Programmas pamatā ir Franča Šūberta, Roberta Šūmaņa un Riharda Štrausa daiļrade, kura spilgti parāda vācu romantisma mūzikas attīstību no šī stila sākumiem Šūberta daiļradē līdz tā noslēguma posmam Riharda Štrausa opusos. Šī koncertprogramma būs kā ceļojums cauri vācu romantisma laika "Lied" žanram. Klausītājiem tā būs vienreizēja iespēja iepazīties ar vācu romantisma mūziku, kā arī ieskatīties tā laika cilvēku dvēseles pārdzīvojumos. Koncerta klausītājus ar programmu un dziesmu saturu iepazīstinās Orests Silabriedis.
Sarunā ar Ilzi Grēveli-Skaraini, Rihardu Milleru un Ēriku Milleri uzzinām vairāk par gaidāmo koncertprogrammu: citstarp arī to, ka Edvarda Grīga, Riharda Štrausa un Franča Šūberta mūzikā atklāsies mīlestības dažādais raksturs – no pikantas koķetēšanas līdz lielam dramatismam...
Rihards Millers un Ērika Millere ir līdzgaitnieki gan mūzikā, gan dzīvē, bet kopš kura laika kopā ar viņiem sākusi muzicēt Ilze? "Pirmā sadarbība mums bija pagājušā gada 18. novembrī, kad Valsts svētkiem par godu izveidojām latviešu mūzikas programmu," atminas Ērika. "Ilzei un Rihardam piemīt tā labā īpašība, ka viņi viens otram ļoti labi pielāgojas, viņu balsis kopā skan patīkami un labskanīgi. Tas bija mūsu pirmais koncerts – ļoti, ļoti jauks, atmiņā paliekošs, kas notika Atašienē. Cilvēkiem ļoti patika! Uzņemšana bija tik mīļa un patīkama. Jūtot, kā balsis skan kopā, nolēmām, ka mums jāturpina un jāveido jaunas programmas. Tā arī tapa "Romantisma serenādes" – repertuāru pielāgojot tieši Riharda un Ilzes balsīm."
Mīlas duetu soprānam un baritonam ir ļoti daudz. Vaicāti, kā nonākuši tieši līdz šīm programmā iekļautajām dziesmām, Rihards Millers saka tā: "Vairāk skatījāmies, lai programmai būtu savi centriņi, dziesmu cikli; duetus tad piemeklējām. Jo programmā vairāk ir solo skaņdarbu, nevis duetu."
"Rihardam tas mazliet būs izaicinājums, jo lielākoties mūsu repertuārā esošie dueti ir tenoram un soprānam, vai arī mecosoprānam un baritonam. Tāpēc mēģinājām atrast kompromisu: būs dueti, kur Rihardam būs mazliet augstāka tesitūra, bet Ilzei – mazliet zemāka. Taču programma patiešām veidota, lai tajā būtu galvenie centri," atklāj Ērika Millere. "Piemēram, mums būs Edvarda Grīga dziesmu cikls op. 48, kurā dosim iespēju izpausties abiem solistiem, jo pēc teksta tas ir sešu dziesmu cikls. Pēc teksta pirmā dziesma domāta sievietes balsij jeb meitenei, nākamās divas – vīrieša balsij, un tas man bija jaunums, jo man likās, ka Grīga dziesmu cikls, kurā jebkurš atpazīs tā pēdējo dziesmu "Sapnis", domāts tikai sieviešu balsij, bet izrādās – ja palasa tekstu un paskatās tulkojumu, tā nebūt nav. Šajā reizē gribējās, lai būtu kaut kas mazliet savādāks, un tad nu būs iespēja dziedāt arī Rihardam."
Lūgti uzburt sajūtu, par ko šajā ciklā tiek dziedāts, Ilze Grēvele-Skaraine labprāt atklāj: "Pirmā daļa ir stāsts par to, cik skaisti zied ziedi – gan vijolītes, gan rozes, un lai tās nes sveicienus mīļotajam cilvēkam. Šajā gadījumā – Rihardam. Un vēl man ir dziesma par lakstīgalu – es teiktu, ka diezgan pikanta patiesībā ir tā dziesmiņa... (..)"
"Cikla gaitā sarunājamies caur dabas tēmām, un visu noslēdzam ar dziesmu "Sapnis", kurā viens par otru sapņojam. Esam šo dziesmu sadalījuši kā duetu, tā ka šo ciklu noslēdzam kopā," – tā Rihards Millers.
Vēl viens ļoti skaists cikls, kas ir šīs programmas pērle, ir Riharda Štrausa cikls "Mädchenblumen", ko dziedās Ilze Grēvele-Skaraine: "Ideja ir tāda, ka ar puķu nosaukumiem tiek raksturoti meiteņu raksturi: piemēram, rudzupuķes ir maigas, bet diezgan cēlas; pretī viņām stājas magones – ļoti cimperlīgas un draiskas, un, lai arī dziļi sirdī labsirdīgas, tomēr aiz jokiem to noslēpj un rāda vairāk savu ārišķīgumu. Ir arī efeja, bet visu noslēdz ūdensroze. Ļoti interesants, ilustratīvs un vokāliem izaicinājumiem bagāts cikls. Ir, ko darīt. Ļoti daudz teksta! (..) Mūzika tam ir pakļauta, līdz ar to – mainīgi taktsmēri un vijīgums. Iestudēšanas process bija grūts, īpaši jau pēdējā daļa "Ūdensroze" bija ārkārtīgi grūta – gan tonalitāšu maiņas, gan ritmiskās lietas. Bet pēc tam, visu liekot kopā, kad jau satikāmies ar Ēriku, secinājām, ka mūzika skan pārpasaulīgi skaisti! Ļoti centīšos to uzburt ar savu balsi – visus šos raksturus. Bet mūzika visu pārējo skaņdarbu vidū, ko dziedāsim, patiesi ir kaut kas klasiski neklasisks arī no harmoniskā viedokļa – kā jau tas Štrausam tipiski: interesanti pavērsieni, neparastas harmoniskas krāsas. Tiešām – tāda pērlīte, kas Latvijā, manuprāt, cikla formātā nav atskaņota. Ja nu kāda atsevišķa dziesma."
Ērika un Rihards koncertos daudz atskaņojuši Šūbertu. "Bet Šūberts šoreiz tā mazlietiņ, mazlietiņ, jo mēs jau šim komponistam pieskārāmies ciklā "Ziemas ceļojums"," atgādina Ērika Millere.
"Programmā "Romantisma serenādes" bez Šūberta nevar!" teic Rihards Millers un neslēpj, ka viņam lielākais izaicinājums būs Šūberta dziesma "Der Zwerg" jeb "Rūķis".
"To var pielīdzināt "Meža ķēniņam", kurā arī ir vairāki tēli. Šis ir stāsts par greizsirdīgu rūķi, kurš nogalina savu karalieni un aizpeld jūrā, nekad neatgriežoties krastā. Tas būs viskrāsainākais darbs."
Ērika Millere arī atzīmē: "Varētu rasties jautājums – kāpēc tieši šī dziesma? Jau tad, kad domāju par programmu "Romantisma serenādes", prātoju – nu jā, tā ir iespēja no krātuvītēm vilkt ārā visas skaistās mīlas dziesmas. Bet tad padomāju: mīlestība taču var būt tik dažāda. Jo emocijas ir tik dažādas! Vienam tā ir kaislīga mīlestība, citam – saldsērīga. Mēs, cilvēki, taču esam tik dažādi, un vienā gadījumā mīlestība taču var būt arī atriebīga, dramatiska. Tad nu arī mēģinājām atrast dziesmas, kuras vislabāk to izpauž. (..)"
"Manuprāt, serenāžu gadījumā svarīgi neaprobežoties ar muzikoloģijas terminu, bet paskatīties uz šo jēdzienu plašāk, līdz ar to no dažādām pusēm aplūkojot arī mīlestības aspektus: sākot no kaisles līdz mīlestībai, kas var vest mūs izmisumā. Un ir taču arī mīlestība uz dabu, ne tikai cilvēku," prāto Ilze Grēvele-Skaraine. "Mans lielākais izaicinājums būs nodziedāt pašu populārāko dziesmu – Šūberta "Grietiņu pie ratiņa", ko noteikti dzirdējis katrs..."
Koncertā izskanēs arī divas mīlas dziesmas klavierēm jeb mīlestības vēstules skaņu formā: "Viena būs Klāras Šūmanes Noktirne. Klāru kā komponisti un viņas noktirnes atklāju pavisam nesen, bet tā mūzika ir tik debešķīga – apgūstot tikai vienu Noktirni, var redzēt, ka viņai bijis ļoti, ļoti, ļoti liels komponēšanas talants – tā gaume, tās harmonijas," sajūsminās Ērika Millere. "Manuprāt, izvēlējos visskaistāko no visām noktirnēm. Koncertā gribējās iekļaut arī kādu klavieru solo – ne tikai tāpēc, ka dziedātājiem mazliet jāatvelk elpa, bet tāpēc, ka šīs ir ļoti, ļoti skaistas muzikālas pērles. Otrs solo skaņdarbs būs Šūberta Impromts Mibemolmažorā. Lai mums būtu arī kaut kas virmojošāks."
Vaicāti, kā iztēlojas dzīvi romantisma laikmetā, mākslinieki iegrimst pārdomās. Rihards Millers lēš, ka "tajā laikā dzīve bija mazliet lēnāka. Jā, ar savām kaislībām, taču tomēr mierīgāka. Un tad varbūt arī tie uzplaiksnījumi bija košāki. Dziesmās [dzīves] jēga bieži tiek atklāta caur simboliem, caur dabu."
Tikām Ērika Millere savu viedokli formulē tā: "Jā, tas būtu interesanti – pavērt vienu lodziņu un paskatīties, kā tas īsti bija, kad steigas nebija, kad tējas dzeršana ieilga uz vairākām stundām, kad bija mājas muzicēšana… Daudzi mācījās kāda instrumenta spēli un tad mājas apstākļos muzicēja. Bija pasākumi, teātra apmeklēšana – tas bija liels notikums! Un pārim tā romantika bija tāda: pļaviņā, zem koka parunāties, sarunāties, palasīt dzejoļus. Mums tagad tas viss šķiet ļoti aizvēsturiski, bet savs šarms taču tajā visā ir... Tas būtu interesanti – paceļot laikā."
"Rihards saka – emocijas tolaik tika košāk izdzīvotas. Es viņam piekrītu," teic Ilze Grēvele-Skaraine. "Prātā nāk [19. gadsimta nezināma autora] glezna "Šūpoles", kurā emocijas virmo te augšā, te lejā. Tā arī mūsu programmā: kad strādājam, Ērika saka – pārspīlēt, pārspīlēt vajag trīskārtīgi, lai klausītājs sajūt! Kad mums jau šķiet, tā arī darām, patiesībā – lai emocijas nonāktu līdz klausītājam, kaislības vajag parādīt, tās spilgti akcentējot, vēl košāk izceļot. Tas piederas pie romantisma: ja jau tur ir tā mīlestība, lai tad arī pa visām vīlītēm nāk ārā!"
