Ar Platona Buravicka "Vakuuma domēni" pasaules pirmatskaņojumu, Ondržeja Adameka un Georga Frīdriha Hāsa skaņdarbiem atklāts šā gada jaunās mūzikas festivāls "Arēna".
Festivāls ik rudeni pulcē jaunās mūzikas komponistus, māksliniekus un klausītājus no dažādām pasaules valstīm. Tā moto "Saklausi nākotni" sevī ietver galveno festivāla ideju un mērķi – rādīt mūsdienu mūzikas dažādību.
Atklāšanas koncertā "Laika poētika" "Sinfonietta Rīga" mūzikā ieskandina šim gadam veltīto tēmu – kosmoss. "Man laimējās būt vienam to tās komandas, kas pirms daudziem daudziem gadiem uzsāka festivālu "Arēna", tāpēc katru gadu ar nepacietību vēroju festivāla panākumus un priecājos, ka šis pasākumus joprojām notiek un ir dzīvs, pat ļoti dzīvs," teic kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē.
Viņš piebilst: "Šis gads nav izņēmums, tieši otrādi, tas, ka mēs paši piedalāmies, tie ir papildu vitamīni. Mums ir iespēja spēlēt ar "Sinfonietta" un lieliskiem solistiem – tiešām vienreizēja programma, kuru nez vai mēs tāpat varētu realizēt paši savas sezonas ietvaros, bet "Arēna" ir pietiekami plaša, "Arēnā" nav ierobežojumu, "Arēnā" pietiek vietas visiem un jebkam."
Unikālais atklāšanas koncertā, pēc organizatoru domām, ir tik krasi atšķirīgi pārstāvētie komponisti. Katrs no cita laikmeta un citas pasaules, starp kurām nav iespējams vilkt paralēles. Platona Buravicka laikmetīgais skaņdarbs orķestrim "Vakuuma domēni", kura solopartija rakstīta vijolniecei Magdalēnai Gekai, ir kā pretstats austriešu laikmetīgās mūzikas dzīvās leģendas Frīdriha Hāsa filozofiskajam skaņdarbam "Und", kā arī Ondržeja Adameka skaņdarbam "Mehāniskā lelle". Katrs skaņdarbs ir kā lidojums pilnīgi citā kosmosā.
""Vakuuma domēni" parādās no multiuniversa teorijas, ka katrs Visums no cita Visuma atdalās ar cita sprieguma, citas pakāpes vakuumu," stāsta komponists Platons Buravickis.
"Mēs šajā pasaulē arī dzīvojam dažādās pasaulēs, daži no mums dzīvo diezgan drausmīgā pasaulē, bet tas nenozīmē, ka, dzīvojot drausmīgā pasaulē, pašam jāpaliek drausmīgam," teic komponists.
Koncerta apmeklētājs, komponists Ernests Vilsons pēc festivāla atklāšanas teic: "Man ļoti patika Platona Buravicka skaņdarbs. Man šķiet, ka tas jau ir kļuvis par gandrīz vai viņa rokrakstu, prast uzrakstīt mūziku, kas vienlaicīgi ir prasīga pret klausītāju, bet arī pacilājoša, un šis skaņdarbs noteikti tāds bija."
"No pašas pirmās skaņas līdz pašām beigām klausītājs ir visu laiku sasprindzis, – kas būs? Visas šīs kulmināciju veidošanas un atgriešanās no šīs kulminācijas. Domāju, ka šo komponistu sacensība vai sāncensība ir līmenī," pauž koncerta apmeklētājs, muzikologs Arvīds Bomiks.
Festivāls "Arēna" tiek uzskatīts par vienu no novatoriskākajiem kultūras notikumiem Latvijā.
Tā idejas autori ir komponists Pēteris Vasks, muzikoloģe Baiba Kurpniece, obojists un diriģents Normunds Šnē, Latvijas Radio kora diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš, komponists Andris Dzenītis un VSIA "Latvijas Koncerti" direktors Guntars Ķirsis. Kopš 2014. gada festivālu vada diriģente un producente Antra Dreģe.
"Katrs gads ir īpašs, jo katru gadu ir cita tēma, citi mākslinieki un cits virziens. Festivāls būtībā ir kā dzīva būtne, kā dzīvs organisms, kas mainās līdzi laikam," atzīmē producente.
Viņa piebilst: "2002. gadā bija pilnīgi citi apstākļi, nekā mums ir šogad, un man ir prieks, ka šajā mainīgajā straumē es varu iet līdz ar festivālu un ar mūziku, un ar to visu, kas notiek pašreiz mums Latvijā un pasaulē."
Pārsteigumiem piesātināti solās arī būt pārējie notikumi. Festivāla otrais vakars "Kosmosa stabules" 22. oktobrī aicina klausītājus uz Reformātu baznīcu. Tā pirmā daļa atvēlēta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas nodaļas jauno talantu svaigākajiem veikumiem, savukārt otrā – franču muzikālajam mākslas darbam "Erwan Kerawec Ensemble", kurā apvienojušies četri Bretaņā sakņotu dažādu dūdu paveidu spēles lielmeistari. Tikpat būtiski arī koncertsarunu pasākumi galerijā "Istaba".
"Vairāk dažādības, vēl vairāk trakuma, vēl vairāk būvēt fundamentus jaunajām paaudzēm, lai viņiem būtu vieglāk atsperties un būtu, no kā atsperties," plānoto raksturo Platons Buravickis.
