"Midsummer Vilnius" ir pilsētas festivāls, kas notiek Viļņas sirdī – Lietuvas Valdnieku pils pagalmā, sagādājot vasaras darba dienu vakariem māksliniecisku baudījumu. Šogad festivāla programmā ir desmit koncertvakari un atklāšanas pasākumā uzstājās amerikāņu džeza dziedātājs Gregorijs Porters (Gregory Porter) ar grupu un Lietuvas Kamerorķestri. Portera balss ir samtains baritons, bet dziesmu izpildīšanas veids klasisks un stāstniecisks. Viņa repertuāru veido gan paša skaņdarbi, gan labākais no džeza dziesmu grāmatas, un dziesmas viņa interpretācijā izskan kā viedas fabulas. Savukārt "Midsummer Festival" ieceri un stāstu LSM atklāja festivāla direktors un dibinātājs Valds Petreiķis (Valdas Petreikis).
Aiga Leitholde: Kā radās iecere organizēt šāda veida festivālu?
Valds Petreiķis: Vienmēr esmu bijis saistīts ar skatuves mākslām – kādreiz menedžēju pasākumu norises vietu, sadarbojies ar teātriem un dažādu stilu mūzikas projektiem. Manas aizraušanās un manas darbības rādiuss bija plašs. Mans mērķis bija radīt ko vienreizēju, kas apvienotu dažādas skatuves mākslas, un radīt starptautisku festivālu, piedāvājot augstas kvalitātes priekšnesumus. Pirms desmit gadiem mums paveicās, jo šī Lietuvas Valdnieku pils (lietuviski – Valdovų Rūmų Didysis kiemas – red.) bija tik tikko no jauna uzbūvēta un mēs to varējām izmantot kā festivāla norises vietu ar saukli, kas šis ir festivāls pilsētas sirdij – no pilsētas sirds cilvēku sirdīm! Lai ir skaisti, poētiski un vasarā iederīgi.
Kādi šajos gados ir bijuši festivāla organizēšanas galvenie izaicinājumi?
Kā jau visiem festivāliem – to sākumā izaicinājumi ir finansiāli. Otra lieta, kas jāatrisina – kā iepazīstināt publiku ar festivāla koncepciju, kā par to runāt, kā to aizstāvēt un kā pielāgoties publikas vajadzībām. Šie bija pirmie izaicinājumi, kurus laika gaitā atrisinājām – festivāla vārds ir labi zināms, esam stabili finansēs – esam ieguvuši sadarbības partnerus.
Kas bija pirmie mākslinieki, kas uzstājās festivālā, un kā attīstījāt konceptu?
Pirmā 2016. gada festivāla galvenā māksliniece bija Džoša Stouna (Joss Stone), kas dzied džezu, blūzu un popu. Viņa toreiz bija pasaules tūrē, kurā saspēlējās ar vietējiem mūziķiem. Tas bija skaists koncerts – Stouna nokāpa no skatuves, basām kājām devās pie auditorijas.
Viens no festivāla mērķiem ir prezentēt lietuviešu izcilos mūziķus, kuri šobrīd strādā starptautiski kā operdziedātāji, – Asmika Grigorjana, Kosts Smoriģins, Edgars Montvids. Mēs sadarbojamies arī ar vietējiem popa un roka mūziķiem. Vienmēr programmā meklējam ko vienreizēju – kombināciju, māksliniecisku sadarbību. Mēs kā festivāls vēlamies būt daļa no radīšanas procesa. Piemēram, pagājušajā gadā izveidojām britu mūziķa Fink un orķestra sadarbību.
Nākamgad būs jau desmitais festivāls. Kāda jums ir nākotnes vīzija?
Jā, nākamajā gadā mums būs maza jubileja. Mans pirmais mērķis šajā festivālā bija radīt radošu telpu, kas būtu stabila un kas varētu attīstīties pati savā iekšienē. Mums vienmēr apkārt ir mākslinieki un mūziķi, kas ir gatavi radīt ko skaistu, – šādai kvalitātei nebūs laika noilguma. Pasaulē ir pieredze, kad festivāls notiek jau 60 un 70 gadus, un manas cerības un sapnis, lai šis festivāls nodzīvotu ilgāk par mani.
Kā vērtējat Viļņas kultūras piedāvājumu?
Es ticu, un droši vien tam ir arī pierādījumi, ka Viļņa ir viena no dzīvīgākajām kulturālajām pilsētām Eiropā vai pat visā pasaulē. Pieejama ir visa veida kultūra – starptautiska un vietējā, dažādi festivāli un naktsdzīve. Izvēle ir plaša un arī konkurence ir liela, jo daudz kas notiek vienlaikus. Kad mēs pirms desmit gadiem sākām, kultūras dzīve bija daudz klusāka, bet mēs esam priecīgi, ka cilvēki aktīvi izbauda kultūru.
Cik esmu novērojusi, lietuvieši ir mūziku atbalstoša publika.
Tā ir taisnība. Esmu strādājis citās valstīs, kā Šveice, Lielbritānija un Francija, varu teikt, ka lietuvieši ir aizrautīgi – viņi redz, viņiem patīk un viņi dodas klausīties.
Mani pārsteidza, ka Gregorija Portera koncerts bija izpārdots!
Šajā gadījumā nostrādāja kulturālais aspekts. Dažreiz notiek tā, ka mūziķi kļūst slaveni noteiktās vietās. Populārākais piemērs ir filma "Searching for Sugar Man", kuras galvenais varonis amerikānis Rodriguez bija slavens tieši Dienvidāfrikā. Mūsu gadījumā, piemēram, Fink – Baltijā ir mazpazīstams, bet Viļņā populārs. Savukārt Gregorijs Porters vairākkārt ir uzstājies Kauņas džeza festivālā. Sākumā viņš dziedāja 200 cilvēkiem, bet viņš atgriezās un atgriezās. Tagad viņam šeit ir 5000 cilvēku auditorija, līdz ar to izpārdot viņa koncertu ir viegli. Dažkārt mūziķi nolemj pieturēties pie konkrētām vietām, kur tiek vairāk novērtēti, nevis braukt garās tūrēs.
Šonedēļ vēl notiks "Midsummer Vilnius" festivāla koncerti: 23. jūlijā virtuozais akordeonists Martīns Levickis (Martynas Levickis) uzstāsies kopā ar paša dibināto kamerorķestri "Mikroorkéstra". 24. jūlijā koncertu sniegs amerikāņu a cappella grupa "Naturally 7". 25. jūlijā varēs piedzīvot uzvedumu "Opera Under the Stars", savukārt festivāla noslēgumā uzstāsies dziedātājs Justins Jarutis (Justinas Jarutis).
