Apcerīgi pacilājošajā kantātē iekļautas gan agrāk radītas, gan arī speciāli šai programmai komponētas Jura Kulakova dziesmas ar viņam tik tuvā Eduarda Veidenbauma dzeju.
Skumji sakritis, ka albums iznāk gadā, kad Jura Kulakova vairs nav mūsu vidū, tomēr ierakstā skan gan viņa virtuozā taustiņinstrumenta spēle, gan arī neatkārtojami šarmantā balss.
Albumam "Mīlestībā viļņo krūts" ir visai gara priekšvēsture. Tā pamatā ir koncertprogramma, ko uz Latvijas deviņdesmitgadi – tātad pirms 15 gadiem – kopīgi izveidoja vīru koris "Gaudeamus" un grupa "Pērkons".
Līdzās labi zināmām dziesmām programmā aptuveni puse bija jaunu Kulakova sacerējumu.
Šī notikuma iniciators bija "Gaudeamus" mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss: "Faktiski es Jurim ģenerēju šo ideju, ka vajadzētu savienot pērkonošanu ar kora veču skaņu. Tad mēs vienojāmies, ka tas būs Veidenbaums, pēc tam Juris pats nosauca šo dziesmu virknējumu par kantāti – kantāti "Mīlestībā viļņo krūts". Mēs to pirmo reizi nospēlējām 2008. gadā Kongresu namā. Pēc tam to esmu spēlējuši dažādās Latvijas vietās vismaz piecas reizes vai vairāk, un tad radās ideja, ka vajadzētu arī šo kopējo darbu iemūžināt."
Diemžēl skumji sakritis, ka albums nāk klajā jau pēc Jura Kulakova aiziešanas mūžībā, bet vēl aizvadītā gada nogalē viņš piedalījās ierakstu slīpēšanas procesā, vairākās dziesmās skan arī viņa paša balss, vienu dziesmu gan viņš nepaspēja pārdziedāt, stāsta Ivars Cinkuss:
"Viņam vienmēr kaut kas nepatika kaut kādās solo vietās vai dziedājumos, viņam šķita, ka nav bijis pareizais noskaņojums, un viņš gribēja pārdziedāt.
Vienu lietu, ko viņš gribēja, viņš nepaspēja pārdziedāt. Tas ir gabals "Es un dzenies tik pēc naudas". Mums gan ar Leonu Sējānu šķita, ka viņš velti iespringst, jo īstenībā bija ļoti labi. Bet, lai vai kā – tas gabals skan, un Jura balss tajā ir dzirdama visā savā krāšņumā. Var teikt, ka – lai arī netieši un nedomājot – bet albums ir viņa piemiņai, protams."
Pirms vairāk nekā 130 gadiem sarakstītas Veidenbauma vārsmas – gan sāpju, gan ironijas, gan reizēm arī mīlestības pilnās – tieši mērķī trāpa visos laikos, arī šodiena nav izņēmums. Diriģents saka: "Jebkurā teksta rindā mēs varam izlasīt šodienu. Viņš [Veidenbaums] ir nemirstīgs un būs nemirstīgs. Ne velti jau arī Juris visas savas karjeras garumā ar Veidenbaumu dzīvoja kopā. Juris bija būtībā tieši tāds pats, tāds Veidenbauma iemiesojums 20.–21.gadsimta mijā. Ne velti viņš brīžiem izskatā mēģināja līdzināties Veidenbaumam. Tā ka šeit tā saikne ir ļoti tieša un sāpīgi skaista."
Gan muzikāli, gan noskaņu ziņā albumam ir plašs spektrs, sākot no maigas lirikas līdz jaudīgam smagumam.
"Tur tiešām ir no pilnīgas lirikas, kāda ir arī jau manis pieminētā tituldziesma "Mīlestībā viļņo krūts", ko mēs ar "Gaudeamus" bieži izmantojam ikdienā tādos romantiskas noskaņas koncertos. Tā ir lirika – pilna skaista domu lidojuma, nāru iesaistīšanas, un, protams, visur esošs ir vīns, apcerīgums, gaisīgums, tāda levitācija nedaudz virs zemes. Līdz pat smagajiem, kur ar "Pērkonu" kopā izskan riktīgs smagais roks, piemēram, dziesmā "Vai karš būs ar vāciešiem, krieviem", arī šādas priekšnojautas mūsdienās ir ļoti aktuālas, kā mēs redzam," stāsta Ivars Cinkuss.
"Mīlestībā viļņo krūts" ir gandrīz absolūts vīru albums, tomēr tā priekšpēdējā dziesmā kā balta dīva savā klasiskajā solodziesmā parādās arī Ieva Akuratere.
"Pērkona" un "Gaudeamus" kopīgais albums nācis klajā šonedēļ un pieejams visās lielākajās mūzikas straumēšanas vietnēs.
