Popmūzika nav viegls žanrs. Tas tiek pelts savas vienkāršības dēļ. Konkurence ir milzīga! Tendences mainās ļoti ātri, un popmūzikas varoņiem vienmēr būs kāda jauna cīņa, kurā sevi pierādīt.
2024. gads līdz šim ir bijis Dona gads, kurā cīņa ir nesusi lielākas vai mazākas uzvaras: veiksmīgu startu Eirovīzijas dziesmu konkursā, jaunu albumu "Laiks" un arī stadiona koncertu. Mūziķis savā lielajā koncertā dalījās priekā, saviļņojumā un pateicībā.
Pieejot Dona daiļradei sistemātiski, viņa dziesmas var sadalīt divās lielās kategorijās. Pirmā – tās būs optimistiskas, romantiskas popdziesmas par mīlestību. Otrā – tās būs dramatiskas balādes par mīlestību un eksistenciālām tēmām. Šis kontrasts veidoja koncerta kopējo emociju dramaturģiju – te pacilājošu, te pieklusinātu.
Šķiet, vislielāko publikas sajūsmu raisīja dziesmas "Ja es būtu vējš", "Taureņi" un "Pašā ielas galā". Savukārt visplašāko emocionālo daudzveidību dzirdējām dziesmā "Tukšums".
Dona balsij piemīt plašs diapazons un tāda emocionālā niansētība kā nevienam. Emocionālā daudzkrāsainība skaidro un klātesošajiem caur mūziku ļauj iepazīt pašiem savas emocijas. Vai vispār kaut ko šādu var sajust? Izrādās, ka var. Dziesmai izsenis piemīt dziedinošais spēks, un arī Dona mūzikas gadījumā tas strādā – radot pieņemošu, atbalstošu, dzīvespriecīgu atmosfēru.
Dons sevi apzinās kā daļiņu no kā lielāka – Latvijas –, un tas paceļ viņu mākslinieciski augstāk, ļauj paveikt vairāk.
Piederības sajūtu Latvijai vislabāk atklāj Dziesmusvētki un sporta uzvaras: abas šīs tēmas netieši bija klātesošas arī šajā koncertā.
Jāatzīmē arī Dona pavadošā grupa, kuru veido labākie no Latvijas instrumentālistiem, kuri ik reizi ir izdomājuši jaunu pieeju labi zināmajiem Dona hitiem. Visilgāk – 21 gadu – Dona grupā ir ģitārists Mārcis Auziņš. Viņa roķīgo solo dzirdējām dziesmā "Tukšums". Savukārt basģitārista Toma Poiša meditatīvais basa solo ievadīja balādi "Hollow".
Bundzinieka Rūdolfa Dankfelda solo ir skaņdarbs pats par sevi, viņš no bungām spēj izvilināt pārsteidzošo. Tāpat jāpiemin arī pianists Kristaps Vanadziņš un fona vokālistu trio. Koncertā bija arī īpašie viesi: Renārs Kaupers, Intars Busulis, Ozols un rolands če.
Dona koncerti ir īpaši ar viņa balss pašpietiekamību un priekšnesuma lakonismu. Iedodiet mikrofonu, un Dons dziedot piepildīs stadionu. Jāpiebilst, koncerta pirmās dziesmas sākumā Dona mikrofons piedzīvoja tehniskas problēmas jeb bija nomutēts – paradoksāli komiska situācija, kas ātri tika labota.
Daugavas stadiona koncertu papildināja projekcijas, uguns lietus, skatuves scenogrāfija, tomēr koncerts bija diezgan statisks.
Skatuves mēles iespējas patiešām izmantoja rolands če dziesmā "Brīnišķīga diena", iešūpojot publiku.
Augusta sākumā Dons izdeva savu jaunāko, pēc skaita desmito albumu "Laiks", kurā ir 12 kompozīcijas, jau iepazītie radio hiti un dziesmas ar radio singlu potenciālu. Tas veidots uz plašai publikai zināmiem popmūzikas pamatiem, tekstuāli vēstot par attiecībām gan ar mīļoto, gan pašam ar sevi.
Laiks rādīs, kā albums iedzīvosies. Dona māksliniecisko darbību raksturo cikliskums un pastāvīgums, šādi radot klausītājiem tradīciju periodiski apmeklēt viņa koncertu.
Dons labi zina savu klausītāju un ar lieliem eksperimentiem neaizraujas.
Kā nākamais izaugsmes solis būtu koncertēšana ārpus Latvijas, izpildot dziesmas angļu valodā un paplašinot klausītāju loku. Dienas beigās, lai cik atšķirīgi būtu un runātu dažādās valodās, mēs visi alkstam piederību, mīlestību, un tieši par to ir vairums Dona dziesmu tekstu.
Būtu interesanti dzirdēt Dona dziesmas kamerkoncertā – balss klavieru pavadījumā, jo Dona mūzika, kaut stadiona vērienā, rada introvertu pārdzīvojumu.
