Dace Volfa: "Voiceks Voiska" savulaik sāka darbību kā "Voiceks", līdz nolēma cieši sekot ska mūzikas tradīcijām un, lai to uzzinātu arī klausītāji, pievienoja otru vārdu, par kuru daudzi domā, ka tas ir uzvārds – "Voiska". Pieļauju, ka ir cilvēki, kas nezina, kāpēc Voi un ska, un varbūt arī nezina, ar ko īsti ska atšķiras no regeja.
Jourelis: Mūsu vecais, tagad atkal jaunais, bundzinieks Uldis Zariņš to definēja šādi – vienu gadu Jamaikā bija tik karsta vasara, ka kustēties ska ritmos bija apgrūtinoši, tāpēc pārgāja uz lēnāko regeju. Šis skaidrojums mūs apmierināja.
Mums tik karstas vasaras kā Jamaikā nav gandrīz nekad, tad jau mums ska ir pašā laikā – jākustas ātrāk. Vai ir arī kādas ska raksturīgas deju kustības?
Jourelis: Kustības iniciē pati "Voiceka" un ska mūzika. Katram tās ir nedaudz savādākas. Meitenēm savādākas, puišiem savādākas, rudmatiem un melnmatiem atkal savādākas.
Bet balle būs, vai ne?
Jourelis: Šogad ir retais gadījums, kad, kā mēs paši sakām, pavecāki cilvēki mēģina atkal uzkāpt uz skatuves, sadara visādas jocīgas lietas, saspaida feisbukus, profils aiziet šreijā, tagad mums ir divi "Voiceks Voiska" profili.
Esam saņēmušies šogad parādīt, ka varam ātri pakustēties paši un iekustināt arī publiku.
Edzis: Vēl ātri pakustēties!
Edzi, tu tomēr smagākas mūzikas grupās spēlē ģitāru. Ar ko atšķiras tāda saulaināka un karstāka ģitārspēle?
Edzis: Pēc uzaicinājuma "Vaiceks Voiska" nācās nedaudz piemācīties un atcerēties.
Tomēr nav tik vienkārši?
Edzis: Nav tik vienkārši. Ātrums savādāks, ritmi savādāki. Īpaši jau ne ar ko neatšķiras – ar jautrību un trakumu atšķiras.
Trakuma jau rokgrupās arī netrūkst, bet šis ir tāds citādāks?
Edzis: Krietni jautrāks.
Jourelis: Edzītis jau arī mums ir tāds pasmagāks. Viens no pasmagākajiem grupā.
Edzis: Man neko vieglu neļauj spēlēt.
Jourelis: Mums viss ir sadalīts. Smagā sekcija ir Edzītis, tad ir ritma sekcija un bass, un ir tā saucamās taures jeb "duhi". Kā orķestrī. Un kad mēs visi kopā sanākam, pašiem ir prieks, ka vispār kaut kas skan. Īpaši pēdējā laikā.
Kā vispār ir pēdējā laikā? Jūs daudz koncertējat vai maz? Man šķiet, ka maz.
Jourelis: Tāpēc tieši pieminēju, ka šogad esam saņēmušies un būsim četros pasākumos un startēsim tieši ar "Labu dabu". Bez skābekļa baloniem…
Pirmizrāde būs "Labā dabā", vai kas jauns sacerēts, vai būs "Voiceks Voiska" klasika?
Jourelis: "Voiceks Voiska" klasika un, teiksim tā, sen labi aizmirstais arhīvs tiek pacelts.
Edzis: Kas nav pirms tam koncertos spēlēts.
Jourelis: Mūsu tā saucamās atvadas bija tādas, ka mēs ātri aizgājām un tikpat ātri tagad arī parādamies. Kā teica mūsu tagadējais, nu jau atpakaļ, bundzinieks Uldis Zariņš: "Jums ir tik daudz materiāla, kas nekur nav dzirdams!" Šī būs iespēja to dzirdēt.
Vēl varētu būt, ka kopš grupas dibināšanas izaugusi kāda paaudze, kas nemaz nav pabijusi koncertos.
Jourelis: Noteikti. Mums pašiem bērni ir pietiekami lieli, lai ieteiktu ne tikai saviem vienaudžiem, bet nu jau arī klases trīs jaunākiem "patirināties" gar skatuvi.
Ko bērni saka tēviem? Vai vajag šo lietu turpināt un darīt?
Edzis: Mana meita bija pārsteigta, ka ir arī tāda mūzika.
Jourelis: Mana vecākā meita jau ir pavisam liela un pat piedzīvojusi to, ko citiem bērniem nevajag piedzīvot, sākot no pirmajiem "Pozitivusiem" un arī "Negativusiem", jo, kā nekā, mēs esam arī festivāla "Negativus" aizsācēji un varam teikt, ka "Positivus" ar pārcelšanos uz Rīgu likvidēja arī "Negativus".
Nu, visādas lietas var sākt no jauna, kā mēs to redzam… Kāpēc no pašiem pirmsākumiem šāda mūzika no tālām zemēm ar kurām mums pat īsti nav sakara, proti – ska, kļuva par jūsu vadmotīvu tik ilgu gadu garumā?
Jourelis: Patiesībā saistība ir likumsakarīga, jo, kā tu pieminēji, Edzis nāk no smagām aprindām, bet es nāku no "Torņa" paaudzes, no "Baložiem" un "Voiceka". Mūsu tā laika bundziniekam Uldim Zariņam bija klases biedrs Oļģerts, kurš mācījās, ja nemaldos, Minsteres latviešu ģimnāzijā. Tur kaut kādas infekciozas saslimšanas dēļ viņš, labā nozīmē, inficējās ar šo ska mūziku.
Izrādījās lipīga…
Jourelis: Tā ir ļoti lipīga. Ne velti šajā studijā kopā ar tevi atrodas divi cilvēki ar etniskām saknēm Latgalē, mums tas pozitīvais ļoti patīk. Tā deju grīdas, jautrības un ņigu ņegu atmosfēra vienmēr ir bijusi draivs jeb dzinulis. Mums grupā nav neviena cilvēka, kurš būtu tendēts uz depresīvām lietām, visi mīl pajokot.
Prieks dzirdēt, tad jau "Labā dabā" ir īstā vieta "Voicekam Voiskam" un ska mūzikai, jo tā ir vasaras mūzika un brīvdabas mūzika. Saviem sarunas biedriem noslēgumā arī parasti jautāju par tām radībām, pie kurām cilvēki brauc ciemos uz "Labu dabu", kam tur ir mājas, bet reizi gadā tās tiek pārsteigtas ar skaņām no cilvēku pasaules, reizēm diezgan skaļām. Kuriem meža iemītniekiem "Voiceka Voiskas" mūzika varētu iet pie sirds?
Jourelis: Mums ir viena kompozīcija par revolucionāru āpsi vārdā Džamals, kurš saceļas pret valdonīgo lāci, kas noteicis diktatūru dzīvnieku pasaulē. Domāju, pēc būtības…
Edzis: Mēs par āpšiem!
Jourelis: Mēs par āpšiem! Par revolucionārajiem āpšiem!
Cerams, ka āpši būs arī par jums festivālā "Laba daba" un, protams, par jums un dejošanu, un vasarīgu mūziku būs arī festivāla apmeklētāji!
