Kurzemes atklāšana. Dzejnieka Jāņa Petera dziesmas ceļš

Dzejnieks Jānis Peters ir dzimis Priekulē 1939. gadā latviešu valodas un literatūras skolotājas Zelmas un Latvijas brīvības cīņu dalībnieka Jāņa ģimenē. Telefonsarunā dzejnieks stāsta: "Esmu īsts kurzemnieks, dzimis 40 kilometrus no Liepājas, Priekulē. Esmu dzimis 30. jūnijā, kad gads ir tieši pusē, un vēl pēc diviem mēnešiem sākās Otrais pasaules karš, un tad tās visas mūsu briesmas arī. Manas pirmās atmiņas par Kurzemi ir aptuveni no piecu gadu vecuma. Toreiz mana šūpuļdziesma bija drausmīgās kara sirēnas. Vecāki bija izdomājuši, ka pareizi ir slēpties kartupeļu pagrabā, tad tur es arī tās naktis pārdzīvoju. Priekule bija pie paša Kurzemes katla, Priekule, kuru mana māte līdz karam sauca par savas dzīves laimes salu. Es dzīvoju starp divām armijām, armijas nāca un gāja, laikam es pabiju gan vācu armijas karavīru, gan sarkanarmiešu klēpī. Vieni ar mani runāja vāciski, otri krieviski – šie bija ar tādiem mongoloīdu vaibstiem, laikam no Vidusāzijas, viņi mūsu virtuvē cepa pankūkas, tādas atmiņas man ir.

Dzīve jau ir paradokslāla, vai es varēju zināt, ka būšu dzejnieks, ka man tā bērnības zeme būs ar tik savādām atmiņām, sirēnām, kratīšanām gan no vieniem, gan otriem?

Bet to dzejoli "Kurzemē" es uzrakstīju; vai tāpēc – nezinu…"

Jānis Peters laikrakstam "Literatūra un Māksla" 1982. gadā rakstījis, ka "tāda novadniecība nebija vēlama, sak, kāda vēl Kurzeme. Vai nepietiek, ka ir zeme?" Tomēr "Kurzeme" skanēja gan Latvijas dienās Zviedrijā, gan kā latviešu mākslinieku priekšnesums kārtējā kongresa laikā Maskavā Kremļa kongresu pilī.

Ansambļa "Modo" tā laika solists Viktors Lapčenoks atceras: "Man ļoti patika dziedāt "Kurzemi", ļoti spēcīgi vārdi, ar tik saprotamu vēstījumu. Jānītis ir ielicis dziesmā savu domu, taču tā nolasās un sakrīt ne tikai ar kurzemnieku sajūtām. Kā tik nav nācies dziedāt šo dziesmu pa koncertiem, īpaši kad pievienojās dejotāji. Viņiem vajadzēja skatuvi, tad es no kaut kādām kulisēm, aizskatuvēm esmu dziedājis. Vēlāk jau bija dejotājiem ieraksti, bet sākumā kopīgos braucienos ar "Vektoru" visādi bija."

Dejas "Kurzeme" horeogrāfs ir Harijs Sūna, "Vektora " tā laika vadītāja Ulda Šteina laikabiedrs un draugs. "Kurzemi" Sūna "Vektoram"  pirmiestudēja 1972. gadā, tā kļuva par sabiedrisko procesu un tautas noskaņu atbalsi tautas deju pasaulē. Ir pagājuši piecdesmit gadi, bet Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis "Vektors" joprojām dejo "Kurzemi" un uzskata to par sava kolektīva deju-himnu.

"Manuprāt, dejas atslēga ir ne tikai horeogrāfijā un Raimonda Paula mūzikā, bet tieši Jāņa Petera rakstītajos vārdos," īsi pirms "Vektora" mēģinājuma saka tā mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale. "Dejotājiem parasti saku, ka tas ir par tādu turpināmību, par savas zemes spēku. Par vīrišķo, par sievišķo, par uguni tevī. Jāņa Petera vārdos ir atslēga, tā ir atslēga uz to deju. Horeogrāfija nav sarežģīta, bet meitām tā uguntiņa ir jānosargā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, puišiem ir jābūt staltiem kurzemniekiem un jāsargā ģimenes pavardu. Ļoti skaista un cēla deja! Tie pirmie vārdi "Gudra kā jūra visa Kurzeme dun" ar pirmo soli apliecina, ka esam piederīgi kam skaistam – savai zemei!"

Dziesmas ceļa stāstā iesaistās literatūrzinātniece Ausma Cimdiņa, kas uzsver, ka Jānis Peters bija pirms "Kurzemes", tikai vēlāk mēs apzinājāmies Kurzemi.

Dzejnieks savā dzejā ceļojis pa daudziem novadiem, Latvijas apzināšanās, tās kultūras vērtību izcelšana, viņa daiļradē ir ļoti svarīga.

Arī uguns klātbūtne allaž bijusi svarīga, un Kurzeme ir tā vieta, kur "kūru uguns spīd".

Dziesma "Kurzeme" padomju okupācijas gados skanēja ļoti spēcīgi, tomēr tā netika represēta no cenzūras puses, kā tas notika ar Jāņa Petera dzejoli "Nedz lādēs, nedz rijās", kuram mūziku komponēja Gunārs Šimkus. To aizliedza kā pārāk nacionālu, tajā tika piesaukti visi novadi, skanēja izloksnes. Vēlāk arī šo dziesmu tomēr ierakstīja un dziedāja Viktors Lapčenoks.

Raimonds Pauls pirms kārtējā koncerta "Vīrieši labākos gados" nedaudz rezignēti piebilst:

"Jānis ir rakstījis par visiem novadiem. Ko tik viņš nav pamanījis par izceļamu, par vērtību. Viņš ir ne tikai dzejnieks, arī politiķis, Latvijai nozīmīgā laikā bijis visur, iedvesmojis, aicinājis; kaut mums vairāk tādu cilvēku būtu bijis!"

Divas reizes deja "Kurzeme" ir bijusi Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku repertuārā – 1977. un 2008. gadā.

Atzīmējot radioraidījuma "Mikrofons" aptaujas 25 jubileju, 1993. gadā tika veikta tā saucamā "Aizaptauja" nosakot iespējamos uzvarētājus – dziesmas, kuras būtu varējušas uzvarēt no 1972. līdz 1975. gadam un 1983. gadā, kad aptauja nenotika. Dziesma "Kurzeme" tika noteikta par 1973. gada populārāko dziesmu.

Dziesmas ceļš. Jānis Peters

Vairāk