Nelielā pilsētiņa Kongsberga izceļas ar ikgadējo džeza festivālu, un jau kopš 1964. gada ceļu uz ievērojamo džeza festivālu atraduši pasaulslaveni džeza mūzikas mākslinieki, kā Čiks Korea, Hērbijs Hankoks, Džons Skofīlds, Pets Metenijs un citi. Festivālu pēdējos gados apmeklē vidēji 30 000 mūzikas un džeza entuziastu, un ik reizi tos sagaida interesanta un inovatīva džeza programma, ko veido kā vietējie norvēģu, tā starptautiskie izpildītāji un studenti.
"Kongsberga ir pavisam neliela pilsētiņa Norvēģijā ar aptuveni 26 tūkstošiem iedzīvotāju, netālu no Oslo. Tulkojumā tā nozīmē – "Karaļa kalns". Savulaik kalna iekšpusē atrada daudz sudrabu: tika atvesti daudzi cilvēki, lai šo sudrabu izraktu, rakšana turpinājās vairāk nekā trīs gadsimtus. Un tad, pārlecot pāri laikam, 1964. gadā četri cilvēki, kas savulaik tur bija nodibinājuši džeza klubu, kas pašlaik diemžēl vairs neeksistē, sēdēja, dzēra aliņu, ēda cīsiņus, klausījās vinila plates un izdomāja, ka viņu pilsētā vajadzētu sarīkot džeza festivālu – tā vēsta festivāla leģenda. Un tā viņi dibināja festivālu, kas ilgst jau 60 gadus, katru gadu pulcējot daudzus desmitus tūkstošus cilvēku, kas brauc izklaidēties, muzicēt, dzirdēt džezu un ne tikai džezu," Latvijas Radio raidījumā "Neatliekama saruna" pastāstīja Aleksandra Line.
Sākot ar šo gadu, Latvijas Mūzikas informācijas centrs ir daļa no Eiropas džeza tīkla.
"Es kā Latvijas Mūzikas informācijas centra džeza eksperte šogad tiku uzaicināta iepazīties ar Norvēģijas džeza skatuvi, ar to, kādi mūziķi ir šajā valstī, ko viņi dara, un mēģināt izveidot labu sadarbību nākotnē vai vismaz iedibināt sadarbības idejas starp Latviju un Norvēģiju,"
stāstīja Aleksandra Line.
"Protams, kā cilvēks, kas apmeklē Norvēģiju ārzemju delegācijas ietvaros, es tiku vairāk vedināta iepazīt norvēģu džeza skatuvi, kas bija no pilnīgiem iesācējiem līdz profesionāliem mūziķiem. Mēs dzirdējām brīnišķīgu, jaunu, eksperimentālu mūziķi, kas šogad saņēma stipendiju savas mākslas attīstībai, tāpēc viņa arī uzstājās mums pavisam privātā, mazā, nelielā galerijā. Mēs dzirdējām mūziķus, kas spēlē pilnīgi, pilnīgi dažādu džezu… Par to, ka džezs ir dažāds un ka savu džeza paveidu var atrast katrs, var liecināt piemērs, kā viens no ārzemju delegācijas pārstāvjiem, britu dzejnieks, mūzikas žurnālists, amata brālis bija absolūtā starā par nepieradinātās mūzikas koncertu, kuru es pavisam nesapratu. Brīnišķīgās norvēģu saksofonistes koncertā, kuru es no visas sirds izbaudīju, viņš, burtiski sakot, aizmiga man blakus," par savu pieredzi Kongsbergas festivālā un par džeza mūzikas gaumes dažādību stāstīja Aleksandra Line.
"Norvēģijas un Skandināvijas džeza saknes un tradīcijas ir pamatīgas. Katrs mūziķis savā skanējumā iet savu radošo ceļu, bet no visām Baltijas valstīm Igaunija ir vistuvāk Ziemeļvalstīm savos džeza novirzienos," norādīja Aleksandra Line. "Norvēģijas un Skandināvijas džezs ir ļoti daudzveidīgs, nepieradināts un raupjš. Mūsdienu skandināvu un norvēģu džezs ir vairāk brīvais un nepieradinātais avangarda džezs. Un acu priekšā tāda ainiņa no festivāla – cilvēki stāvēja kvartālu garās rindās ne tikai uz rokmūzikas koncertiem vai kaut kādiem elektronikas nakts koncertiem, kas arī izskanēja šī džeza festivāla ietvaros, bet arī uz brīvās skatuves mūzikas koncertiem," par saviem iespaidiem stāstīja Latvijas Mūzikas informācijas centra džeza eksperte.
Festivāla apmeklētājiem tiek piedāvāta plaša mūzikas programma, sākot ar bērnu festivāla, vēsturiskā kino un rokzvaigžņu koncertiem līdz dažādiem džeza paveidiem. Mūzika skan uz mazākām un lielākām skatuvēm, āra arēnās, privātās garāžās, vēsturiskos pagrabos, koncertzālēs, baznīcās, dzirnavās, mākslas galerijās un kalnu alās. "Mēs jau esam pieraduši pie cilvēkiem, kuri saka – man nepatīk džezs. Tātad cilvēks varbūt ir dzirdējis tikai kaut ko konkrētu no džeza mūzikas un nav dzirdējis, ka džezs var būt arī citāds, dažādāks. Manuprāt, mums Latvijā ir diezgan daudzi mūziķi, kas spēlē, komponē, dzied pilnīgi dažādu džezu. Gribētos to padarīt vairāk pieejamu klausītājiem, lai tie varētu to atklāt. Un, par džezu runājot, tik ļoti daudzas vietas var padarīt džezam pieejamas un brīvas, un tik ļoti daudzus cilvēkus patiesībā var padarīt par džeza cienītājiem," stāstīja Line.
Trīs dienu laikā festivālā noritēja ļoti daudz un dažādi koncerti, Aleksandra Line atzina, ka nav spējusi skaitīt līdzi apmeklētajiem notikumiem: "Jo koncerti, kas notika, bija tik ļoti dažādi! Daži no tiem notika arī ļoti intīmos apstākļos – gan mazās koncertzālītēs, gan mazās kafejnīcās, bāros; viens no koncertiem notika kāda cilvēka privātajā garāžā ar kolekcijas auto…
Džezs neredz rāmjus ne tikai savās muzikālajās izpausmēs, bet arī norises vietu ziņā.
Bija arī milzīgi koncerti: viens izskanēja Kongsbergas lielākajā koncertzālē ar tūkstoš cilvēku ietilpību, bet vislielākais koncerts notika Kongsbergas centrālajā baznīcā, kas vispār ir viena no lielākajām baznīcām Norvēģijā ar divarpustūkstoš cilvēku ietilpību. Tas bija festivāla pēdējais koncerts, kas sākās pusnaktī. Šajā baznīcā, starp citu, atrodas arī visvecākās un vislielākās baroka ērģeles Norvēģijā vai pat Ziemeļvalstīs. Koncertā uzstājās kāda Losandželosas gospeļzvaigzne, kas pulcēja vairāk nekā divtūkstoš cilvēku."
Aleksandra Line atzīmeja, ka viens no spilgtākajiem koncertiem, kas visvairāk sajūsmināja festivāla laikā, bija saksofonistes Monas Krogstadas uzstāšanās: "Tas brīdis, kad tu kā parastais klausītājs – tu pat vari nebūt mūziķis, komponists, tev var nebūt muzikālās izglītības – bet tad, kad tu apsēdies, piever acis un redzi iztēlē dažādas bildes un asociācijas... Šis koncerts bija viens no tiem, kurā pievēru acis un prātā skatīju kino."
Kā uzsvēra Line, šis un citi lielie pasaules festivāli nevar eksistēt bez papildus finansējuma, kas nāk gan no privātiem sponsoriem, gan no valsts vai dažādiem Eiropas fondiem, gan citiem finansējuma avotiem. "Tikai viens no daudziem Norvēģijas grantiem atbalsta jaunus cilvēkus, konkrēti šajā festivālā tika izsniegta balva jaunām sievietēm mūzikā, precīzāk, džeza mūzikā. Viena mūziķe saņēma finansiālo balvu, kas ir vērsta uz nākamo gadu, – lai nākamajā Kongsbergas džeza festivālā mēs dzirdētu viņas komponētu, pilnvērtīgu programmu festivāla ietvaros ar savu kvintetu," atklāja Latvijas Mūzikas informācijas centra džeza eksperte.
"Protams, idejas par sadarbību vienmēr ir bijušas un turpinās būt. Jautājums ir tikai, cik man vai maniem domubiedriem, kolēģiem sanāks tās īstenot. Ar šo gadu Latvijas Mūzikas informācijas centrs ir kļuvis par Eiropas džeza tīkla dalībnieku. Tas nozīmē to, ka mums ir pavērušās daudz lielākas iespējas sadarboties un atrast finansējumu variantus," sacīja Aleksandra Line. Džeza eksperte uzsvēra, ka ļoti svarīga ir komunikācija ar citu valstu māksliniekiem un radošajām kopienām, tā ir viena no funkcijām, kuras Latvijai daudzus gadus trūka.
"Nākamais, ko es esmu iecerējusi izdarīt Latvijā kā minimumu, – informēt mūsu džeza kopienu par lietām, kas notiks. Šim nolūkam novembrī uz Latviju brauks pāris Eiropas džeza tīkla valdes locekļi, lai varētu iepazīties un diskutēt ar Latvijas mūzikas nozari par iespējām, kādas mums var būt finansējuma piesaistei, cilvēku piesaistei, resursu apmaiņai un skaistai mūzikas baudīšanai. Un tā galu galā varētu pienākt tāds gads, kad Latvijas džeza mūziķi dodas uz Kongsbergas vai citiem džeza festivāliem sniegt savus koncertus," par tuvākā laika plāniem un nākotnes idejām stāstīja Line.
