Kultūrrelpas "Hanzas perons" piecu gadu radošās darbības kulminācijā Rīgā viesojas franču multimediju mākslinieks un elektroniskās mūzikas zvaigzne Franks Vigrū. Divus vakarus būs iespēja redzēt viņa radošās komandas veidoto elektro operu "Kritieni", kuru vienlaikus var dēvēt par audiovizuālu instalāciju, muzikālu uzvedumu un performanci.
Kultūrvietas "Hanzas perons" mākslinieciskais direktors Miks Magone stāsta: "Ja mēs piecgadi tagad augustā paši un cerams, arī publika, uztveram kā teritorijas mietiņu, no kura vilkt tālāk striķīti, no kura ievilkt nākamo pēc gada, pēc pieciem, pēc desmit, kas nu zina, tad šīvakara un rītvakara operas izrādes gluži žanriski reprezentē to, ar ko "Hanzas perons" jau ir nodarbojies vai pie sevis uzņēmis. Es ceru, arī turpinās to darīt, proti, kā šis gadījums pierāda, tas ir vairāku mākslu saplūsmes notikums.
Kā atzīst pats autors, to ir grūti saukt par operu, tā arī nav īsti skaņas instalācija, jo tie ir dzīvi cilvēki, dzīvas vizualizācijas, dzīva mūzika un dzīvas balsis.
Tā nav arī teātra izrāde, tā ir… līdz abstrakcijai novesta, varbūt būtu pārgalvīgi saukt, ka tas izvirza milzu ambīciju, mēs sākam domāt uzreiz par vāgnerisku vērienu, kaut gan mūsdienās iespējams kaut kas tāds arī ir – 21. gadsimta, 2024. gada vāgnerisms."
Elektroniskās mūzikas autors un multimediju mākslinieks Franks Vigrū stāsta: "Es strādāju pie šāda veida priekšnesumiem ar dažādiem medijiem – kā video, skaņa, kino, ķermeņa kustības un deja – jau vairāk nekā 10 gadus, un Francijā man ir sava kompānija. Man patīk šāda veida abstrakts stāsts, kurš nav kā parasts teātris ar īstiem tēliem un varoņiem. Nosaukums šim priekšnesumam ir "Kritieni", tajā ir cieša saikne dziedāšanai, mūzikai un ķermeņa valodai."
"Dziedātāja balss ir kontrtenors, viņam ir šī aizkustinošā balss, bet viņš dara arī dažādus dīvainus efektus ar balsi. Un viss reaģē ap šo vienu balsi. Tas rada tādu dramatisku sajūtu. Priekšnesuma laikā es atrodos pie pults. Šajā izrādē nav improvizācijas, viss notiek dzīvajā, pat elektroniskā mūzika ir dzīvajā, es neizmantoju daudz datoru, un viss tiek veikts diezgan vecmodīgi," stāsta franču mākslinieks.
Kādus tālākos pieturas punktus sev nākotnē izvirza "Hanzas perons"? Miks Magone atbild: "Man joprojām mīļa ir sabiedrības dāma no Ņujorkas Jana Lībovica, kas teica: "Mēs labi zinām, ka šobrīd pasaulē ir nesalīdzināmi vairāk to cilvēku, kuri daudz labāk izvēlas ēst šokolādi, nekā lasīt grāmatas. Bet tas nenozīmē, ka mums grāmatas būtu jāsāk taisīt no šokolādes". Es to ļoti gribētu spēt ievērot un darīšu visu, lai to ievērotu arī "Perons", bet, no otras puses, man ir smagas aizdomas, ka uz to vienlaicīgi ejam kā sabiedrība, ja runājam par kultūras patēriņu. Vai sabiedrībai interesē māksla, kultūra un to apmeklēt klātienē, un to uztvert kā dzīvu, sevi, katru pašu, individuāli bagātinošu pieredzi? Ir man šādas šaubas, tur es neko nevaru darīt, bet, cik varu censties tam stāvēt pretī, tad to novēlu turpmākajiem pieciem, desmit, bezgalīgi, visiem pārējiem gadiem un mums pašiem, kas šeit turpinās darīt "Hanzas peronā"".
Franču multimākslinieka elektro operu "Kritieni" būs iespēja noskatīties arī piektdienas, 16. augusta, vakarā "Hanzas peronā".
