Pirms 14 gadiem savas mammas Olgas 100 gadu atceres jubilejas svinībās kordiriģents, komponists un pedagogs Edgars Račevskis Lipaiķu baznīcā Turlavā atstāja savu plaukstu nospiedumus. Nu jau divus gadus viņš ir mūžībā, un nu te atceras pašu maestro, bet diriģenta goda vietā viņa plaukstas.
Atceres pasākums sākās ar dziesmu "Manai Turlavai", kuras vārdu autore ir Olga Račevska, bet mūzika Edgara sarakstīta. Turlava ir maestro bērnības un jaunības zeme, kur sperti arī pirmie soļi mūzikā, bet baznīca bijusi īpaša vieta – mamma te spēlēja ērģeles. Vēlākos gados maestro te bieži ciemojies un koncertējis ar saviem koriem, svinētas zelta kāzas un 80 gadu jubileja.
"Ja ir cieņa pret to cilvēku, tad, kad viņš aiziet mūžībā, nekas jau nav beidzies, viņa vienkārši nav šai brīdī. Viņi devuši tik daudz mums, ja mēs tagad, aizejot mūžībā, uzberam trīs saujas smiltis un teicam paldies, un viss? Bet nu viņiem vajag turpinājumu. Tai viņa daiļradei, tam viņa spēkam, dziesmām," uzsvēra Lipaiķu draudzes locekle, pasākuma rīkotāja Velta Krūmiņa.
Edgara Račevska meita pianiste Ilze Ozoliņa atzina, ka tēta stūrakmeņi bija neizsīkstošs dzīvesprieks, Dievs, radošums un saknes: "Ne velti viņš visus pēdējos gadus arvien vairāk un arvien biežāk gandrīz katru gadu centās uz šejieni atbraukt un izdomāja atvest kaut ko īpašu – vai dziesmas sarakstīja, vai saorganizēja, kādi kori piedalīsies. Tā viņam bija ārkārtīgi, ļoti, ļoti svarīga lieta."
"Pasākums aizgāja līdz sirdij. Man it īpaši, jo man jau stāv gan tas Edgara tēls priekšā, gan Olga, gan visi tie mirkļi, kas ir bijuši. Tāpat visi tie Dziesmu svētki, skolotāju koriem tādi bija atsevišķi," par koncertu sacīja Turlavas pagasta iedzīvotāja Māra Strauta.
Kā gan citādāk atcerēties Dziesmu svētku virsdiriģentu, ja ne ar dziesmu. Un tās pasākumā "Sapņi – auklēti nākotnei" skanēja bagātīgi gan solistu, gan koru dziedātas, arī apvienotā vīru kora, jo, Edgara Račevska vārdiem runājot, "kad sabrauc vīri no malu malām, tad ir spēks un blieziens".
