Mazās formas akadēmiskās mūzikas svētkos klausītājus sagaida atklājumiem bagāts ceļojums izmeklētu skaņražu radošajās laboratorijās zinošā mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža vadībā. Koncerti norisināsies "Zuzeum" Lielajā izstāžu zālē četrus vakarus – no 24. līdz 27. augustam.
24. augustā būs iespēja iedziļināties franču baroka mazzināmajā pasaulē, 25. augustā skanēs Eiropas ziemeļu laikmetīgā mūzika, turklāt gaidāmi speciāli šim festivālam radīti Igaunijas komponista Perta Ūsberga un Latvijas komponista Platona Buravicka jaundarbi, 26. augustā klausītāji, kā teikts koncerta aprakstā, "vadīs laiku uz tilta, kas no romantisma ilgpilniem miglājiem ved pie 20. gadsimta bābeliskā haosa, savukāŗt 27. augustā "vilciena sliežu bezgalība krustosies ar mūžīgās kustības virpuļiem", piedāvājot amerikāņa minimālista Stīva Reiha un franču spektrālisma pamatlicēja Žerāra Grizē apjomīgos opusus.
"Man šķiet, ka mēs būtu tādi ļoti sevi un klausītājus ierobežojoši, ja mēs piedāvātu kaut kādu vienu aspektu. Mēs vienmēr esam centušies, un tā faktiski ir tāda "Sinfonietta Rīga" firmas zīme, būt tik plaši un atvērti, cik vien iespējams.
Arī šie četri vakari nav izņēmums. Šis ir gadījums, kad mūziķi paši nāk ar savām idejām. Kad mēs to visu plānojām apmēram pirms gada, tad mums gan datoros, gan uz galda bija tāda ideju kaudze, ka mums tiešām bija krietni jāpasēž, lai mēs sastādītu šīs programmas," par gaidāmajiem koncertiem stāsta Normunds Šnē.
"Sinfonietta Rīga" mūziķiem ir vēlme muzicēt un parādīt sevi ārpus orķestra, un mākslinieciskais vadītājs atklāja, ka ir ieinteresēts, lai viņi to dara kā kamermūziķi, jo tas palīdz uzlabot orķestra skanējumu. Koncertos dzirdamās programmas būs mūziķu pašu veidotas.
"Viņi gūst jaunu pieredzi, meklējot agrāk neskanējušu, jaunu mūziku, sākot no franču baroka līdz pat mūzikai, kas radusies pavisam nesen. Šīs ir ļoti plašu muzikālo spektru pārstāvošas programmas, un klausītāji, kas apmeklēs visus četrus vakarus, saņems sev visplašāko baudījumu," pauda Šnē.
Gaidāmajos kamermūzikas koncertos uzstāsies arī viesmākslinieki, kas nav "Sinfonietta Rīga" sastāvā. Pianiste Agnese Egliņa, piemēram, koncertēs šī nelielā festivāla noslēguma koncertā 27. augustā.
"Žerāra Grizē skaņdarbs, protams, nav ikdienas repertuārs jebkuram mūziķim. Tas ir pietiekami izaicinošs opuss, ne tajā ziņā, ka būtu tehniski vai emocionāli grūti, bet vispār to saorganizēt ir sarežģīti. Šis ir skaņdarbs, kas arī pasaules koncertzālēs nav ikdienas darbs, kas izskan, jo tas ir ļoti apjomīgs un vērienīgs opuss. Jāsaka gan, ka šis izskanēs pirmo reizi publikas klātbūtnē Latvijā, bet šo darbu mēs esam spēlējuši, iestudējot to Covid-19 laikā, kad spēlējām to Lielajā Ģildē bez publikas. Mēs esam laimīgi atgriezties pēc kāda laika pie šī skaņdarba un to spēlēt klausītājiem," stāstīja Egliņa.
Arī klavieres, uz kurām pianiste atskaņos šo skaņdarbu, ir īpaši tam sagatavotas. Skaņotājs ir rūpīgi strādājis, lai konkrētas skaņas skanētu citā nokrāsā, nekā ierasts.
Tāpat koncertu cikla laikā tiks atskaņoti arī divi pirmatskaņojumi. "Es negribētu izcelt kādu atsevišķu momentu no šīm programmām, jo patiesībā visi šie vakari ir ļoti nostrādāti, izlīdzināti, un katram skaņdarbam ir sava vieta un nozīme. Vajag nākt, klausīties un izbaudīt katru vakaru kā pabeigtu mākslas darbu, kurā ieguldīts gan intelekts, gan darba stundas un, protams, arī šie jaunie darbi," aicināja Šnē.
