Metāla festivāla "Zombïfests" stāsts sākās pirms diviem gadiem, bet vispār astoņdesmitajos, stāsta viena no pasākuma organizatoriem Nata Bramberga. Ja Liepāja pazīstama kā roka pilsēta, cēsniekus savulaik metāla aprindās manīja iztālēm. "No Cēsīm uz koncertiem brauca barā, un visi uzreiz zināja, ka tas ir Cēsu bars. Visur, kur aizbraucām, arī Igaunijā, uzreiz redzēja, ka no Cēsīm," stāsta Bramberga.
Kāpēc tieši Cēsis? "Stāsts ir par to, ka viss vēl bija aizliegts," saka Nata.
Dumpinieciski noskaņoti jauniešu grupējumi izauga kā sēnes pēc lietus visās Latvijas malās, protams, arī Cēsīs.
"Viņiem metāls varēja būt pie vienas vietas, galvenais bija saplēsti džinsi, ādas jakas, gari mati, rakstīt uz sienām, darīt to, ko nedrīkst." Cēsniekus atpazina ne vien jaunieši citās pilsētās, bet arī milicija, kura cītīgi tos vajāja, un pat čeka.
Cēsu dumpinieku "barvedis" un viens no metāla ievilcējiem Cēsīs bija Gundars Vīksna, saukts Zāģis. "Ap viņu jaunieši burtiski lipa, viņš pats bija no mūziķu ģimenes un ļoti visā tajā iekšā. Un cilvēki tiešām pulcējās ap viņu bariem." Tā ap Zāģi izauga paliela dumpinieku kopiena. Bet, kā jau tas mēdz notikt, jaunieši pieauga, bars pašķīda un katrs devās savās gaitās.
Diemžēl 2022. gada janvārī Gundara Vīksnas ceļš uz zemes beidzās. Uz bērēm ieradās "ārprātīgi daudz" cilvēku, atminas Nata: "Metālisti, mataini, sazin no kurienes vēl izlīduši pēc visiem gadiem…"
Senie paziņas nolēma, ka vasarā vajadzētu satikties, pasēdēt kādā pļaviņā un kopā pamuzicēt, parunāties, vārdu sakot, patusēt. Tādu pļaviņu savā lauku rezidencē Cēsu novada Vaivē nodrošināt uzņēmās Uldis Voitkevičs, saukts Zombis, kurš kādreiz spēlēja grupā "Procession" kopā ar Zāģi.
Sākumā ideja tiešām bija satikties pavisam nelielā vecu draugu pulkā. Bet, kad gluži negaidot pasākumā piekrita uzspēlēt latviešu death n’ roll grupa "Sanctimony", arī "Procession" atkalapvienojās, tiesa, bez Zāģa, uzradās citi dalībnieki, apmeklētāju draugi un draugu draugi, un tusiņš galu galā pārvērtās festivālā ar nosaukumu "Zāģis".
"Tas, ka mums bija pilnīgi nulle pieredzes organizēt tādus pasākumus, beigās bija pluss," stāsta Nata Bramberga.
"Ja mēs būtu zinājuši, cik tas ir grūti, mēs nekad to nebūtu darījuši."
Uz pirmo festivālu "Zāģis ‘22" ieradās ap 250 cilvēku. Nākamajā gadā uz "Zāģis ‘23", kurā uzstājās arī latviešu folkmetāla līderi "Skyforger" – ap 300. Un tā nu pasākums turpinās arī šogad, vien pārdēvēts par "Zombïfestu", pulcēdams apmēram tikpat dalībnieku, cik iepriekšējos gados.
Uz skatuves kāpa vienpadsmit grupas: vietējie izpildītāji Zaķis, "Kapu svētki", "Varkals", "Overcast Rain", "Urskumug", "Lureaway", "Ryvendir", "Bloody Heels" un "Māra" vakara noslēgumā, kā arī igauņu "Woundgiver" un britu "Helestios". Uz jautājumu, kā nelielajā pasākumā piesaistīti ārvalstu mākslinieki, atbilde bija vienkārša: paziņas. Kārtējo reizi pierādot, ka metālistu kopiena ap Cēsīm nebūt nav izmirusi.
Priekšnesumi sākās vienos dienā un beidzās vienos naktī, taču mūzika ne mirkli nenoklusa – metāls apkārtnē atskaņojās līdz rīta gaismai un tālāk. Kaimiņi nesūdzas, saka Nata un Uldis – viņi pie mūzikas pieraduši.
Lai gan "Zombïfestā" bija visas kārtīga festivāla iezīmes – iespaidīgs sastāvs, apskaņošana un gaismas, ēdināšana, merch un telšu pilsētiņa, tam piemita arī privātas ballītes šarms ar grupu fotografēšanos, ballēšanos kopā jauniem un veciem, un ļoti maz festivāliem raksturīgo nekārtību, ko aiz sevis mēdz atstāt atpūtnieki.
Kas attiecas uz solījumu par zupu no rīta – bija.
