"Karuselis – tā ir griešanās ap savu asi. "Apļa deja", deja ar savām sāpēm un ciešanām. Paiet gadu simti un tūkstoši, taču cilvēks maz mainījies. Ļoti maz mācījies no savām kļūdām. Tā pati alkatība, tie paši kari, tās pašas ciešanas. Zeme un daba tiek nežēlīgi postīta. Zeme atriebjas. Visbiežāk cieš nevainīgie. Daba nešķiro! Skaņdarbā dažādos kontekstos sāpju informācija caurvijas ar deju. Vidusdaļā skan Mūžības tēma, no klusināta piano tiek sasniegta milzīga kulminācija, himna Lielajam Radītājam kā apliecinājums tam, ka ne jau cilvēks ir visvarenais." Tā par savu opusu "Karuselis" teicis Vilnis Šmīdbergs.
Šim raksturojumam Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Rīta Regtaims" pilnībā piekrita arī diriģents Normunds Šnē. Viņš atzina, ka šis programmatiskais vēstījums – emocionālais, cilvēciskais vēstījums, kas iekļauts Šmīdberga veidotajā skaņdarba definīcijā, diemžēl joprojām ir ļoti aktuāls.
"Tas laikam cilvēkam ir raksturīgi, ka mēs uzkāpjam uz viena un tā paša grābekļa regulāri vēlreiz un vēlreiz. Man šķiet, ka tas liecina vai nu par cilvēka spēju mācīties, tiem, kas mēģina neuzkāpt uz šī grābekļa otrreiz, vai arī, tieši otrādi – par mūsu kaut kādām aprobežotām spējām vispār saprast šo pasauli. Jeb varbūt līdz tam mēs vēl neesam nonākuši. Grūti pateikt," atzina Šnē.
Viņaprāt, Šmīdberga ideja, ko viņš izpaudis opusā, stāsta arī par cilvēku alkatību, uz kuras mūsdienās tiek būvēta pasaule un kārtība tajā.
"Nauda, nauda un vēl vairāk naudas. Kāpēc mēs darām lietas – tas jau sen ir palicis kaut kādā otrajā plānā. Nauda ir tiešām kā tāda pasaules narkotika, un mēs pat nevaram iedomāties, cik daudz nauda nosaka mūsdienu pasaulē. Visas nelaimes un ciešanas, iespējams, rodas tikai tās dēļ. Tāpēc, jā, mani fascinē šī Viļņa definīcija šim darbam.
Man liekas, ka šis darbs tiešām ir tāds viens liels aplis, no kura varbūt kāds indivīds nemaz netiek ārā. Varbūt tas ir arī tāds atgādinājums par īstām vērtībām un īstu dzīves saturu un piepildījumu," pauda Šnē.
Tāpat Šnē atklāja, ka ar Šmīdbergu vienmēr izjutis māksliniecisku tuvību.
"Vispār man ir tāda tuvība ar Vilni tīri personīga tāda mūža gājuma ziņā, jo viņš ir nācis no rokmūzikas saknēm un tajā laikā, savā jaunībā, bijis ārkārtīgi drosmīgs un izaicinošs mūziķis. Jāteic, man tas ārkārtīgi simpatizē, jo arī es savā jaunībā esmu visādas trakas lietas darījis, un joprojām, es domāju, viņā šis gars ir ārkārtīgi dzīvs, ārkārtīgi radošs," pauda Šnē.
Šogad komponists Vilnis Šmīdbergs saņems Lielo Mūzikas balvu par mūža ieguldījumu, bet jau pirms 17 gadiem Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" un Normunds Šnē izpildīja komponista opusa "Karuselis" versijas orķestrim pirmatskaņojumu.
"Jā, toreiz Vilnis ļoti labprāt atsaucās, kad mēs viņu uzrunājām. Mums faktiski no nulles bija jāsāk veidot savs repertuārs, jo tāds orķestris kā "Sinfonietta Rīga" Latvijā nekad nebija bijis, līdz ar to mūzikas, ko mums spēlēt, tieši latviešu komponistu daiļrades, nebija pārāk daudz. Tāpēc mēs ļoti aktīvi sākām veidot savu repertuāru, un viens pilnīgi loģisks gājiens bija pie Viļņa," atminējās Šnē.
Viņaprāt, "Karuselis" ir ārkārtīgi ietilpīgs materiāls, un tas "Sinfonietta Rīga" mūziķus ļoti aizrāvis. "Pirmatskaņojums Mazajā ģildē, kur mēs toreiz daudz spēlējām, tiešām izdevās un atstāja tādu paliekošu rezonansi," stāstīja Šnē.
