Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Skolojies jeb skolots privāti pie ievērojamiem pedagogiem un, acīmredzot, dabūjis spožu izglītību gan kā pianists, gan diriģents, gan komponists. Viņa sacerēto skaņdarbu "Fantasia Tönkünstler" orķestris Vīnē atskaņojis, kad autoram bija vien 16 gadu. 17 gadu vecumā viņš jau bijis Ķelnes operas korepetitors. 20 gadu vecumā uzsācis diriģenta karjeru. No 1922. gada jau līgums ar Laibahas (šodien Ļubļana Slovēnijā) operu. Sākums gluži kā Māleram, kurš arī iesāka Laibahā – tikai 40 gadus agrāk.
Turpinājumā tad nonākam arī pie Latvijas, kur Matačičs 30. gados viesojies ne vienreiz vien. Tai skaitā arī Jūrmalas vasaras koncertos ar Radio simfonisko orķestri, un ieguvis ne tikai publikas, bet arī orķestra simpātijas. 1931. gada sezonas noslēgumā orķestris piemiņai par labo sadarbību viņam dāvājis pat zelta pulksteni! Viņš atskaņojis arī ne vienu vien latviešu mūzikas skaņdarbu. Starp tiem ievērojamākais notikums varētu būt Jāņa Ivanova 1. simfonijas atskaņošana 1935. gadā. Lai arī atturīgi, jo ar Matačiča vārdu padomju laikā nebija "stilīgi" lepoties, Ivanovs privātās sarunās ar lepnumu – un varētu pat teikt sajūsmu – to atcerējās. Svarīgi arī, ka Matačičs šo simfoniju atskaņojis Zagrebā un Belgradā.
30. gados viņa karjera bijusi tikai ar augšupejošu līkni. Koncerti ar Berlīnes un Varšavas filharmoniķiem, operas Parīzē, Vīnē un Belgradā, kur viņš bijis arī režisors.
1941. gadā, nodibinoties Ustašu Horvātu republikai, Matačičs tiek iecelts par zemessardzes virskapelmeistaru pulkvežleitnanta pakāpē. Tomēr arī koncertdarbība kara laikā turpinās gan Vīnē, gan Berlīnē. Karam beidzoties, 1945. gadā par atrašanos "nepareizajā" pusē Tito valdība viņam piespriež nāvessodu, kas tomēr tika nomainīts ar piecu gadu cietumsodu. Arī cietumā viņa diriģenta karjera neapstājās, jo tur viņš diriģējis notiesāto orķestri. 1946. gadā, pateicoties sievas neatlaidīgai un aktīvai rīcībai, viņš tika apžēlots, tomēr starptautiskā karjera varēja turpināties tikai pēc 1954. gada, kad tika atjaunotas arī pilsoņtiesības un saņemta pase.
Un te seko vēl viena saite ar latviešiem. 1957. gadā Štutgartē Lovro Matačiča iestudētajā Vāgnera operas "Rienci" uzvedumā galveno sieviešu lomu dzied izcilā latviešu dziedātāja Paula Brīvkalne.
Tālāko dzīvi varētu nosaukt par vienu spožu panākumu virkni, kuras vainagojums ir mūža nogalē (1977. g.) sarakstītā stundu garā simfonija divām klavierēm stīgām un sitaminstrumentiem "Konfrontācijas".
Bagātais un piedzīvojumiem pilnais mūžs noslēdzās 1985. gadā.
