbu tapšanu un tajos iekodēto vēstījumu, rodas jautājums, kā šo mūziku izjūt Kaspars, kurš nav piedzīvojis padomju laikus? "Arī man šī mūzika ir ļoti personiska," neslēpj klarnetists. "Mani vecāki piedzīvoja Padomju Savienības laikus, līdz ar to daudzi stāsti dzirdēti, bildes redzētas… Mani vecāki vienmēr bijuši ļoti lieli patrioti, līdz ar to ģimenē vienmēr tika atzīmēti visi zīmīgie mūsu valsts svētki un atceres dienas. Arī mūzika man lika vairāk iemācīties par Latvijas vēsturi un saprast, kas noticis. Kā mūziķis Pētera mūzikā ielieku savu skatupunktu, kas notiek mūsdienās – ar visām cīņām, kariem, ar visu, kas kas notiek."
Interesanti, ka pirmo reizi Pētera Vaska mūziku Kaspars Rumba atskaņojis Dārziņskolā. "Mans pirmais klarnetes skolotājs Gunārs Kļaviņš ieteica pamēģināt roku Pētera Vaska klarnetes sonātē…
Man ļoti patīk Pētera mūzika, kas ir tik dziļa – tu jūti stāstu. Kad to sāc spēlēt, uzreiz acu priekšā rodas bilde vai ideja, ko komponists ir vēlējies pateikt, vai arī rodas pašam sava doma, un tas šodienas mūzikā notiek aizvien retāk.
Arī ansambļa mūziķiem man nebija daudz jāstāsta par Pētera mūziku – viņi uzreiz sajuta, par ko ir stāsts."
Par opusu "Moments musicaux" klarnetei solo runājot, komponists priecājas, ka katrs klarnetists to interpretē pa savam. "Komponistam tas ir ļoti interesanti – salīdzināt, cik skan dažādi, cik atšķirīgi!"
Un kas galvenokārt rada interpretācijas atšķirību? "Izjūtas! Pirmkārt, kā tu jūties katrā koncertā, kad pienāk brīdis, kad tev tas jāatskaņo. Tev ir komponista dotā brīvība, taču atkarīgs, kā tu jūties: vai tev ir mazs satraukums, varbūt daudz enerģijas, tas veids – kā tu to pasniedz. Tā ir ļoti interesanta lieta – katra mākslinieka brīvība un komponista uzticētās iespējas – ka vari paimprovizēt, izmēģināt kaut ko jaunu."
Līdzās Vaska mūzikai otras šīs programmas smagsvars būs Marselo Nisinmans, kurš Rīgā viesojies vairākkārt.
"Šī gada festivālā Trosingenā, kur bija ieradies arī Pēteris Vasks, jau otro gadu norisinājās modernās mūzikas festivāls – pandēmijas laikā šī tradīcija bija pārtrūkusi. Tika uzaicināti vairāki vieskomponisti, un viņu vidū bija arī Marselo Nisinmans. Tas bija ļoti interesants piedzīvojums cilvēkiem, kas bija ieradušies uz festivālu! Festivāla atklāšanas koncerts bija veltīts Pētera Vaska mūzikai, bet noslēguma koncertā dominēja Nisinmana tango," atceras Kaspars Rumba. "Man bija iespēja šī komponista mūziku dzirdēt dzīvajā izpildījumā, kuru viņš atskaņoja gan kopā ar dažādiem sastāviem, gan viens pats. Man ļoti patika, kā šī mūzika uzrakstīta, patika tās dziļais stāsts. Viņš pats arī pastāstīja par katru no skaņdarbiem, kā tie radušies.
Nisinmana mūzikā jūtams Argentīnas spēcīgais gars, degsme un mīla pret tango. Arī veids, kā viņš pasniedz tango. Kā Marselo pats vienmēr saka: "Tango nav tikai tango!"
Ar to viņš uzsver, ka tango nav vienveidīgs. Tango ir attīstoša mūzika, tāpat kā modernā mūzika, kas attīstās un mainās, un viņš to vēlas parādīt klausītājiem – ar dažādiem salikumiem, dažādām idejām, dažādiem stāstiem un aktuālām tēmām. Bet viņa mīla vienmēr bijusi arī baroka mūzika, līdz ar to viņš allaž savā mūzikā veido atsauces uz baroka mūziku. Taču viņam tuvais draugs Astors Pjacolla vienmēr viņam sacījis: "Paliec ar tango, neaizmirsti saglabāt tango pamatus!" Līdz ar to viņš kombinē trīs lietas: moderno mūziku, tango un baroku."
Nisinmana tango programmu, ko dzirdēsim koncertos Latvijā, "Ensemble Ventus" sagatavojis kopā ar pašu komponistu, un tā Latvijā tiks atskaņota pirmo reizi.
