Ar pieciem koncertiem no 21. septembra līdz 1. oktobrim Liepājas Simfoniskais orķestris dosies Latvijas koncerttūrē. Uz Jelgavu, Auci, Limbažiem, Madonu un Daugavpili orķestris un tā mākslinieciskais vadītājs Guntis Kuzma kopā ar klarnetisti Annu Gāgani vedīs iedvesmojošu Vīnes klasiķu programmu.
Šobrīd gan svarīgāk par orķestra radošajiem plāniem un iecerēm ir runāt par atalgojumu orķestra mūziķiem. Atklātu vēstuli izplatījusi Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācija. Tajā īpaši uzsvērts, ka profesionāli mūziķi finansiālās situācijas dēļ dodas strādāt ārpus Latvijas.
"Tā ir laba ziņa, ka ir šāda vēstule, ka visi profesionālie kolektīvi Latvijā apvienojušies profesionālā organizācijā, asociācijā, jo mūsu ikdiena sastāv no tā, ka mēs visu laiku ārkārtīgi pozitīvas un skaistas ziņas dodam ārā, cik izcili solisti, kāda laba mūzika, viss ir tik ļoti skaisti. Un tā gadu desmitiem, bet patiesībā situācija ar Latvijas profesionālo mūziķu un ne tikai mūziķu, arī baleta mākslinieku atalgojumu ir lēnām, lēnām atpalikusi no konteksta pat Baltijas valstīs.
Šobrīd jau tā atalgojumu starpība ir tik liela, ka mēs zaudējam reāli mūziķus – ik gadu ir kādi, kas pārceļas strādāt uz Igauniju vai Lietuvu," stāstīja Lipskis.
Viņaprāt, ar latviešiem raksturīgo paciešanos un paklusēšanu šobrīd tiek nodarīts pāri nozarei, tāpēc šai problēmai ir nepieciešams pievērst gan valdības, gan sabiedrības uzmanību.
"Principā Latvijas orķestri un kori ir bijuši mākslinieciskā spēka un profesionalitātes ziņā līderi Baltijas valstīs, bet mēs redzam, ja šī atalgojuma šķēre turpinās būt, tas ir tikai laika jautājums, kad šī līderība aizies uz ziemeļiem vai dienvidiem no Latvijas. Tādēļ mēs vēlamies publiskot problēmu. Tā nav tikai pašu mākslinieku, menedžmenta vai vadības problēma, tā ir mūsu tautas problēma, mūsu valsts problēma, ka mēs nevaram atbilstoši, cienīgi apmaksāt profesionālus māksliniekus, ka viņi piedalās konkursos kaimiņvalstīs vai tālāk, un lēnām smadzenes un talanti aizplūst," uzsvēra Lipskis.
Turklāt šo talantu atlase un izkopšana prasa 10–15 gadus ar individuālām pedagogu darba stundām, bet vēlāk šis ieguldītais darbs tiek uzdāvināts Igaunijai, Lietuvai vai Vācijai.
"Tādēļ mēs ceļam trauksmi, jo es domāju, ka ir tiešām pēdējais brīdis sākt straujiem soļiem labot situāciju un izlīdzināt vismaz starp Baltijas valstīm mākslinieku atalgojumu," norādīja Lipskis.
Viņš minēja piemēru, kādu novērojis šovasar izsludinātājos konkursos koncertmeistariem. Latvijā koncertmeistariem piedāvā 1600 eiro lielu atalgojumu bruto. Tajā pašā laikā Igaunijā līdzīgā konkursā koncertmeistaram kā atalgojumu piedāvā 2900 eiro bruto.
"Profesionāļi vēstīja par Lietuvas vienu no vadošajiem orķestriem, ka tur ir 1800 uz rokas, mums pat uz papīra nav tik daudz. Mēs neblefojam, mēs tiešām saskatām draudus mūsu nozarei nākotnē un izpildām savu pienākumu par to ziņot," uzsvēra Lipskis.
Ar gadiem kļūst arvien sliktāk
Situācijas kritiskumu Latvijas Radio "Labrīt" programmā iezīmēja arī "Latvijas koncertu" vadītājs Guntars Ķirsis: "Kad mēs visi esam laimīgi atbraukuši no Amsterdamas "Concertgebouw" koncerta, kurā uzstājās "Sinfonietta Rīga", es vienu no mūziķēm satieku lielveikalā, jo viņa ir spiesta strādāt tur, tāpēc ka par orķestra mūziķes algu īsti iztikt nevar. Tas jau nav nekas slikts, jo arī tas darbs ir cienījams, bet nevienā valstī, kas sevi uzskata par kultūras valsti, tā nevar notikt, jo profesionālam mūziķim ir jāstrādā mūzikas kolektīvā, viņam ir jāvelta laiks, lai viņš varētu sevi pilnveidot, lai pēc tam, kad jūs un citi klausītāji atnāks uz koncertu, viņš varētu pilnvērtīgi izpildīt to, ko mēs no viņa sagaidām."
Orķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē atzina, ka – lai arī viņa orķestrī strādā fanātiķi un uzkrītoši neviens no orķestra prom neiet, situācija kļūst arvien kritiskāka,
kas rada arī aizvien lielāku nedrošību par nākotni: "Faktiski pa visiem šiem gadiem kļūst arvien sliktāk, un tas saistīts ne tikai ar orķestrantu atalgojumu, bet arī ar orķestra budžetu kopumā. Tāpēc es katra vārda galā saku – es ceru, ka mēs varēsim izdarīt to, es ceru, ka mēs varēsim izdarīt arī to un to, un to. Tāda ir situācija patlaban."
Viena no problēmām – mūziķu trūkums konkrētās instrumentu grupās – ar to saskaras arī Latvijas Radio bigbends, skaidroja tā vadītājs Kārlis Vanags: "Instrumentu grupās situācija ir katastrofāla. Mēs tā kādreiz esam padomājuši – nedod, Dievs, ja kāds no bigbenda mūziķiem kaut kādu iemeslu dēļ nevar piedalīties koncerta norisē, tad bieži vien tā situācija var izveidoties tāda, ka paņemt vietā vienkārši nav ko. Jo uz nepilnajiem diviem miljoniem principā otru tāda līmeņa pirmo trompeti Latvijā mēs nevaram sameklēt, kāds, piemēram, mums ir Andris Augstkalns, un tā ir ar lielāko mūziķu daļu."
Visa kontekstā gandrīz vai paradoksāli šķiet, ka, piemēram, Latvijas Radio koris oktobra sākumā dosies uz Londonu, kur notiks prestižās britu žurnāla ‘‘Gramophone" gada balvas pasniegšana, kam kora veikums ir izvirzīts, kamēr pašu mājās valda neziņa jau par to, kas notiks tuvākajos mēnešos, kad sāksies ziemas rēķinu sezona. Sigvards Kļava norādīja:
"Kā vēl nekad, mūziķi šobrīd jūtas ārkārtīgi viegli ievainojami un varbūt pat nokaujami, jo ir tik daudz dažādu notikumu un detaļu, kas parādās mūsu ikdienā. Es jau nemāku tā asi pateikt, bet ir lielas ziepes, ir tiešām lielas ziepes."
"Latvijas koncertu" vadītājs Guntars Ķirsis uzsver, ka situācija ir tik samilzusi, ka tā jāatrisina vistuvākajā laikā, cerot uz produktīvu dialogu ar jauno valdību: "Skaidrs, ka ar kultūras ministri un premjeri būs runa, ka šis jautājums ir jārisina tūlīt, mēs nevaram gaidīt nevienu mirkli. Jūs uzdodat jautājumu – vai mēs redzam, ka kāds te atgriežas? Īstenībā ir tā, ka šobrīd nav neviena, kurš būtu aizbraucis uz ārzemēm mācīties, kurš atbrauktu atpakaļ un teiktu, ka gribētu šeit spēlēt. Nebrauks šeit atpakaļ, kamēr mēs nevarēsim viņiem neko reālu piedāvāt."
