Skatītāju straume plūda uz leģendārās grupas "Čikāgas piecīši" dalībnieka Armanda Birkena 70. jubilejas koncertu VEF Kultūras pilī, lai vienotos kopīgās atmiņās un latvietības mīlestībā.
"Pirmās atmiņas ir vistrakākās – no koncerta Mežaparkā, kad mēs visi palikām traki, jo mēs viņus redzējām pirmo reizi dzīvē. Tā jau mēs viņus bijām dzirdējuši ierakstos – visvisādos pagrīdes un nezin kādos –, bet tur mēs dzirdējām, kāpām uz soliem, aplaudējām, raudājām, viss notika. Un dziedājām līdzi, protams," atceras svalenā Mežaparka koncerta apmeklētāja Rasma Alute.
"Burvīgi, aizkustinoši, mīļi, kur nu vēl labāk – Latvijā, Rīgā, visur Latvijā. Latviešu publika – tā ir mūsu publika, "piecīšu" publika bijusi, mana publika, es esmu visu mūžu latviešos uzstājies. Tas ir tas, kāpēc mēs to darām, teiksim, darījām visus tos gadus un kāpēc es vēl tagad dziedu, jo ir tā saite. Ļoti patīkami, ja cilvēkiem patīk dziesmas, patīk satikties, pakavēties atmiņās, jo mums ir daudzu gadu atmiņas sakrājušās. Tas viss ir ļoti mīļi, esmu ļoti pateicīgs par iespēju, gandarīts, aizkustināts, un tas ir ļoti skaisti!" teic jubilārs Armands Birkens.
Koncertā kopā ar jubilāru uzstājās ilggadējā "Čikāgas piecīšu" dziedātāja Lorija Vuda un ansambļa "Hāgenskalna muzikanti" akordeonists Rolands Zelčs.
Jautāta, kādas vērtības raksturo Armandu Birkenu, Lorija Vuda saka: "Armandam ir ārkārtīgi daudzas spilgtas personības šķautnes, un tas vienojošais ir, ka viņš ir īsts līdz katrai šūniņai. Jo mums ir bijušas daudz sarunas par dzīvi un jēgu, bet arī ļoti daudz humorīgas smiešanās un prieka par dzīvi, tā es varu teikt, ka viņš ir īsts."
Armands Birkens jubilejas koncertā izvēlējies dziesmas, kurām bijusi īpaša vieta viņa dzīvē, – gan romantiskas un jestras, gan patriotiskas.
Interesanti, kā mainās dziesmu nozīme ar gadiem? "Tā traģēdija ir, ka diemžēl daudz kas nemainās. Varbūt mazliet savādāk, bet cīņa jau nekad nebeidzas. Pasaulē šobrīd ir kari, kari nav nekur pazuduši, nav aprimuši, nerunāsim nemaz par Ukrainu, tas ir viens no tiem. Tas laiks ir mainījies, par ko mēs varbūt tieši domājām dziesmu laikā, bet tās idejas un tādas lietas, tās pašas karavīru dziesmas – "Mūžam tavi bāleliņi svešos karos jās", tur nekas nav mainījies diemžēl un traģiskā veidā nez vai mainīsies kādreiz. Cilvēce ir pierādījusi, ka karot viņa ir ļoti spējīga, un tas ir ļoti šausmīgi un grūti saprotams. Daudzām dziesmām ir tāda sentimentāla vērtība: "Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies", par to tikšanos, tas jau nekad nepazudīs. Tāpat par Brīvības pieminekli, mēs visi savā veidā esam Brīvības piemineklis, mēs stāvam, kur mēs stāvam, vai ielas vidū, vai uz trotuāra, visapkārt brauc un skrien.. Es nezinu, man tās dziesmas neko nav pazaudējušas, kaut gan, protams, okupācijas gados bija cita nozīme. Man viņas visas ir mīļas, un es priecājos, ka nav vairs tā vecā okupācijas noskaņa. Tā pazuda jau daudzus gadus, un par tā tēmām nav jādzied," stāsta Armands Birkens.
"Tik daudz latviešu, kā mēs šovakar šeit redzējām, ne vienmēr Rīgā redzam kopsummā, vai ne? Dziesmu svētkos, šeit, sanākam kopā. Mazie dziesmu svētki? Tieši tā! Un Armands ir brīnišķīgs ne tikai kā dziedātājs, kā mūziķis, kā ģitārspēlētājs, bet viņš ir brīnišķīgs cilvēks! To es varu pateikt ar pilnīgu pārliecību, jo, kad mūsu koris no Ventspils, es esmu ventspilniece, kad koris bija Čikāgā Ivara Cinkusa vadībā, tad Armands bija tas cilvēks, kas visas kora tantes un meitenes izvadāja, kur vajag, viņš ir draugs.. es nezinu kādā pakāpē, droši vien simtajā," vērtē koncerta apmeklētāja Lilita Puziņa.
Koncerta skanējumu papildināja arī jaunākās paaudzes dziedātājas un grupa "Sudden Lights".
Savukārt Armands Birkens jau šobrīd domā par jaunas dziesmas sacerēšanu, un tās pirmatskaņojums gaidāms nākamvasar Latvijā.
