Kad veru Namdaru ielas 1 durvis, skan mūzika, jo uz mēģinājumu pie savas pasniedzējas Ritmas Pētersones-Cepītes atnākušas jaunās pianistes Anna un Elīza, viņām šī jau vairs nebūs debija Burkānciema dārza koncertos.
Viens no dārza koncertu mērķiem, kā stāsta Aivars Cepītis, ir turpināt Jautrītes Putniņas vēlmi – jaunajiem mūziķiem rast iespēju muzicēt kopā ar profesionāļiem, un tā būs arī šovakar.
"Kopā profesionāli mūziķi, kuri koncertē, un bērni, kuri tikko sāk vai jau kaut ko ir apguvuši. Ieguvēji, protams, ir bērni, jo viņi dzird, kā tad mūzikai jāskan, šeit nav tikai tāds bērnu koncerts, šeit pārsvarā ir profesionālu mūziķu koncerts," skaidro Aivars Cepītis.
"Šeit īstenojas Jautrītes uzstādījums, lai katram bērnam tiktu mācīta mūzika pēc viņa varēšanas un saprašanas, un tas ir ļoti būtiski, ka bērni klausās, kā muzicē profesionāli mūziķi, un no tā mācās," piebilst Ritma Pētersone-Cepīte.
"Repertuārs diezgan brīvs; noteikums, ka pārsvarā akadēmiskā mūzika, bet bez apskaņošanas; bija viens koncerts ar apskaņošanu, bet visi pārējie ir akustiskie, lai dzirdētu tieši cilvēka balsi, lai dzirdētu instrumentu, kā viņš spēlē. Klausītājiem mēs arī ļoti nopietnas programmas spēlējam – barokmūziku, klasiku, ir arī, protams, latviešu komponisti un latviešu tautas dziesmas," teic Aivars Cepītis.
Pianiste Jautrīte Putniņa jau savulaik Valmierā arī aizsāka Mūzikas festivālus, Dārza koncertus, tā bija sadarbība ar Valmieras Mūzikas skolu, kuru tolaik vadīja Aivars Cepītis. Bet ir vēl kāds iemesls, kāpēc šie koncerti notiek izcilās pianistes Jautrītes Putniņas zīmē.
Aivars Cepītis skaidro: "Pirmkārt, tāpēc, ka Jautrīte ir 1929. gadā dzimusi, tagad viņai 95 gadu atceres diena un, otrkārt, klavieres, kuras Jautrīte Putniņa kādreiz spēlēja, viņas dēls Māris Putniņš uzdāvināja mums ar noteikumu, ka tās tiks vienmēr izmantotas kādā koncertā, kas notiks šeit. [..] Tad katru gadu mēs šīs klavieres izvedam ārā, protams, ka tiek skaņotas, un katru gadu viņas spēlē."
Dārza koncerti Burkānciemā notiek jau sesto gadu, kā stāsta Ritma un Aivars, – vienu reizi pie viņiem un tad kādā citā ielā, bet tai obligāti ir jābūt Burkānciemā, – tas ir viens no Valmieras privātmāju rajoniem, kuram šī nosaukuma rašanos tā īsti nevar pamatot neviens, viena versija ir, ka kādreiz, kad te vēl nebija pilsēta, bija lauki un tika audzēti burkāni.
"Tikai Burkānciema ielās un tikai Burkānciemā, jo svarīgi ir tas, ka Burkānciems, es domāju, ka tāds ir vienīgais pasaulē, un mēs to ne tikai reklamējam, bet gribam arī, lai cilvēki saliedējas," uzsver Aivars Cepītis. "Šie koncerti ir tādi, kas cilvēkus vieno, es ceru, jo pēc tam tiek zupa dalīta, un pie zupas visi parunājas daudz vairāk. Burkānciems ir privātmāju rajons, nu privātmājās cilvēki dzīvo katrs par sevi vairāk vai mazāk. Parasti ir tā – viens koncerts ir pie mums, Namdaru ielā, jau pašā sākumā tā sarunājām, un otrs ir kādā citā ielā."
Tā kā koncerti notiek dārzā, kur visapkārt blakus ir kaimiņi, tad bez kaimiņu būšanas to rīkošanā arī neiztikt.
"Mums kaimiņi arī sēž tepat, klausās, kaimiņiene dod mums krēslus, solus, jo vajag, kur sēdēt cilvēkiem," stāsta Aivars Cepītis.
"Dod meijas, palīdz zupu uz ugunskuru aiznest, mums ir labi draugi," piebilst Ritma Pētersone-Cepīte.
Aivars Cepītis uzsver: "Tas nav koncerts, ka mēs sēžam savās vietās, nopirkuši biļetes. Koncerts ir par brīvu, cilvēks, ja viņam nepatīk, viņš var piecelties un pastaigāties."
20. jūlija vakarā Burkānciema dārza koncerta noslēgumā būšot iespēja baudīt arī pēc Jautrītes Putniņas receptēm gatavotus ēdienus.
Katru vasaru notiek divi Burkānciema koncerti – viens Cepīšu ģimenes dārzā un otrs kādā citā ielā, šovasar otrs būs Brīvības ielā 2, kur savulaik dzīvoja pianiste Jautrīte Putniņa.
