Turp un atpakaļ. Lielā ģilde – Kongresu nams
Šteinbergs norādīja, ka, viņaprāt, lielākā daļa mūziķu ar Lielajai ģildei atrasto alternatīvu – Kongresu namu – ir apmierināti.
"Pagaidām mums ir telpas, un visi ir atraduši savu vietu. Mēs mēģinām lielajā zālē, bet es nezinu, kā būs ziemā. Tas jautājums ir jārisina, jo apkure tomēr būs jāpieslēdz, savādāk nosalsim, lai arī cik aktīvi mēs spēlētu. Kas attiecas uz koncertsezonas mēģinājumiem, viss ir procesā," pauda Šteinbergs.
Lūkina precizēja, ka orķestra plāns ir dzīvot un mēģināt Kongresu namā līdz tam brīdim, kamēr Lielā ģilde tiks izremontēta un atkal no jauna atvērta gan mūziķiem, gan skatītājiem. Tas plānots 2026. gada vēlā rudenī.
"Nu, droši vien, ka 2026. gada beigās, – cerams labākajā gadījumā, ja viss iet pēc plāna, mēs atgriezīsimies Lielajā ģildē gan mēģināt, gan, protams, rīkot koncertus.
Šajā periodā norisināsies arī jaunās Rīgas filharmonijas koncertzāles projektēšanas darbi, un pēc projektēšanas darbiem attiecīgi būtu jāseko celtniecības darbiem. Tāds ir plāns," stāstīja Lūkina.
Proti, paredzēts, ka pēc tam, kad orķestris atgriezīsies Lielajā ģildē, sāksies arī Kongresu nama pārbūve par jauno koncertzāli.
Sezonas atklāšanas koncerti
LNSO 2024./2025. gada sezonas atklāšanas koncerts šoreiz klausītājus priecēs divās koncertzālēs. Piektdien, 20. septembrī, pulksten 19.00 LNSO uzstāsies Viļņas Kongresu zālē. Savukārt sestdien, 21. septembrī, pulksten 17.00 orķestris gaidīs savus klausītājus Latgales vēstniecībā "Gors".
Programmā iekļauts jubilāra Gustava Holsta magnum opus "Planētas", viņa tautieša un laikabiedra Ralfa Vona Viljamsa kino mūzikā balstītā Septītā jeb "Antarktikas simfonija", kā arī LNSO jaunās sezonas rezidējošā komponista Artura Maskata opuss "Tango". Pie diriģenta pults Tarmo Peltokoski.
Kopā ar LNSO uzstāsies arī Rīgas Projektu kora dziedātājas, Artūrs Noviks (akordeons) un Aigars Reinis (ērģeles).
"Jāsaka godīgi, ka šīs sezonas koncertu vietas ir izvēlētas ļoti dažādu apstākļu dēļ. Pirmkārt, izejot no repertuāra, jo simfoniskais orķestris plāno savu māksliniecisko darbību gadu vai divus gadus iepriekš. Līdz ar to ir jāsaprot, ka mūsu nedēļas ar galveno diriģentu, piemēram, ir saplānotas tiešām divus gadus iepriekš, un arī tas repertuārs ir saplānots. Administrācijas uzdevums ir atrast vietas, kur šos skaņdarbus varētu pilnvērtīgi atskaņot," skaidroja Lūkina.
Tā kā atklāšanas koncertu repertuārā paredzēts ļoti liels orķestra sastāvs, tie jau laicīgi tika ieplānoti vietās, kas būs spējīgas to uzņemt – Viļņas Kongresu namā, kas iespējams, pateicoties sadarbībai ar Lietuvas Valsts simfonisko orķestri, un "Gorā", norādīja Lūkina.
""Gors" Latvijā ir tā zāle, kurā var atskaņot lielās formas skaņdarbus un kura var uzņemt lielus mūziķu sastāvus. Tā ka ļoti pragmatiski dažkārt ir tie iemesli, kādēļ mēs esam tur vai tur," atzina Lūkina.
Vienlaikus sezonas laikā orķestrim paredzēti vairāki koncerti arī mazākos sastāvos. Pirmais no tiem jau 19. septembrī Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē ar vijolnieci Vinetu Sareiku un diriģentu Tarmo Peltokoski pie klavierēm.
"Sezonas gaitā mums vairākkārt būs koncerti Dzintaru Mazajā zālē, un mēs ceram, ka Rīgas klausītājs tik tālu varēs un gribēs aizbraukt. Mums gan būs dažas vietas arī Rīgā – "Hanzas peronā" būs simfoniskās programmas, bet kamermūzikas cikli Dailes namā, ko esam jau pirms vairākiem gadiem iesvētījuši, kad pirmo reizi it kā no Ģildes gājām ārā, bet neizgājām," stāstīja Lūkina.
Nerimstoši aktuālais algu jautājums
Bez koncerta vietu meklējumiem šajā sezonā aktuāls turpina būt arī jautājums par orķestra mūziķu atalgojumu.
"Tas ir aktuāls bijis, cik vien es sevi atceros, un, protams, arī šobrīd ir dienaskārtībā. Mēs kā asociācija neesam to jautājumu nolikuši malā, un, protams, sarunas ar ministrijas vadību notiek un turpinās. Protams, mēs visi dzirdam, kas publiskajā telpā ir manāms par nākamā gada budžetu. Laiki nav viegli, bet kad gan tie ir bijuši viegli? Redzēsim, kā attīstīsies šis jautājums," norādīja Lūkina.
Šī ir pirmā LNSO sezona, kad orķestrim ir rezidējošā māksliniece. Šoreiz tā ir vijolniece Vineta Sareika, bet rezidējošais komponists ir Arturs Maskats. Savukārt pirmais LNSO fonda izcilības balvas ieguvējs ir vijolnieks Sandis Šteinbergs, kurš orķestrī ir pirmo vijoļu grupas otrais koncertmeistars.
Lūkina pauda cerību, ka LNSO Izcilības balvas piešķiršana kļūs par orķestra tradīciju. Šāda ideja radusies LNSO fonda aktīvistiem, kas atraduši mecenātu, kurš ar prieku ziedojis līdzekļus, lai tādejādi atbalstītu Latvijas kultūru.
"Diskusijās par to, kas orķestrim būtu nepieciešams, šī doma radās, jo mums likās, ka ir ļoti svarīgi atzīmēt, izcelt, novērtēt un vairāk publikai pateikt, ka tie cilvēki, kas šeit, Latvijā, strādā, spēlē mūsu orķestrī un dod Latvijai un latviešu publikai baudījumu, ir īpaši izceļami. Protams, mēs zinām, ka ļoti daudz izcilu mūziķu, mūsu Latvijas mūziķu, strādā ārzemēs, un mēs ar viņiem lepojamies, bet mēs tikpat lepojamies ar tiem, kas strādā šeit," skaidroja Lūkina.
