Programmas un ekonomisko apsvērumu balanss
Viesojoties koncertzālē "Latvija", kas Ventspilī savu darbību aizsāka pirms pieciem gadiem, dienas laikā uz skatuves ir iespēja dzirdēt pūšaminstrumentālistu un sitaminstrumentālistu valsts mēroga konkursu. Zāles īpašā akustika un tās daudzveidīgās skanējuma iespējas ir viens no stūrakmeņiem, ko jubilejas gadā, veidojot koncertprogrammu, vēlas parādīt koncertzāle "Latvija", uzsver mākslinieciskais vadītājs Guntis Cimiņš.
"Spēlē padsmitnieki, labākie no Latvijas. Pēctecība, nākotnes karjera – tas ir vēl viens un svarīgs koncertzāles uzdevums," piebilst Cimiņš.
Jubilejas gadā koncertzālē gaidāmi lielāki notikumi un unikālākas programmas.
"Galvenā doma – gribējām parādīt skaņas krāsainību, dinamisko skanējumu, ko var piedzīvot klātienē koncertzālē," akcentēja mākslinieciskais vadītājs.
Cimiņš koncertzālē strādā nepilnu gadu. Pirms tam ilgstoši māksliniecisko programmu veidoja Miks Magone, piedāvājot savu redzējumu, taču, nespējot rast kopsaucējus ar koncertzāles saimniekiem, darba attiecības ar viņu tika pārtrauktas, kas radīja vilšanos Latvijas kultūras vidē, jo Ventspils koncertzāle piedāvāja atšķirīgu saturu.
Tagad jaunais mākslinieciskais vadītājs kā vienu no izaicinājumiem min spēju sabalansēt programmu un finansiālos aspektus. Jau sākotnēji izvēlēta stratēģija, lai koncertzālē izskanētu lielās formas un skaņdarbi, kas nav līdz šim skanējuši.
"Mēģinu sabalansēt programmas, ka tās tiek ekonomiski pamatotas. Skaidrs, ka visas programmas nebūs pelnošas, līdz ar to gada nogrieznī varam izlīdzināt budžetu. Mēs varam uz A klases māksliniekiem pelnīt, bet varam arī pasūtīt jaundarbus, kur nebūs tik lielas finansiālas atdeves. Mēs sākām ar to, ka izstrādājam stratēģiju, kā veidosim programmu trim četriem gadiem," skaidro Cimiņš.
Uz koncertzāli kā uz svētkiem
Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Uldis Lipskis uzsver, ka koncertzāle "Latvija" būvniecības procesā varēja jau mācīties no citu kļūdām reģionos, tā ir tehniski pārdomāta, vienlaikus tā var lepoties ar savu akustiku.
"Tur ir brīnišķīga akustika. Draudzīga gan tiem, kas spēlē uz skatuves, gan tiem, kas klausās zālē. Tāds zināms vidusceļš, kas ne vienmēr ir trāpīts. Izteikti sabalansēta akustika.
Arī mīļa tā zāle – no koka un ar akustiķu izvēlētiem materiāliem. Mēs tur uzstāties vienmēr braucam kā uz svētkiem," atzīst Lipskis.
Par sestdien gaidāmo koncertu, kurā Liepājas Simfoniskais orķestris muzicēs kopā ar vienu no izcilākajiem turku diriģentiem Muratu Cemu Orhanu, vairāk stāsta Uldis Lipskis:
"Vedam skaidru, brīnišķīgu programmu ar Bēthovena Piekto simfoniju. Arī ir tāds brīnišķīgs komponists Magnuss Lindbergs, kas mēdz rakstīt vājprātīgi sarežģīti, bet, tā kā šis skaņdarbs ir veltīts Bēthovenam, tas ir dzidrs un skanīgs skaņdarbs. Mēs prezentēsim sitaminstrumentu Latvijas zvaigzni Guntaru Freibergu ar ikonisku Emanuela Sežurnē Koncertu marimbai ar orķestri."
Lielākais notikums – Mālera 2. simfonijas atskaņojums
Par koncertzāles "Latvija" piecu gadu jubilejas lielāko notikumu solās kļūt Gustava Mālera 2. simfonijas atskaņojums Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Valsts akadēmiskā kora "Latvija" izpildījumā ar Perīnu Medefu, Zandu Švēdi kā solistiem un Tarmo Peltokoski pie diriģenta pults. Koncerts gaidāms aprīlī.
Savukārt jau februārī būs Saksofonmūzikas svētki kopā ar Ventspils bigbendu un džeza kvintetu "Silvesteri Orkesteri". Februārī gaidāms arī ērģelnieces Ivetas Apkalnas un Valsts akadēmiskā kora "Latvija" īpaši koncertzālei "Latvija" veidota programma. Biļetes uz šo koncertu ir izpārdotas.
Ministre akcentē reģionālo koncertzāļu nozīmi
Nākamgad 10 gadu jubileju svinēs arī otra Kurzemes koncertzāle "Lielais dzintars" Liepājā, kur mājo Liepājas Simfoniskais orķestris. Šonedēļ to apmeklēja arī kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie"). Ventspils koncertzāles oficiāls apmeklējums viņai vēl gaidāms. Viņa akcentēja visu reģionālo koncertzāļu nozīmi un to, kā tās paredzēts atbalstīt arī turpmāk.
"Reģionālās koncertzāles ir ļoti būtisks Latvijas kultūras ainavas spēlētājs. Mēs arī valdības rīcības plānā esam ielikuši, ka viens no mūsu rīcības virzieniem ir sabalansēta, daudzveidīga kultūras piedāvājuma nodrošināšana visā Latvijā, tostarp reģionos, un koncertzāles tur ir neatsverams spēlētājs. Pieejamais atbalsts koncertzālēm un Rotko muzejam ir Valsts kultūrkapitāla fonda programma, kas tāda arī paliek un ir pieejama reģionālām koncertzālēm savas programmas īstenošanai. Tas jau strādā, ir sevi pieradījis, un mēs to turpinām."
