15. jūlijā ar Džordža Gēršvina, Leonarda Bernsteina un Morisa Ravēla populāriem skaņdarbiem izskanēja Jūrmalas festivāla atklāšanas koncerts.
Jūrmalas festivāla atklāšanas koncerta programmā šogad rumāņu, romu un spāņu autoru karstasinīgie ritmi. Liepājas Simfoniskā orķestra diriģenta Gunta Kuzmas izvēle ir Latvijas koncertzālēm rets salikums. Džordža Enesko un Morisa Ravēla sarežģītie opusi orķestra mūziķiem prasīja daudz pūļu.
"Mums kā latviešiem šādas koncertprogrammas ir ārkārtīgi veselīgas. Mēs ar tām savām rūpēm, bēdām un skumjām... tas ir tas, kas man personīgi uzsit asinis, un es arī vienmēr cenšos sarūpēt koncertprogrammās ko tādu, kur kājas grib pašas lekt līdzi," teic koncerta apmeklētājs, diriģents Ainārs Rubiķis.
"Programma ir ideāli piemērota šādam brīvdabas pasākumam, šādam vakaram – aizraujoša un etniski kolorīta, virtuoza un nedaudz austrumnieciska. Orķestris labi sagatavots, ko var dzirdēt no daudzām, brīnišķīgām kokpūšamo instrumentu iespēlēm," stāsta koncerta apmeklētājs un mūzikas kritiķis Armands Znotiņš.
Savukārt spāņu komponista Pablo de Sarasates tehniski virtuozā "Fantāzija par Karmenas tēmām" uzskatāma par sarežģītāko kompozīciju vijoļmūzikas repertuārā. Kristīnes Balanas izpildījuma laikā zālē virmoja klusa sajūsma.
"Es klausījos šo izpildījumu, un man šķita, ka tas ir uz neiespējamības robežas. Bet, iespaids, kāds tas tika atstāts šajā festivālā, ir fantastisks. Es domāju, ka mēs ar to aiziesim, domāsim par šo notikumu vēl ilgi," sacīja koncerta apmeklētāja Gunta Liepiņa.
Vijolniece Kristīne Balanas atklāj: "Es jutu iekšēju mieru un arī satraukumu, protams. Man liels prieks būt Latvijā, un šeit ir arī daudz manu radu un draugu. Ļoti jauka atmosfēra, un beigās, uzejot uz skatuves, nebija nemaz tāds uztraukums. Bija drīzāk liels prieks!"
Koncerta otrā daļa bija veltīta leģendāriem amerikāņu mūzikas skaņražiem – Leonardam Bernsteinam un Džordžam Gēršvinam. Mūzikla "Vestsaidas stāsts" zināmās tēmas bija apkopotas "Simfoniskajās dejās", savukārt Gēršvina "Rapsodijā blūza stilā" ar līdz šim maz dzirdētu interpretācijas brīvību pārsteidza džeza pianista Džuliana Džozefa improvizācijas.
"Džordža Gēršvina daiļradē ir ļoti liela džeza ietekme. Arī klasiskā simfoniskā pasaule ir viņam tuva. Bet Brodvejs ir džeza pasaule. Viņš pats šo gabalu spēlējis ar orķestri, kas gan nav ierakstīts, kopā ar Luisu Arsmtrongu. Esmu pārliecināts, ka tas bijis īpaši. Šis skaņdarbs, "Rapsodija blūza stilā", ir kā burvības brīdis. Un es esmu tikai mūziķis, kas atskaņo lielisku skaņdarbu," teic pianists.
