Pirmā tikšanās ar Vili Plūdoni
Ar Viļa Plūdoņa dzeju cilvēks Latvijā satiekas vismaz divreiz mūžā: pirmoreiz tas notiek bērna gados ar tādiem dzejoļiem kā "Zaķīša pirtiņa", "Rūķīši un mežavecis" vai "Eža kažociņš", bet otrā reize nereti nāk jau pieaugušā vecumā, kad Plūdoņa dzejā paveras šķietami jauna pasaule.
Komponista Jāņa Lūsēna pirmā muzikālā satikšanās ar dzejnieku notika caur bērnu dzejoli "Zirneklis", kuru bērni dzied vēl šodien. "Tomēr tāda nopietnāka tikšanās man bija, rakstot ciklu "Mazu brīdi pirms" Ingum Pētersonam un Kristīnei Zadovskai," teic Jānis Lūsēns.
Raksturojot Viļa Plūdoņa radošo mantojumu, komponists Jānis Lūsēns saka: "Plūdoņa dzeja ir īpaša ar to, ka pati par sevi jau skan kā mūzika. Vārdu plūdums, fonētika, izvēlētie tēli un metaforas veido Plūdoņa neatkārtojamo stilu, ko raksturo latviskums un spēja ar vārdu palīdzību rosināt iztēli un fantāziju. Viņa dzeja un visa viņa literārā darbība pieder pie latviešu literatūras klasikas stūrakmeņiem."
Logs uz pagātni
Pēc nesenās restaurācijas rakstnieka dzimtas mājas un tajās iekārtotais muzejs ir guvis jaunu vizuālo ietērpu. Apmeklētājiem ir iespējams iepazīties ar divām muzeja ekspozīcijām, kurās var iepazīties ar Vili Plūdoni – dzejnieku un Vili Plūdoni – saimnieku. "Pašlaik mums nav aprēķinu par to, kā ir pieaudzis apmeklētāju skaits, bet cilvēki nāk vairāk, un par to ir milzu prieks, jo Plūdoņa māja elpo," saka Elīna Kūla-Braže
Pastāvīgā ekspozīcija ļauj ielūkoties dzejnieka mājoklī un uzzināt, kā tika iekārtotas telpas 20. gadsimta 30. gados, kā arī sekot līdzi rakstnieka dzīves gājumam un daiļradei. Bet otra ekspozīcija iepazīstina ar Viļa Plūdoņa saimnieciskajām gaitām un viņa 50 hektāru plašo dabas gabaliņu.
Savukārt pirtiņa, no kuras agrāk sākās muzeja ekspozīcija, pašlaik apmeklētājiem ir slēgta – tā smagi cietusi nesen Latviju skārušajā vētrā.
"Pirtiņai ir izšķiebti pamati un sienas, un mēs gaidām palīdzību no līdzcilvēkiem un valsts, lai to uzceltu atpakaļ dzīvē," teic Elīna Kūla-Braže, kura ikvienu interesentu aicina palīgos atbrīvot pirtiņu no vētrā nolūzušajiem kokiem.
Dzejnieku ar kocertiem godina visa gada garumā
"Koncertdzīve par godu Viļa Plūdoņa jubilejai jau kopš rakstnieka dzimšanas datuma, 9. marta, noris visā Bauskas novadā. Kopš tā laika bieži it koncerti un dzejas pasākumi, kuros varam dzirdēt Viļa Plūdoņa rakstītos vārdus," stāsta Elīna Kūla-Braže.
"Skaistākais skats Plūdoņa mājās paveras no pļavas, kurā atrodas dižozols – tas ir piedzīvojis arī viņa laikus," teic Elīna Kūla-Braže, aicinot 20. jūlijā pulksten 20.00 apmeklēt skaisto pļavu, lai piedzīvotu Viļa Plūdoņa 150. jubilejas koncertu "Saulrietā…".
Programmā skanēs Jāņa Lūsēna, Jāņa Mediņa, Jāņa Kalniņa, Helmera Pavasara, Mārtiņa Brauna un Raimonda Paula radītas dziesmas, ko izpildīs vairāki Bauskas novada pašdarbības kolektīvi, kā arī solisti Kristīne Zadovska, Ingus Pētersons, Zigfrīds Muktupāvels un jaunā izpildītāja Viktorija Ramza.
Atgādinot, ka Viļa Plūdoņa vecmāmiņa Dārta Lejiņa savam mazdēlam ielikusi pūrā milzu folkloras vācelīti, kas aktīvi tiek izdziedāta arī mūsdienās, Jānis Lūsēns teic: "Es domāju, ka vakars nebeigsies ar pēdējo dziesmu, jo domāju, ka pēc tam varētu vienoties kopīgās tautas dziesmās un dančos!"
