"Tās platītes ir gandrīz no visiem kontinentiem nākušas," – tā stāstu par savu plašo kolekciju sāk kolekcionārs no Liepājas Raitis Pavlovičs. Viņam ir gandrīz vai visas ar Raimonda Paula mūziku vai viņa ieskaņotajiem ierakstiem saistītās plates, arī lieli retumi. To meklēšana notiek pa visdažādākajiem kanāliem. Mūsdienās viens no labākajiem avotiem ir vispasaules mūzikas vietne "Discogs" un vēl citi interneta resursi. Bet liels atspaids meklējumos ir bijusi arī Ata Gunivalža Bērtiņa grāmata "Latviešu skaņuplašu vēsture."
Izstādi Raitis Pavlovičs sāk ar vienu no lielajiem dārgumiem – 50. gadu nogalē iznākušajām platēm: "Sāksim ar 1956. gadu. Šeit Pauls piedalās tikko jaunizveidotā Rīgas Radio estrādes seksteta sastāvā kā pianists. Tas ir pirmais viņa ieraksts šellaka platē. Tad seko 1957. gads, šeit jau ir paša Paula skaņdarbs "Lēns fokstrots". Tad nāk 1958. gads, dziesmiņa "Mēs tikāmies martā"."
Daļa no Latvijā izdotajām platēm skatītājiem varētu būt atpazīstamas, bet, visticamāk, reti kurš būs redzējis trimdas latviešu izdotās plates, kas arī plaši pārstāvētas izstādē. To ir vairāk nekā 30, un katras dziesmu sarakstā iekļautas viena vai vairākas Paula dziesmas.
Tāpat interesanta liecība ir ārzemnieku izdotās plates, kas savā valodā vai pat latviski dzied Paula dziesmas. Raitis Pavlovičs turpina: "Šeit ir Somijā izdota izlase, kurā ir iekšā "’Dziesma par pēdējo lapu", šeit Zviedrijas izlase ar "Anno Domini", bet šeit Vaņa Stoikoviča, dienvidslāvu dziedātāja, kuras, diemžēl, vairs nav starp mums, abās platēs viņai ir pa vienai Paula dziesmai – vienā "Zilie lini", bet otrā "Šajā pasaulē", viņa, starp citu, dzied latviski."
Skaņuplates, kurās iekļauta Raimonda Paula mūzika, izdotas arī Amerikā, Austrālijā, Japānā, Kanādā, Zviedrijā un vēl citās valstīs. Pati populārākā dziesma ārzemēs ir "Dāvāja Māriņa", tāpēc tai izstādē veltīts atsevišķs stends. "Tā ir tulkota 30 valodās, vairāk nekā 100 izpildītāju to izpilda. Japānā to iedziedāja Tokiko Kato. Pirmā dziesmas izpildītāja bija Aija Kukule, tad to pārņēma Alla Pugačova un būtībā ar viņas "Miljons rožu" šī dziesma aizgāja pasaulē. Jo pasaulē to uztver kā "Miljons rožu". Lai jau uztver kā grib, bet tā ir Paula dziesma un tā ir brīnišķīga," teic Raitis Pavlovičs.
Mūsu sarunas laikā iezvanās Raita Pavloviča telefons, izrādās – viņam atnesta vēl viena plate, kuras viņa kolekcijā nav bijis, un tā ir platīte ar grafisku Paula portretu uz vāka un saucas "Ai dun-dur dun-dur dun dun dun". Kolekcionārs to iemaina pret kādu savas kolekcijas plati.
Kopumā viņa kolekcijā šobrīd ir 333 Paula plates, lielākā daļa ar Maestro autogrāfu.
Izstādi papildina Aigara Hibnera fotogrāfijas, viņš veidojis arī izstādes vizuālo noformējumu. Abi izstādes autori ir vienisprātis, ka izstāde ir viens no apliecinājumiem Paula neatsveramajam devumam mūsu kultūrā: "Arī šī izstāde lika uz Maestro mūziku citādāk paskatīties, viņš, protams, ir ļoti daudzšķautņaina, interesanta personība ar pasaules redzējumu, pasaules jušanu. Manā skatījumā – absolūts pasaules līmeņa mūziķis.
Man ļoti patīk, kā Lia Guļevska vienā no mūsu izstādēm pateica: Raimonds Pauls – tā ir Latvija. To mēs šai izstādei paņēmām kā devīzi, tas mums ir tāds spārnotais teiciens."
Izstāde "Komponista Raimonda Paula daiļrade skaņuplatēs un fotogrāfijās" Nacionālajā bibliotēkā apskatāma līdz novembra nogalei.
